VM: pārņemot ātrās palīdzības sniegšanu Rīgā, nekādas katastrofas pēc 28.aprīļa nebūs

«Kas tad notiks pēc šī maģiskā datuma 28.aprīļa? Mums ir rīcības plāns, pēc kura mēs noteikti strādājam. Notiek transportlīdzekļu apzināšana, kāda ir visā Latvijā. Jāsaprot, ka mēs runājam tikai par Rīgas reģionālo centru, jo pārējā Latvijā pakalpojumu nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Jāsaprot, ka runājam tikai par automašīnām un automašīnu šoferiem, jo visas brigādes un mediķus nodrošina NMPD. Nevaram runāt par kaut kādu ārkārtīgu katastrofu, kas notiks pēc 28.aprīļa, jo tāds vienkārši nebūs,» uzsvēra VM valsts sekretāres vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane Umbraško.

Lai pārņemtu pakalpojumu, būs nepieciešams saremontēt 40 - 50 ātrās palīdzības automašīnu, kas pašlaik netiek izmantotas, taču kuras NMPD ir saglabājis. Cik remontdarbi izmaksās, pašlaik neesot iespējams pateikt. Lielākās bažas bijušas par šoferu nodrošinājumu, taču izsludinātajā konkursā jau pieteikušies vairāk pretendentu nekā būs nepieciešams. Liela daļa esot kandidātu, kas tagad strādā RSTA.

«Par autovadītājiem – ir izsludināts konkurss, tās bija mūsu lielākās bažas un nezināmais. Ja automašīnas bija saglabātas un zinām aptuveni, kāds ir to stāvoklis un kas ar tām jādara, tad par autovadītājiem nebija skaidrības. Konkurss izsludināts salīdzinoši nesen tikai pāris dienas, bet pieteikušos skaits jau ir lielāks nekā nepieciešams. Tādējādi varēs būt pilnvērtīga atlase,» norādīja NMPD direktors Armands Ploriņš.

Pašlaik konkursam pieteikušies 300 cilvēku.

Valsts plāno pakalpojuma nodrošinājumu pārņemt ātrāk vairākos reģionos, kur pašlaik to nodrošina privātais uzņēmējs. Kuldīga, Tukums, Madliena, Lielvārde, Ogre pašlaik ir pievienota Rīgas reģionālajam centram, bet to plānots atpakaļ nodot reģionālajiem centriem.

«Lai nebūtu lielu pārsteigumu, ejam uz to, ka viss notiks pakāpeniski un nebūs nomaiņa pēkšņi. Pāreja uz valsts pakalpojuma nodrošinājumu uzsāksim jau pēc iespējas ātrāk. Tas noteikti būs ātrāk nekā 28.aprīlī,» skaidroja amatpersonas.

Pēc VM aprēķiniem, ja turpinātos ārpakalpojuma līgums, tad līdz 2022.gadam par šo pakalpojumu pa visiem gadiem valsts samaksātu 59 miljonus eiro, bet, pārejot uz pakalpojuma nodrošināšanu valstij, izmaksas būtu par 7,3 miljoniem mazākas. Otrs ieguvums, ka valsts arī varētu iepirkt mašīnas pati un mašīnas paliktu valsts īpašumā, norādīja Mūrmane Umbraško.

«Jautājums par transportlīdzekļu iegādi līzingā dotajā brīdī nav VM dienaskārtībā. Kad dienests būs beidzis visa autoparka apzināšanu un būs skaidrs, kuras mašīnas varam saremontēt un lietot, mēs skaidri zināsim, cik mašīnas vēl būs nepieciešamas, un tad virzīsimies tālāk,» pavēstīja Mūrmane Umbraško.

«Faktiski [ārpakalpojuma sniedzējs] ir nostādījis valsti savā ziņā bezizejas situācijā. Pieaugot degvielas cenai, ārpakalpojuma sniedzējis panācis, ka Veselības ministrija vairākkārtīgi vērsās valdībā pēc papildus līdzekļu pieprasījuma, par kādu tiek iepirkts ārpakalpojums. Tāpat ārpakalpojuma sniedzējs ne vienmēr nodrošināja nosacījumu, ka mašīnas nevar būt vecākas par septiņiem gadiem,» piebilda VM pārstāve.

Jau ziņots, ka trešdien preses konferenci sasaucis arī līdzšinējais šā pakalpojuma nodrošinātājs - RSTA un tā sāksies plkst.12.30.