Tiesa atceļ mantas arestu Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, «Friteks LV» pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

«Re&Re» un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt «Re&Re» - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Šodien arī prokurors Agris Skradailis vēlreiz atkārtoja savus argumentus, kāpēc advokātu lūgums būtu noraidāms. Viņš uzsvēra, ka mantas arests nav sods, lai arī tas ir saistīts ar personas ierobežojumu.

Pēc tiesneša izrādītās intereses viņš gan apstiprināja, ka gadījumi, kad uzņēmumi būtu slēpuši mantu, nav konstatēti.

Jau iepriekšējā tiesas sēdē prokurors lūdza tiesu noraidīt pilnsabiedrības SBRE, SIA «Re&Re» un «Friteks LV» iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu, norādot, ka lūgumos nav norādīti jauni apstākļi, kuru dēļ arests naudas līdzekļiem būtu atceļams.

«Iemaksājot visu nepieciešamo summu īpašā darījumu kontā Rīgas pils ugunsgrēka seku novēršanai, apliecinājām spēju uzņemties un pildīt savas saistības. Tā kā ir novērsts un nepastāv jebkāds līdzekļu nepietiekamības risks Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai, cerējām, ka kriminālprocesa virzītājs šo faktu ņems vērā un pilnībā atcels iepriekš noteiktos kontu arestus. Tiesa šodien lēma par mantas aresta atcelšanu, ko uzskatām par likumsakarīgu soli,» sacīja «Re&Re» pārstāve Ligita Brodiņa.

Savukārt cietušās - Finanšu ministrijas - pārstāvis Ivars Grunte šodien norādīja, ka, lai arī nauda ieskaitīta depozītā, ugunsgrēka rezultātā radušies zaudējumi joprojām nav atlīdzināti.

Prokurors pēc tiesas lēmuma bija mazrunīgs, jo ar tiesas argumentiem vēl nav iepazinies. Viņš žurnālistiem teica, ka savu viedokli nav mainījis, proti, arestu nebija nepieciešams atcelt un tas bija saglabājams.

Skradailis nedomā, ka

šāds tiesas lēmums varētu apgrūtināt tālāko lietas izskatīšanu.

«Tas varētu apgrūtināt, tad ja tiek atzītas šis juridiskās personas par vainīgām un kā iespējamais sods - naudas piedziņa. Ja tāds tiek noteikts,» uzsvēra prokurors.

Pēc tiesas lēmuma lietā iesaistītās puses turpināja paust savu viedokli par lietai pievienojamiem materiāliem. Aizstāvības puse uz tiesu bija atgādājusi paliela izmēra pils maketu - maketu kurā pils ir tāda, kad notika ugunsnelaime. Apsūdzēto un lietā iesaistīto uzņēmumu advokāti to lūdza pievienot lietas materiāliem, jo tas palīdzētu noskaidrot patiesību par ugunsgrēku, turklāt makets analizējot ugunsnelaimes iemeslus ir vieglāk un telpiskāk pārskatāms nekā pils plāni.

Lietā jau atrodas pils plāni, taču tagad cietušā puse - Finanšu ministrija - tos uz tiesas sēdi atgādāja vēl lielākā mērogā un arī šos pils arhitekta apstiprinātos plānus lūdza pievienot lietas materiāliem.

Prokurors maketa pievienošanai iebilda, savukārt akceptēja pils plānu pievienošanu.

Skradailis norādīja, ka maketa sagatavošanā pieļautas būtiskas kļūdas. To secinājuši speciālisti, un šāds makets, iespējams, savā ziņā ir manipulācija.

Jau ziņots, ka lietā apsūdzētas trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rībs, Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Iepriekš izskanējusi informācija, ka

ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā.

Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši. Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.

Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.