Jauns Latvijas TV kanāls krievu valodā ir kļūda

Izglītība ir joks, bērnus atnes stārķis

Skolā mācījāmies, lai kļūtu gudrāki, bet augstskola atklāja, ka gudrība laimi nenes, tās ir vienas vienīgas mokas. Sevi mocīt ir dikti muļķīgi, jo laime ir ignorantā neziņā, mazinformētībā, nespējā atšķirt melus no patiesības. Tā ir vieglāk levitēt cauri dzīvei: vairākiem desmitiem Saeimas deputātu šķiet, ka infantilisms obligāti jāpiefiksē Satversmē/izglītības likumā, lai atturētu pārāk progresīvos skolotājus un aizsargātu pārāk erudītos skolēnus no «izglītības materiāliem, kas var negatīvi ietekmēt bērnu tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību.»*

Saeima devusies krusta gājienā pret mūsu otrajiem vecākiem - skolotājiem, kuru sviedru un asaru lāses ir spožas uguntiņas, kas izgaismo skolēna dzīves ceļu ar plaši atvērtu, no aizspriedumiem brīvu, bet kritisku skatienu uz pasauli.

SC, ZZS, TB/LNNK/VL, Sudrabas un Reģionu partijai kvalitatīva izglītība nav Latvijas nacionālās drošības prioritāte. Tieši pretēji, Saeimas vairākums grib panākt, lai bērni nespētu garā pāraugt vecākus un nesaceltos pret saviem senčiem. Šāda strikta «vecajo» varas hierarhija biežāk raksturīga sektantu grupām, kur bezierunu pakļaušanās tiek panākta ar selektīvas, obligāti cenzētas informācijas injekcijām.

Saeimā acīmredzot uzskata, ka Latvija katru dienu mostas 1.aprīlī, kad nekas nav patiess, viss ir iespējams. Mums tā ir sveša realitāte. Tā dzīvo kaimiņzemē Krievijā.

Krievijas kara propagandas veidnes

Propaganda, kā jebkura apzināta, sistemātiska informācijas izplatīšana ir komunikācijas veids, tikai bez fundamentāla instrumentārija – argumentācijas, diskusiju, dialoga iespējām. Lai kompetenti izlemtu, kā ar to cīnīties, ir jāmēģina saprast, kādēļ propaganda veiksmīgi iedarbojas tikai Krievijā, bet atbalsojas visās Austrumeiropas valstīs.

Rietumu civilizācijas raksturlielums ir domāt, runāt un rīkoties racionāli, veidojot loģiskas runas un darbības attiecības (tas ir vēlamā un reāli iespējamā sakarība), kur paradoksi jeb siloģismi kalpo tikai kā mācību spēles prāta treniņam. Klasisks piemērs:

Katrs cilvēks ir mirstīgs.

Sokrāts ir cilvēks.

Tātad Sokrāts ir mirstīgs.

Turpretī Krievijas propaganda izmanto siloģismus kā konspirācijas teoriju veidnes: tā saucamais «meļa paradokss», kur šķietami patiesi vēstījumi noved pie aplamiem secinājumiem, piemēram:

Krievijas armija dislocēta Ukrainas Krimā.

«Referendumā» piedalījās visa «Krimas tauta».

Tātad Krima ir Krievija.

Atmetot otro teikumu kā maldīgu, slēdziens «Krima ir Krievija» zaudē jēgu. Teorētiskie prāta eksperimenti ir viegli risināmi vai brīvi atmetami kā nederīgi. Reālajā dzīvē ir sarežģītāk. Krievijas TV apzināti degradē ziņu stāstījuma loģisko struktūru, lai panāktu vēlamo efektu – sēj šaubas par indivīda spēju patstāvīgi domāt un rīkoties. Bet indivīda tiesības izvēlēties ataino kā izvirtību, kas kaitē «krievu valstsnācijas» interesēm un traucē Putina režīmam konstruēt mītu par kolektīvo nākotni - «Krievijas tikumības cietoksni» kā vienīgo patvērumu jauna Aukstā kara laikā.

Rietumu civilizācijas lielākais sasniegums ir kritiskā domāšana. Latvijā tā ir jāattīsta!

Domāšanas procesu atskārsme un to praktiska lietošana aizsākas agrā bērnībā, ar rotaļām un jokiem saistot bērna uzmanību disciplinētai un sistematizētai pasaules izzināšanai. Rotaļas kā mācību spēles ir īpaši Rietumu civilizācijai vitāli svarīga aktivitāte. Tiesa gan, mums pašiem ne vienmēr 2+2=4. Piemēram, pravieša Muhameda karikatūras, kas sabiedrības konservatīvākajām grupām Latvijā šķiet «normu pārkāpšana», bet ekstrēmisti draud karikatūru autoriem un ilustrāciju izplatītājiem ar «pirkstu salaušanu»**.

PSRS režīms deva priekšroku tieši «pirkstu laušanai» jeb cilvēku fiziskai iespaidošanai/iznīcināšanai, mazāk pūļu veltot komunisma ideoloģijas propagandai. Putina Krievija kā pilnvērtīga PSRS mantiniece turpina iesākto, tomēr galveno uzmanību pievērš tieši valodiņas locīšanai jeb propagandai, kas sasniegusi Krievijas vēsturē nepieredzēti rafinētu līmeni.

Krievu nepretošanās ir pierādījums Kremļa propagandas mašinērijas pilnīgai uzvarai, jo Krimas aneksija bija vairāk nekā pietiekams stimuls pamodināt snauduļojošo krievu prātu. Kādēļ elektrošoks nenostrādāja? Tādēļ, ka Krimas aneksija degradētajai krievu dvēselei nebija pārsteigums. Putins zināja - tautieši viegli ļausies pārliecināšanai, ka iebrukums Ukrainā un Krimas aneksija ir likumsakarīga Krievijas rīcība. Proti, Krievijas valsts televīzijas kanāli, kas bez ierobežojumiem tiek retranslēti Latvijā, pēdējo 15 gadu laikā neslēpti akcentēja Maskavas neoficiālo nostāju «Ukrainas jautājumā» - tā ir Krievzemes guberņa, bet ukraiņi ir zemāka nācija, kam nav savas valsts un pašnoteikšanās tiesību.

Jebkurš diplomēts psihologs varētu nolasīt lekciju, kādēļ un cik relatīvi viegli iespaidojams, pakļaujams un naivi uzticīgs ir cilvēks, kurš ilggadēji slimo ar hronisku depresiju. Krievijā jau gandrīz 100 gadus cilvēki dzīvo nāves bailēs no kaklakungu dusmām, tādēļ viņus viegli pakļaut manipulācijām, kas filigrāni iestudētas Krievijas iekšējam patēriņam domātajās TV «ziņās»: iedzīvotājiem katru dienu stāsta, ka šī «Krim naš sajūta» ir dabiski radies dvēseles stāvoklis, tādēļ dzimtene nevar būt agresors, tikai miera nesējs.

NATO ir liels un varens agresors.

Ukrainā valda fašistu režīms.

Tātad krievi ir gatavi nest jebkādu upuri Putina dēļ, jo viņš aizstāv tēvzemi pret fašistiem.

Rietumvalstīm domātās Russia Today/Sputnik «ziņas» Eiropas tautu valodās arī tiek iestudētas, par pamatu ņemot to pašu propagandas melu un māņu «metodoloģiju». Piemēram, Putina atomretorika ir apzināta blefošana, lai radītu labvēlīgus priekšnosacījumus dažām ES valstīm (īpaši Ungārijai; arī Bulgārijai, Grieķijai, Slovākijai) likt šķēršļus Briseles un Vašingtonas vienotai nostājai pret Krieviju.

Ar zināmu piepūli Maskava var panākt Ungārijas veto NATO 5. pantam brīdī, kad apdraudējums trīs Baltijas valstīm būs tūlītējs un nenovēršams. Kura lielvalsts steigsies palīgā, ja paši šodien nerūpēsimies par savu drošību:

1. īstermiņā ar vismaz 2% no IKP aizsardzībai;

2. ilgtermiņā ar kvalitatīvu izglītību tikai valsts valodā?

Saprotams, Krievijas cara bazūne par atomieročiem ir jāuztver nopietni. Tomēr nedrīkstam putroties, kas ir cēloņi un kas ir sekas, – neaizmirsīsim, kādi ir Krievijas iebrukuma Ukrainā patiesie mērķi: tā nav arvien jaunu teritoriju iekarošana, jo Krimas aneksija un iesaldētā konfliktzona Ukrainas austrumos ir taktiska rakstura provokācija Kremļa stratēģiskajos plānos ar mērķi iedzīt domstarpību ķīli Eiropas Savienības un ASV starpā, Maskavai cerot pilnībā diskreditēt NATO kā Eiropas valstu drošības garantu.

TV kanāls krievu valodā ir grābeklis; punu būs vairāk un tie būs sāpīgāki

Ar jaunu TV kanālu krieviski, kaut visas ES mērogā, nekāds labums netiks gūts, jo cīnīsimies ar sekām (propagandu), nevis (tās) cēloņiem. Šī iniciatīva man šķiet nenopietna, jo tas, ko vēlamies panākt (stiprināt Latvijai lojālo pilsoņu kvotu), nešķiet loģiski izrietošs no plānotās rīcības (izveidot jaunu Latvijas TV kanālu krievu valodā.

Pie tam krieviski runājošās minoritātes Latvijā nav apdraudētas, tieši otrādi, tām ir radīti visi priekšnoteikumi saglabāt savas kultūras identitāti bez jebkādiem ierobežojumiem. Arī pēc izglītības tikai valsts valodā ieviešanas, cerams jau 2018.gadā, etnisko minoritāšu tiesības nebūs mazinājušās ne par mata tiesu.

Starp citu, vai topošā krievvalodīgā TV kanāla Latvijā/Igaunijā iniciatori ir nopietni analizējuši, kādēļ Latvijā/Baltijas valstīs, kur Krievijas propagandas TV jau daudzus gadus ir TOP 10 skatītāko sarakstā, Putina režīma atbalstītāju skaits nav dramatiski pieaudzis līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā? Vai topošais TV kanāls patiesi sasniegs uzstādītos mērķus pat pēc 5-7 gadiem?

«Cilvēkiem, kas Latvijā pauž atbalstu Vladimira Putina režīmam, nav detalizētas izpratnes par Krievijas iekšpolitiku. Viņi nekad nevēlētos dzīvot tādā valstī, kāda šodien ir Krievija,» LTV radījumam 1:1 nesen teica prominentais Kremļa opozicionārs Mihails Kasjanovs.

Bet mums nav jāmēģina izlobīt, kādus velnišķīgus plānus perina Putins, viņam lojālās partijas «Vienotā Krievijā» bataljons vai tās sadarbības partneri Latvijā «Saskaņa». Mums ir jāiet uz priekšu pa pašu izvēlēto taciņu, neļaujoties iebiedēšanai no Maskavas un vietējo Lembergu, Ušakovu, Magoņu un šoferu meitu*** māņiem par «zaudētajiem miljardiem», ko Latvija iegūtu, ja turpinātu sadarboties ar brīvās pasaules demokrātiju ienaidnieku nr. 1.

Ir svarīgi apzināties un atklāti par to runāt, ka dažus simtus tūkstošus Latvijas pilsoņu/nepilsoņu, kuri gadiem jau dzīvo pēc Maskavas laika, neizdosies vairs pārvilināt nedz ar kvalitatīvu izklaidi krievu valodā, nedz ar augsti kvalitatīvu žurnālistiku mātes valodā. Tā ir zudusi paaudze. Mūs interesē jaunā paaudze, kas jau tagad lieliski pārvalda valsts valodu. Šo pozitīvo tendenci nevar nostiprināt ar jaunu TV kanālu krievu valodā.

Atsauces:

*

**

***