Polija saistībā ar Smoļenskas aviokatastrofu izvirza apsūdzības diviem Krievijas aviodispečeriem

«Pirmajam izvirzīta apsūdzība par tiešas bīstamības situācijas radīšanu gaisa telpā, bet otram par netīšu situācijas novešanu līdz katastrofai gaisa telpā,» preses konferencē Varšavā paziņoja prokuratūras pārstāvis Ireneušs Šelengs.

Viņš piebilda, ka izmeklēšana šajā lietā pagarināta līdz šā gada 10.oktobrim.

Tomēr Šelengs uzsvēra, ka katastrofas galvenais cēlonis ir apkalpes rīcība, kura sliktas redzamības apstākļos nolaidās zemāk par pieļaujamo augstumu.

Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.

Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp Polijas prezidents Kačinskis un viņa sieva Marija, kā arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.

Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā devās uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.

Avārija notika biezā miglā.

Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.

Krievija 2010.gadā nāca klajā ar izmeklēšanas ziņojumu, kurā tika secināts, ka avārijā vainojamas Polijas puses pieļautās kļūdas.

Varšava 2011.gada jūlijā publiskotajā ziņojumā par traģiskās aviokatastrofas cēloni nosauca nepietiekami apmācīto lidmašīnas apkalpi, bet norādīja, ka kļūdas pieļautas arī Smoļenskas gaisa satiksmes kontroltornī.