Ukraina jau gatavo prasību Hāgā pret Putinu un Šoigu

Atbilstoši institūta secinājumiem Putina un Šoigu izteikumi «skaidri satur starptautisko tiesību pārkāpumu pazīmes un liecina par to, ka dotas tiešas norādes attiecībā uz Krimas aneksiju un militāras intervences īstenošanu pret Ukrainu», sacīja premjers.

Ukrainas Ārlietu ministrija sagatavojusi paziņojuma projektu saskaņā ar Romas statūtu 11.pantu, un «šāds paziņojums ir jānosūta Hāgas tribunālam un prokuratūras struktūrām, un konkrēti Ukrainas Ģenerālprokuratūrai Hāgas tribunālā neatliekami ir jāsāk process par Krievijas Federācijas saukšanu pie atbildības par agresiju pret Ukrainu».

«Lūdzu Tieslietu ministriju nodot atbilstošos dokumentus prokuratūras struktūrām. Un vēršos ar lūgumu pie Ģenerālprokuratūras turpināt šo darbu atbilstoši parlamenta lēmumam,» sacīja premjers.

Kijevas Tiesu ekspertīzes institūts veica pārbaudes cita starpā arī saistībā ar Putina izteikumiem filmā «Krima. Ceļš uz dzimteni».

Ekspertīze ir vajadzīga, lai rezultātā ar Ģenerālprokuratūras starpniecību pievienotu materiālus prasībai Hāgas tribunālā, sacīja tieslietu ministrs Pavlo Petrenko.

«Šajā filmā Putins publiski atzinās Ukrainas teritorijas sagrābšanā, bijušā prezidenta [Viktora] Janukoviča atbalstīšanā, viņa evakuācijā no Ukrainas teritorijas, līdzdalībā cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainas austrumos un Krimā, kodolieroču izvietošanā Krimā. Tāpēc šī filma kļūs par pamatu lielam vēsturiskam procesam, un Putina rīcībai tiks dots vērtējums no starptautisko krimināltiesību viedokļa,» sacīja ministrs.

Krievijas telekanāls «Rossija 1» svētdien pārraidīja savu veidoto «dokumentālo filmu» par Krimas okupāciju.

Kaut arī Putins iepriekš noliedzis Krievijas karaspēka līdzdalību Krimas aneksijā un karadarbībā Donbasā, intervijā filmā viņš lepni klāsta par izstrādāto plānu un specoperāciju Krimas aneksijas realizēšanai.

Putins filmā pavēstīja, ka 2014.gada pavasarī Krievija pussalā slepeni ievedusi jūras kājnieku desantniekus un Galvenā izlūkdienesta pārvaldes darbiniekus. Īpašo uzdevumu vienību kaujinieki Krimā ievesti ar aizbildinājumu pēc nepieciešamības pastiprināti apsargāt Krievijas militāros objektus.

Pēc Putina sacītā, papildspēku ievešana realizēta ar piecām kravas lidmašīnām «Il-76», kas nemitīgi kursējušas prom un atpakaļ uz Krimu, tādā veidā dažu dienu laikā pārdislocējot tūkstošiem virsnieku un kaujinieku.

Putins arī paziņoja, ka Krievija bija gatava aktivēt kodolspēkus, ja Krimas aneksijas gaitā rastos kādas problēmas.

Krievija pērn februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem».

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pērn 17.aprīlī televīzijas «tiešās līnijas» pārraidē atzina, ka «zaļie cilvēciņi», kas sevi dēvēja par vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.

Oficiāli par «Krimas atgūšanas» operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām «Par Krimas atgūšanu».

Laikraksts «Novaja Gazeta» gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27. februāri, kad plkst. 4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.

Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā «bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus», piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.