Kibernoziegumos apsūdzētais Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis šobrīd uzturas Metropolitēna labošanas centrā Ņujorkā un nākamā tiesas sēde viņam paredzēta 20.aprīlī, pastāstīja Čalovska advokāts Latvijā Saulvedis Vārpiņš.
Čalovskim nākamā tiesas sēde ASV paredzēta 20.aprīlī
Vārpiņš sazinājies ar Čalovska advokātu ASV Deividu Kītu Bertenu, no kura regulāri tiek saņemta informācija par notiekošo Čalovska lietā. Bertens praktizē kopš 1985.gada un sākotnēji bijis prokurors. Kopš 1991.gada viņš pārstāv klientus tikai krimināllietās, ir sertificēts praktizēt gan valsts, gan federālajās tiesās. Vienlaicīgi viņš ir pasniedzējs juridiskajā augstskolā.
Pašlaik Čalovskis atrodas Metropolitēna labošanas centrā Ņujorkas pilsētā.
Tas ir federālais cietums vīriešiem un sievietēm. Viņa kamera nav liela, un viņš tajā atrodas kopā ar vēl vienu personu. Tajā ir izlietne, tualete un divas gultas. Kamerā ir neliels logs ar skatu uz ārpusi. Dienas laikā viņš drīkst iziet ārpus savas kameras, lai gan pagaidām šādu iespēju nav izmantojis. Fiziski Čalovskis jūtas labi, ir vesels, taču atzinis, ka psiholoģiskā spriedze ir ārkārtīgi liela, pastāstīja Vārpiņš.
19.februārī Čalovskis bija ieradies tiesā, lai tiktos ar prokuroru un tiesnesi, kurš izskatīs viņa lietu. Prokurors 30 dienu laikā nodos Čalovska rīcībā visus tos materiālus un pierādījumus, kuri tiks izmantoti pret viņu iztiesāšanas procesā. Kā norāda advokāts Bertens,
šajā lietā izmeklēšanas materiāli pamatā ir datoru un cieto disku kopijas.
Tiklīdz materiāli tiks saņemti, advokāts kopā ar Čalovski tos izskatīs, vajadzības gadījumā pieaicinot datorspeciālistus. Tad arī tiks lemts jautājums par aizstāvības taktiku. Tāpat advokāts ir nolēmis ļoti detalizēti izpētīt izdošanas procesa norisi Latvijā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Ja Čalovskis ASV tika izdots netaisnīgi, advokāts vērsīs tiesneša uzmanību arī uz šo faktu.
Nākamā tiesas sēde Čalovskim nozīmēta 20.aprīlī.
Čalovskim būs atļauts ar elektroniskā pasta palīdzību kontaktēties arī ar Vārpiņu,
un šobrīd tiek kārtotas nepieciešamās formalitātes, lai šāds komunikācijas veids tiktu nodrošināts.
Jau ziņots, ka ASV federālie prokurori Čalovskim kopā ar diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsoni Ņikitu Kuzminu un Rumānijas pilsoni Mihaju Paunesku - izvirzījuši apsūdzības par datorvīrusa «Gozi» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Saskaņā ar ASV prokuratūras datiem datorvīruss izmantots, lai piekļūtu banku kontu personīgai informācijai un nozagtu miljoniem dolāru.
Pamatojoties uz šīm apsūdzībām, ASV lūdza Latvijai izdot Čalovski.
Latvijas valdība pērn 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. Iepriekš ECT palāta, tāpat kā Latvijas Augstākā tiesa, bija atzinusi par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu noraidījusi kā nepamatotus.
Vēlāk Čalovskis nolēma labprātīgi doties uz Ameriku un stāties tiesas priekšā.
Kuzmins ASV tiesas priekšā stājās 2011.gada maijā, atzīstot savu vainu noziegumos un sadarbojoties ar izmeklētājiem. Savukārt Paunesku aizturēts Rumānijā 2012.gadā, taču viņš vēl tiesājas pret izdošanu ASV.
Saskaņā ar apsūdzībām datorvīrusa «Gozi» autors ir Kuzmins, bet Čalovskis uzrakstījis daļu no vīrusa koda. Savukārt Paunesku vadījis vīrusa izplatīšanas sistēmu.