Bijušie vides ministri nejūtas vainīgi Olaines bīstamo atkritumu sanācijas projekta problēmās

Viņš projekta problēma pamatā saista ar to, ka Latvijai nav bijusi pieredze šādu lielu projektu realizācijā. «Jo tā ir jauna joma. Piesārņoto teritoriju attīrīšanā valsts vispār neguldīja naudu un es pieļauju, ka šajos projektos daudz kur arī valsts pārstāvji vispār mācās kā realizēt projektu, kas protams ir slikti, jo projekti iet ļoti lēni, aizkavējas un, iespējams, daļa vispār netiks realizēti. Tā ir problēma Latvijas videi, jo nenorealizējot to pašu Olaines projektu ir skaidrs, ka nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam līdzekļi tam netiek plānoti. Jo tas piesārņojums ir un būs un tas piesārņojums migrēs,» norāda Vējonis.

No 2011.gada oktobrim līdz 2013.gada decembrim vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija Edmunds Sprūdžs. Pēc viņa pusotru mēnesi ministriju vadīja pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tam sekoja trīs Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) mēneši ministra krēslā - no 2014.gada janvāra līdz martam.

Cilinskis norāda, ka brīdī, kad kļuva par ministru, bija sagatavots projekts, kuram vajadzēja virzīties uz iepirkumu. «Un īstenībā pamatproblēma bija, ka viņš gadu nebija nekur virzījies un faktiski tanī brīdī jau bija neiespējami laika ziņā kaut ko panākt. (...) Tad jau bija skaidrs, ka nevar iekļauties tajos termiņos, ko prasa Eiropas iepriekšējā perioda projekti. Bet pamatproblēma bija, ka gadu viņš bija stāvējis valsts sekretāram uz galda,» norāda Cilinskis, piebilstot, ka projektu tik ilgi «marinējis» toreizējais valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs.

Cilinskis valsts sekretāru Antonovu atlaida - arī par neizlēmību saistībā ar gudrona dīķu tīrīšanas projektu Inčukalnā. Sekoja desmit Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) mēneši - no 2014.gada martam līdz novembrim.

Naudiņš saka, ka laika periodā, kurā viņš bija ministrs, šis bijis viens no prioritārajiem projektiem un visa dokumentācija attiecībā uz iepirkumiem bijusi sagatavota. «Vides dienests savu darbu izdarīja, bet bija vairāki uzņēmēji, kuri arī pretendēja, lai šo projektu izpildītu, un tad pārsūdzība pārsūdzības galā noveda pie tā, ka termiņi vairāk nebija tie, kuros varēja iekļauties, lai Eiropas naudu izmantotu,» saka bijušais ministrs.

Vides valsts dienesta konkursā uzvarēja kompānija AS «BAO». Otrs pretendents SIA «VentEko» sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojam un dienests konkursu apturēja. Tomēr medijos par nolaidību vainotā dienesta vadītāja apgalvo - atkāpties vairs neesot kur. Lai varētu iegūt Eiropas naudu, Olaines dīķi jāiztīra līdz gada beigām. Pēc tam sākas jauna četrgade un šādus projektus Brisele vairs nefinansēs. Ja to izdarīt nebūs iespējams, valstij pašai būs jāmeklē visi projektam paredzētie 6,4 miljoni eiro.

Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzskata, ka vēl ir iespējams projektu pabeigt laikā.

Aģentūrai LETA ministrs 22.februārī sacīja, ka mēneša laikā varētu būt zināms, kurš ir atbildīgs par to, kāpēc ir apturēts Olaines šķidro bīstamo atkritumu sanācijas projekts. Viņš sacīja, ka atbildīgo izvērtēšana sākta pagājušā gada decembrī un tuvākā mēneša laikā tai vajadzētu noslēgties. Ministrs gan uzsvēra, ka runa nav par konkrētām amatpersonām, kas būtu vainojamas par projekta apturēšanu.

«Vērtēsim, kurā posmā ir bijusi kavēšanās - vai tas ir bijis ministrijas posmā vai Valsts vides dienesta posmā,» teica ministrs, piebilstot, ka tikpat labi vainīgais ir jāmeklē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Eksperti veic pārbaudi, un pēc tās būs skaidrs, kurā posmā kas ir noticis.

Ministrs domā, ka projekts pagaidām vēl nav izgāzies.