Vai tu zini, kas ir apzinātība un ko tā spēj sniegt?

Šī prakse jau gadu tūkstošiem ir zināma un lietota Austrumu garīgajās tradīcijās (budismā, daoismā, cigunā). Pēc savas būtības tā ir universāla, psiholoģiska metode un nav saistīta ne ar vienu konkrētu reliģiju vai filosofiju.

Mūsdienās apzinātības prakse iegūst aizvien lielāku popularitāti un tiek ne tikai plaši praktizēta, bet arī rūpīgi pētīta.

Stress un izdegšana. Sākotnēji rietumos — ASV – apzinātības prakse tika sekmīgi ieviesta tieši tāpēc, lai mazinātu stresu. Šobrīd pētījumi apliecina, ka, praktizējot apzinātību, mēs ne tikai varam just mazāku stresu, bet arī stresa hormons kortizols izstrādājas mazāk.

Sevis pieņemšana. Tā kā apzinātībā skats ir vērsts uz sevi, tad varam ieraudzīt, kādi patiesībā esam, — bez rozā brillēm, bet arī neberot sev pelnus uz galvas — un pieņemt to.

Novērtēt sevi reālāk, adekvātāk, apzinoties gan savus trūkumus, gan spēcīgās puses.

Emocionalitāte. Līdz ar sevis pieņemšanu spējam labāk pazīt un pieņemt arī savas emocijas. Tas savukārt palīdz tikt ar tām galā, sadzīvot. Mēs emocijās vairs nepazūdam, tās mūs nepārņem savā varā un neaptumšo mūsu prātu. Bēdas vairs nav tik tumšas, nomācošas un paralizējošas. Bet prieks kļūst tīrāks un dzidrāks.

Uzlabotas attiecības — ar mīļoto, ar bērniem, ar vecākiem, ar citiem cilvēkiem. Vairāki cilvēki pēc kursiem ir atzīmējuši, ka ir pieaugusi pacietība, pieņemšana, izpratne, līdzjūtība.

Visas šīs īpašības mums palīdz būt attiecībās. To pašu apstiprina arī pētījumi.

Miegs — kurš gan nav pieredzējis situāciju, kad vakarā galva ir pilna ar domām, tās joņo un aizmigt nav iespējams. Apzinātības prakse gan palīdz aizmigt, gan uzlabo miega kvalitāti — kāds nesen veikts pētījums pilnīgi negaidīti parādīja, ka apzinātības prakse miega grūtības risina pat labāk nekā īpašs miega higiēnas treniņš.

Fiziskā veselība. Ārsti, kuri popularizē apzinātības praksi, ir novērojuši, ka praktizējoši cilvēki ātrāk izārstējas, retāk slimo, labāk panes hronisku slimību izraisītas sāpes. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri praktizē apzinātību, veselības aprūpei tērē mazāk naudas. Vienlaikus, ja apzinātību praktizē paši ārsti, tad viņi ir labāki savā darbā.

Apzinātība kā metode tiek lietota arī svara samazināšanai.

Novecošanas palēnināšana — lai cik tas izklausītos fantastiski, bet vienkārša uzmanības pievēršana tagadnei ietekmē mūs gēnu līmenī. Katra gēna galā ir struktūra, kuru sauc par telomēriem. Katru reizi šūnai daloties, telomēri saīsinās, līdz tie ir tik īsi, ka šūna vairs nedalās. Tādējādi mēs novecojam. Kā apliecina pētījumi, stress veicina telomēru saīsināšanos, bet apzinātības/meditācijas prakse to kavē, līdz ar to nenovecojam tik strauji.

Palīdzība mācībās — pētījumi, kuros ir piedalījušies gan bērni, gan pusaudži, gan jaunieši, gan pieaugušie, apliecina, ka apzinātības prakse uzlabo gan atmiņu, gan koncentrēšanās spēju, gan radošo domāšanu. Un — daži vingrinājumi ir tik vienkārši, ka tos var apgūt pat mazi bērni!

Laime — labākā lieta pataupīta beigām. Mēs esam iestrēguši nepārtrauktā pagātnes kļūdu analīzē un raizēs par to, kā tikt galā ar to, ko nesīs rītdiena. Mēs tiecamies pēc laimes, bet tā visu laiku mūk prom.

Ja mēs spētu mazāk analizēt un mazāk raizēties, mēs būtu laimīgāki.

Izrādās, zemēs, kuru kultūrai ir tuvāka apzinātības filosofija, tā arī ir — cilvēki tur ir laimīgāki. Arī šeit mēs to varam iemācīties. Jo laime jau neslēpjas tur-un-tad. Laime ir šeit-un-tagad. Tepat.

Kā praktizēt apzinātību?

Instrukcija ir vienkārša: pievērst uzmanību šim brīdim. Tam, kas notiek tieši šobrīd. Gan iekšpusē, gan apkārtnē. Nevērtējot, neanalizējot, nekomentējot, vienkārši vērojot un pieņemot to.