Radīts glābiņš alerģiskiem cilvēkiem (56)

Sabīne stāsta, ka pirms diviem gadiem viņai atklāja alerģiju no glutēna un tāpēc nācās no uztura izslēgt pārtikas produktus, kas satur glutēnu, – parasto maizi un citus tradicionālo graudaugu izstrādājumus.

Līdz tam ilgstoši cīnījusies ar pumpām uz sejas un vēdersāpēm, jaunā sieviete ar bezglutēna diētas palīdzību beidzot tika vaļā no ādas problēmām. Tagad viņas sejas āda esot perfekta. Arī vēders tik bieži vairs nesāp. Tiesa – tiklīdz viņa nejauši ieēd kaut ko alerģisku, ķermenis par to signalizē.

Sākot ievērot bezglutēna diētu, Sabīne ātri vien saprata, ka veikalos nopērkamie produkti nav pārāk garšīgi un ir diezgan dārgi. Turklāt lipekli saturošie milti bija ne tikai maizes, pīrādziņu un bulciņu pamatā, bet tos pievienoja arī ļoti daudziem un dažādiem citiem pārtikas produktiem, piemēram, karbonādēm un mērcēm. Viņa saprata, ka

ārpus mājas paēst glutēnu nesaturošu maltīti ir ļoti sarežģīti.

Tāpēc jau tajā brīdī viņa iedomājās, ka varētu atvērt savu kafejnīcu, kurā tirgotu glutēnu nesaturošus gardumus. Ar draudzeņu starpniecību Sabīne noskaidroja, ka tādas ēstuves ir arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, ASV, Somijā. Nodomājusi - kāpēc gan neatvērt līdzīgu arī Latvijā?

Uzzinājusi par daktera ieteiktajiem uztura ierobežojumiem, Sabīne sāka eksperimentēt savā virtuvē. Tapa pirmās glutēnu nesaturošās picas, cepumi un kūkas. Ne visi eksperimenta augļi bija garšīgi. Piemēram,

pirmās kukurūzas miltu pankūkas nācās izmest ārā.

Taču laika gaitā ar rosīšanos bezglutēna virtuvē veicās arvien labāk un labāk. Sieviete saprata, ka ideja par bezglutēna kafejnīcas atvēršanu ir laba, taču jāatrod cepējas, jo viena pati nespēs cept maizi, vadīt kafejnīcu un strādāt algotu darbu, ko viņa turpina joprojām.

Gan Sabīnes izglītība, gan iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar finansēm. Viņa ir sporta kluba «Atlētika» Mežciemā valdes locekle. Tāpēc viņa kopā ar vīru Ivo un draudzeni Līgu Širaku nolēma piedalīties toreizējās Hipotēku bankas konkursā «Lec biznesā!» Ideja par bezglutēna kafejnīcas ideju izrādījās perspektīva arī baņķieru skatījumā, un jaunie cilvēki saņēma gan finansiālo atbalstu, gan mentoru padomus. Kopējā investīciju summa ir ap 9000 latiem (gandrīz 13 tūkstošiem eiro). Arī mentori sniedza ļoti vērtīgas atziņas, piemēram, par cepšanas jaudām un iekārtām.

Sabīne uzskata, ka tuvāko gadu laikā bezglutēna kafejnīcas atvēršana atmaksāsies, jo jau pirmajā nedēļā pieprasījums pēc pašu ceptās maizes un citiem gardumiem ir milzīgs.

Dažbrīd pieprasījums bijis tik liels, ka meitenes nespēja sacept vajadzīgo daudzumu.

Sākumā bija plānots, ka kafejnīcu «Tīrā maize» izdosies atvērt līdz Ziemassvētkiem, taču tas izdarīts tikai 31.janvārī. Lai ekonomētu līdzekļus, Sabīne, viņas vīrs Ivo Ezeriņš, draudzene Līga un viņas puisis Ritvars Ūdris daudz darījuši paši. Arī telpas Ģertrūdes ielā remontētas saviem spēkiem. «Remontējot paši, ietaupījām aptuveni 2000 latus,» Sabīne rēķina un priecājas, ka palīdzējuši gan draugi, gan radi.

Kafejnīcas atvēršanai bija vajadzīgs aptuveni pusotrs gads,

jo ne viss ritēja tik gludi, kā sākumā bija iecerēts. Piemēram, sākotnēji banka pauda skepsi par bezglutēna kafejnīcas izveidi. Atskatoties pagātnē, Sabīne vērtē, ka savā ziņā sadarbības partneru skepse stimulējusi rūpīgāku un kvalitatīvāku plānošanas procesu un darbību.

Sarunas gaitā Sabīne ieskicē arī nākotnes plānus, piemēram, atvērt savu mājas lapu, kuru patlaban veido Ivo. Tāpat iecerēts attīstīt interneta veikalu, iegādāties papildu aprīkojumu un attīstīt sortimentu. Patlaban piedāvājumā ir dažādi cepumi, maizes klaipiņi, kruasāni, pīrādziņi, kēksiņi, picas, maizītes u.c. konditorejas izstrādājumi.

Šobrīd vispieprasītākie ir siera kruasāni.

Sabīne novērojusi, ka cilvēkiem, kuri nevar ēst parastos miltu izstrādājumus, visbiežāk nav iespēju iegādāties sāļos pīrādziņus un maizītes. Ar saldo bulciņu iegādi esot vieglāk.

Kafejnīcas vadītāja neplāno, ka Ģertrūdes ielas ēstuvītē varētu arī gatavot un pasniegt siltos ēdienus. Drīzāk tā varētu saglabāties kā alternatīva vieta Mārtiņa un citām tradicionālajām beķerejām, kurās pārsvarā tirgo kviešu miltu izstrādājumus.

Par savas kafejnīcas mērķauditoriju Sabīne uzskata ne tikai cilvēkus, kuri veselības dēļ nevar ēst glutēnu saturošus produktus. Tāpat viņa orientējas uz ļaudīm, kuriem ir nepieciešamība vai vēlme izslēgt no ēdienkartes piena produktus vai olas. «Tīrā maize» arī gaidīs klientus, kuri vienkārši vēlas ēst veselīgāk. Piemēram, Sabīnes vīrs Ivo, kurš drīkst ēst arī glutēnu saturošu pārtiku, taču bieži vien to nedara, solidarizējoties ar sievu,

šajā laikā, ēdot veselīgāk, ticis vaļā no 14 kg.

Tiesa – veselīgāka uztura piekritējiem jārēķinās ar lielākām izmaksām, jo no speciālajiem miltiem ceptie produkti ir krietni dārgāki nekā tradicionālā maize un našķi.

Runājot par biznesa auklēšanas laikā piedzīvotajām grūtībām, Sabīne sākumā pat nevar nosaukt sarežģītākos posmus, jo viņa visu laiku zinājusi, ka biznesa ideja ir laba un cilvēkiem vajadzīga. Taču pēc brīža uzņēmēja atzīst, ka visgrūtākais bijis saņemt finansējumu no bankas. Kredītiestāde pieprasījusi sīku pamatojumu. Taču tas arī palīdzējis plānus rūpīgāk pārdomāt un kvalitatīvāk īstenot.

Tāpat bijis grūti atrast piemērotas telpas Rīgas centrā, jo ne visi iznomātāji vēlējušies, lai tajās iekārto ceptuvi un tās pārbūvē atbilstoši noteikumu prasībām un biznesa vajadzībām.

Bet vienlaikus jaunā sieviete nešaubās par savas biznesa idejas dzīvotspēju un nepieciešamību. Lai to ilustrētu, viņa atminas kafejnīcas pirmo darba dienu. Jau desmit minūtes pirms tās atvēršanas gar durvīm staigājusi kāda māmiņa un meitiņa.

Meitenīte bijusi sajūsmā par kafejnīcu, kurā viņa droši varēs ēst visus kārumus.

Meitenīte pat nebija bērnudārzā ēdusi launagu, lai tikai varētu izbaudīt «Tīrās maizes» piedāvājumu. Bērna prieks par glutēnu nesaturošajiem našķiem sagādā prieku arī kafejnīcas īpašniekiem un darbiniekiem.

Sarunas noslēgumā lūdzu Sabīnes ieteikumus citiem potenciālajiem un jaunajiem uzņēmējiem. Viņa rekomendē nesasteigt biznesa sākumu. Labāk ir kārtīgāk izpētīt tirgu un pārdomāt detaļas. Viņa arī citē kursos dzirdēto ieteikumu, ka

ar biznesa ideju vajag «pārgulēt» – plāniem ir jānobriest.

Vienlaikus sieviete iesaka pārāk nevilcināties ar tās īstenošanu. Arī viņas komanda pārdzīvojusi bažas, ka kāds cits naudīgāks uzņēmējs nenoklausās un neīsteno viņu ieceri.

P.S. Šis materiāls tapis portāla TVNET rakstu sērijas «Vērtīga pieredze» ietvaros. Šai stāstu sērijā rakstām par Latvijas uzņēmumiem, kuri veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus un turpina attīstību.

Ar šiem rakstiem TVNET vēlas atbalstīt vietējos veiksmīgos un inovatīvos uzņēmējus, tādēļ par šiem materiāliem TVNET neprasa nekādu naudu. Par šiem rakstiem neviens TVNET nav maksājis. Un ja kādam labam uzņēmumam tā ir papildu reklāma, tad mēs par to tikai priecāsimies!

Ja arī tev zināms kāds Latvijas uzņēmums, kurš attīstījies krīzes iespaidā un par kura darbošanos būtu vērts uzzināt citiem, droši pavēsti to portālam, rakstot uz e-pasta adresi zinas@financenet.lv!