Dombrovska demisijas patiesie iemesli - partijas biedru nodevība? (172)

Nekas nav liecinājis par nodomu atkāpties

Izdevums atgādina, ka vēl atkāpšanās dienas rītā Dombrovskis sev raksturīgajā mierā bez kādām emocijām atbildējis uz žurnālistu jautājumiem par politiskās dienaskārtības tematiem un nekas nav liecinājis par nodomu atkāpties. Visos publiskajos paziņojumos pēc atkāpšanās Dombrovskis nemainīgi ir atkārtojis divus demisijas iemeslus - nepieciešamību kādam uzņemties atbildību par Zolitūdes traģēdiju un nepieciešamību pēc jaunas valdības ar skaidru Saeimas vairākuma atbalstu, tomēr neatbildēts bija jautājums, kāpēc premjerministrs demisijas brīdī bija acīm redzami satraukts un sarūgtināts.

Dienā, kad premjers atkāpās, «Vienotības» biedru vidū Saeimā notikušas

«iekšējas diskusijas» par to, vai Dombrovskim nevajadzētu demisionēt, turklāt sarunas rīkotas viņam aiz muguras.

Šādas sarunas esamību atzinis Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. «Būtu muļķīgi noliegt, ka šādas diskusijas [trešdienas rītā pirms Dombrovska demisijas] nebija. Tā tika izvērtēta kā iespējamā rīcība, bet tajā pašā laikā saprotot, ka nav skaidri nākotnes scenāriji un kļūs neprognozējama situācija, tāpēc tika nolemts to nedarīt,» teicis Ašeradens, kurš pats atbalstījis demisiju.

Neatklāj politiķu vārdus, kuri sprieduši par demisiju

Ašeradens atteicies atklāt citu «Vienotības» politiķu vārdus, kuri sprieduši par Dombrovska demisiju. Viņaprāt, to arī nevajadzētu tulkot kā neuzticību premjeram. «Nē, es noteikti noraidu iespēju to pagriezt par nodevību. Ir jāsaprot, kāda bija situācija. Kādam bija jāuzņemas atbildība. (..) Es domāju, ka sarunā pie prezidenta sanāca kopā ļoti daudzi faktori: Zolitūdes traģēdija, nepieciešamība kādam uzņemties atbildību par to un arī situācija, kāda bija izveidojusies šeit Saeimā - ka pēc būtības bija milzīgas problēmas koalīcijai tālāk funkcionēt,» sacījis Ašeradens. «Ja runājam par valdības rīcībspēju un kvalitāti, tad valdība ar 66 balsīm ir rīcībspējīgāka par 40 balsīm, viennozīmīgi,» sacījis Ašeradens, norādot, ka Dombrovski gaida veiksmīga karjera Eiropā.

Sarunās bijusi iesaistīta arī «Vienotības priekšsēdētāja» Solvita Āboltiņa, kura gan to noliedz.

«Zinu tikai to, ka Dombrovskis pēc tam ir zvanījis [Vienotības ģenerālsekretāram Artim] Kamparam un prasījis, kāpēc tāda apspriede ir notikusi,» teikusi Āboltiņa. «Tas cilvēks, kurš to ir apspriedis, lai tad arī to apstiprina. (..) Nekādas versijas par šādu risinājumu nebija nevienā ne vistrakākajā galvā. Partija [bija] ar Dombrovski - visi no spicēm līdz apakšām, pagrabus ieskaitot, - visi bija kopā ar Dombrovski. Nav neviena cilvēka šajā partijā, vismaz tajā lokā, kas pieņem lēmumus, kurš diskutē, izsaka viedokli, kurš būtu kaut kādā veidā pret Dombrovski.»

Cita «Vienotības» līdere Sandra Kalniete trešdien sazvanījusies ar Dombrovski pirms viņa tikšanās ar prezidentu. Sarunā tikusi pārrunāta Dombrovska komunikācija plašsaziņas līdzekļos, jo

daļu «Vienotības» biedru neesot apmierinājusi premjera komunikācija krīzes apstākļos - «mierīgās «lācīša» atbildes

līdzējušas smagos brīžos valsts budžeta cirpšanā, bet tagad biedri no Dombrovska vēlējušies, «lai viņš cilvēkus uzrunātu kā Ministru prezidents». «Pārrunājām situāciju, ka viņa klātbūtnes nedēļas nogalē pietrūka un pirmdien, otrdien viņš to bija kompensējis,» stāstījusi Kalniete, norādot, ka šajā telefonsarunā neilgi pirms Dombrovska tikšanās ar prezidentu runa par atkāpšanos neesot bijusi.

Informācija par «iekšējām diskusijām» nonākusi līdz Dombrovskim

Informācija par atsevišķu «Vienotības» politiķu «iekšējām diskusijām» pirms tikšanās ar prezidentu nonākusi arī līdz Dombrovskim. Neoficiāla informācija liecinot, ka tas darīts zināms arī Valsts prezidentam, bet Āboltiņa uz jautājumu, vai trešdien ir zvanījusi prezidentam pirms viņa tikšanās ar premjeru, atbildējusi noliedzoši. «Nē, es gribu atgādināt, ka tā bija [ugunsdzēsēju] bēru diena,» teikusi Āboltiņa un piebildusi, ka uz bēru pasākumiem telefonu vispār līdzi neesot ņēmusi un ar prezidentu neesot sazinājusies.

Arī prezidents Andris Bērziņš apgalvo, ka nekādas iepriekšējas sarunas ar Dombrovska partijas biedriem par premjera atkāpšanos no amata neesot notikušas, bet pats Dombrovskis atbildēs joprojām bijis diplomātisks un uz jautājumu, vai valdības krišanu vēlējusies «Vienotība», atbildējis: «Nē, šādu versiju es tiešām nevaru apstiprināt.»

Pašlaik jau ir zināms, ka Dombrovskis pavasara izskaņā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, līdz ar to, visticamāk, nebūs «Vienotības» premjera amata kandidāts rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un uz laiku pametīs Latvijas iekšpolitikas skatuvi.