Par Latgales partijas priekšsēdētāju ievēl Daugavpils mēru Lāčplēsi (4)

Tāpat kongresa gaitā tika ievēlēta Latgales partijas valde, kuras sastāvā turpmāk būs nevis deviņi, bet gan septiņi cilvēki, un partijas Jauniešu organizācijas valde arī septiņu cilvēku sastāvā, kurai uzticēta jauniešu organizācijas izveide.

Kā apliecinājumu reģionā pastāvošajām problēmām Lāčplēsis minēja dažus faktus no Centrālās statistikas pārvaldes datiem un sabiedrībai pieejamā ziņojuma, ko sagatavojuši «Swedbank» pārstāvji. 2004.gadā ienākumi uz vienu Latgales iedzīvotāju salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā bija tikai 73%, bet salīdzinājumā ar Rīgu tie bija divreiz mazāki. Ir pagājuši gandrīz desmit gadi, statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju ienākumi reģionā palielinās, taču tie joprojām ir tikai 75% procenti no Latvijas vidējiem rādītājiem, uzsvēra Lāčplēsis.

«Swedbank» pētījums liecina, ka Latgalē strādājošais atnes mājās vidēji 289 latus mēnesī, Kurzemē - 387 latus, bet Rīgā - 420 latus. Tādēļ ir pilnīgi dabiski, ka cilvēki brauc strādāt tur, kur, pirmkārt, ir darbs, otrkārt, par to labāk maksā, uzsvēra Lāčplēsis. Rezultātā Rīgā patlaban uz desmit pensionāriem ir 15, bet Latgalē - tikai 11 strādājošie.

Lai arī Valda Dombrovska (V) valdība pēc uzstājīga Latgales pašvaldību pieprasījuma apstiprināja Latgales atbalsta programmu, Lāčplēsis ir pārliecināts, ka bez vērienīgu projektu īstenošanas reģionā iedzīvotājus atgūt nebūs iespējams. Kā šādus lielus projektus Lāčplēsis pieminēja Daugavpils HES, Daugavpils lidostas būvniecību un citus.

Latgales partijas otrā kongresa delegāti pieņēma rezolūciju, kurā atbalsta Latvijas valdības darbību, kas vērsta uz valsts attīstības nodrošināšanu ilgtermiņā, efektīvu valstī pieejamo līdzekļu izmantošanu kopējo Latvijas mērķu sasniegšanai un dod vienlīdzīgas iespējas Latvijas teritoriju attīstībai.

Latgales partijas kongress rezolūcijā aicina pievienoties Latgales partijai visas līdzīgi domājošās politiskās partijas un iedzīvotāju apvienības Latgalē, lai iesaistītos vienas un vienotas partijas darbā kopīgu mērķu sasniegšanai, iesaistīties Latgales partijas darbā jauniešus, lai mērķtiecīgi attīstītu Latgali, stiprināt Latgales partijas pozīcijas Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā, uzticēt Latgales partijas valdei pieņemt lēmumus saistībā ar piedalīšanos Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanās un kandidātu izvēlē, pielikt pūles Latgales attīstībai un dzīves līmeņa izlīdzināšanai visā Latvijas teritorijā, turpināt atbalstīt Latgales programmu un veicināt tās īstenošanu, kā arī iestāties par tradicionālajām ģimenes vērtībām.

Latgales partija šodien kongresā nelēma kopā, ar kuru no politiskajiem spēkiem startēt Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Pret minētā jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā nobalsoja 64 deputāti, par bija vien 30, bet septiņi atturējās. Kā izteicās partijas biedrs, Daugavpils domes deputāts Aivars Broks, partija pagaidām nav gatava lemt par šo jautājumu.

Kongresa gaitā sadarbības piedāvājumus Latgales partijai izteica «Reģionu alianse» un Aizkraukles partija, bet vēl pirms tam tādi saņemti arī no «Vienotības», Zaļo un zemnieku savienības, «Vienoti Latvijai», «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Vidzemes partijas. Partijas līdzpriekšsēdētājs Adamovičs pauda viedokli, ka politiskā situācija valstī mainās pa nedēļām, tāpēc «negribētos pieņemt sasteigtu lēmumu». Arī diskusijas par iespējamu startu EP vēlēšanās vēl tikšot turpinātas.

Latgales partijas otrajā kongresā piedalījās 110 biedri, kā arī vairāki desmiti viesu, tai skaitā Saeimas deputāti Jānis Klaužs (ZZS), Juris Viļums (RP), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Oļegs Hļebņikovs (SC), «Reģionu alianses» līderis Andrejs Ence un partijas konsultants Mārtiņš Bondars, Daugavpils vicemērs Jānis Dukšinskis un bijušais Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse.

Latgales partija tika nodibināta 2012.gada 1.jūnijā Preiļos. Par tās priekšsēdētāju toreiz tika ievēlēts Preiļu mērs Adamovičs.

Pašvaldību vēlēšanu rezultātā Latgales partijas pārstāvji stājās četru pašvaldību priekšgalā - arī Ludzā un Viļakā, kur varas grožus saglabāja līdzšinējie domju priekšsēdētāji Alīna Gendele un Sergejs Maksimovs. Latgales partijas saraksta līderim Dagdas novadā, toreizējam domes priekšsēdētājam Viktoram Stikutam savu amatu vēlēšanu rezultātā saglabāt neizdevās. Latgales partijas pārstāvju sarakstā ir arī Kārsavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Laganovskis, bijusī Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece deputāte Ināra Ņikuļina, Rēzeknes SIA «Dekom» līdzīpašnieks Valdis Stepiņš, vairākas citas sabiedrībā pazīstamas personas.

Jaunais politiskais spēks izveidots ar mērķi pārstāvēt Latgales intereses un risināt reģionam aktuālās problēmas.

Partijas programmā ir ierakstīts, ka Latgales partija ir atvērta visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spējīgi piedāvāt racionālus risinājumus reģiona ilgtspējīgai attīstībai un ir gatavi uzņemties atbildību par partijas izvirzīto mērķu realizāciju.

Latgales partija solījusi censties panākt grozījumus likumos, lai atvieglotu uzņēmējdarbības attīstību, lai tiktu ieviests īpašs pierobežas reģiona investīciju režīms uzņēmējdarbības atbalstam, izveidots speciāls garantiju fonds pašvaldībām, reģiona prioritāro nozaru uzņēmējiem nodrošināta iespēja saņemt kredītus ar pazeminātām procentu likmēm. Partijas veidotāji arī vēlas rosināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras filiāles izveidošanu Latgalē.