Uzņēmēja, jogas un dzīvesveida speciāliste Elita Drāke jau 28 gadus neēd gaļu un pēc statistikas ir viena no Latvijas pirmajām veģetārietēm, kas vēl joprojām turpina šādu dzīvesveidu. Viņa pastāstīja, kā sākās viņas ceļš uz veģetārismu, ko tas viņai ir devis un kāpēc to citiem neiesaka.
«Aizgāju prom no vidusskolas un sāku mācīties medicīnas skolā, lai gan man no vecāku puses bija paredzēta cita karjera, taču es pateicu nē. Gribēju saprast, kāpēc cilvēki mirst un slimo. Mikroskopā redzēju gan kā pūst gaļa, gan kas notiek ar cilvēka organisma šūnām un kāpēc mūsu novecošana ir tik ātra. Sāku par to mācīties no 14 gadiem, taču tajā laikā man nebija atbalsta, tāpēc tikai 25 gadu vecumā sāku simtprocentīgu veģetārismu. Tas ir manas filozofijas, zināšanu un sajūtu rezultāts, turklāt es izārstēju deviņas slimības,» saka Elita Drāke.
Veģetārisms ir ļoti rūpīgi jāpārdomā
Elita atceras, ka veģetārismam pievērsās 8.martā, un tagad katru gadu tā ir kā dzimšanas diena. Tomēr ar tik nopietnām lietām nevar jokot; ja vēlas pievērsties veģetāram dzīvesveidam, ir nepieciešamas zināšanas par pārtiku, tās uzturvērtību, organismam nepieciešamajām vielām.
«Tā kā pēc profesijas esmu medmāsa un veģetārismā man ir liels stāžs, kuru es arī atzīmēšu 8.martā, iesaku ļoti sekot savai ēdienkartei, ir jāsabalansē uzturs, jo tam ir jābūt daudzpusīgam. Ar produktiem ir jāuzņem visa Mendeļejeva tabula, organismā jābūt visām nepieciešamajām vielām, ko radījis Dievs, lai mēs varētu pilnvērtīgi dzīvot uz Zemes.
Veģetārisms ir palielinājis manas dzīves kvalitāti, neskatoties uz to, ka dzīve iet uz priekšu un man vairs sen nav 18 gadu. Veģetārisms man ir iedevis brīvo enerģiju, jo, pārstrādājot gaļu un zivis, sirds un gremošanas sistēma tiek vairāk piepūlēta, līdz ar to ir lielāks darbs sirdij. Kā jau visi zina, lielākā problēma ir olbaltumvielu trūkums organismā, kas vēlāk veicina arī dzelzs, ferritīna un B12 vitamīna trūkumu. Tādēļ tā ir viena no lietām, kāpēc Ziemeļvalstīs, tātad arī mēs, nevaram jokot ar veģetārismu, un, kaut gan man ir laba pieredze, es lielākajai daļai cilvēku vairāk aizliedzu būt veģetāriešiem nekā to akceptēju. Tas nav tāpat - izdomāšu, neēdīšu. Pirmkārt, ir jāsaprot kāpēc neēdīs, otrkārt, ko ar to var iegūt, treškārt, ir jābūt zināšanām, jo, ja kaut kas dzīvē tiek ņemts nost, tad ir jādod kaut kas vietā,» savu nostāju skaidro Elita.