Ievērojot minēto, VVD secinājis, ka konstatētās problēmas un apstākļi attiecībā uz gudrona netipiskajām īpašībām un ķīmisku vielu reakcijas ietekmi uz gudronu bija neparedzami gan pasūtītājam projekta sagatavošanas stadijā, gan uzņēmējam, veicot sanācijas darbus.
Līdz ar to VVD uzskata, ka apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešami papildu darbi un attiecīgi jauna iepirkuma procedūra, ir kvalificējami kā neparedzami tehniskas dabas apstākļi.
VARAM paralēli arī gatavo informatīvo ziņojumu, kurā informēs valdību par visiem apzinātajiem riskiem saistībā ar šī projekta īstenošanu.
Cilinskis norāda, ka Latvijai būtiski ir izdarīt visu iespējamo, lai šis projekts tiktu realizēts, jo gudrona dīķu un tiem pieguļošās teritorijas sakopšana ir ne tikai viens no lielākajiem, bet arī būtiskākajiem vides projektiem Latvijā pēdējo gadu desmitu laikā. «Eksperti atzīst, ka ķīmisko vielu sajaukums katru gadu izplatās tuvāk Gaujas ūdeņiem, tādēļ visas sabiedrības interesēs ir būtiski to pabeigt pēc iespējas ātrāk, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatību,» pauž ministrs.
Ministrija atgādina, ka valdība pagājušā gada oktobrī pieņēma lēmumu par papildus 16,5 miljonus eiro rezervēšanu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam, tādējādi kopējā summa, ko plānots iztērēt varētu pārsniegt 45,5 miljonus eiro.
Līgums ar «Skonto būve» par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir VVD, galvenais būvuzņēmējs - SIA «Skonto Būve», savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānijas «Mueg».