/nginx/o/2018/07/16/9730755t1he917.jpg)
Bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) neņemšanai jaunajā valdībā bija arī citi iemesli, ne vien politiskā atbildība saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju un Būvniecības likumu, intervijā laikrakstam «Diena» atzīst Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
«Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu jau tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam - vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē. Šoreiz to uzņēmās valdības vadītājs,» norāda Straujuma.
«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas
lietas, ko es negribētu šobrīd teikt.
Bet es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» intervijā «Dienai» stāsta jaunā premjere.
Kā ziņots, veidojot valdību, Straujuma nolēma neaicināt tajā Pavļutu, kurš bija ekonomikas ministrs pēdējā Valda Dombrovska (V) valdībā. Vēstulē Reformu parijas valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram Straujuma aicināja deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa minēja Dombrovska valdības izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi (RP).
Kā iemeslus Pavļuta neaicināšanai valdībā Straujuma minēja to, ka, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdē notikušo traģēdiju, demisionēja Valda Dombrovska (V) vadītā valdība. Pieņemot šādu lēmumu, Valdis Dombrovskis paziņoja, ka nepiekritīs veidot nākamo valdību ētisku apsvērumu dēļ. «Uzskatu, ka, demisionējot valdībai, politiskā atbildība par notiekošo būvniecības nozarē ir jāuzņemas arī nozares ministram Danielam Pavļutam,» bija teikts Straujumas vēstulē.
«Iepazīstoties ar šī brīža piedāvātajām izmaiņām būvniecības likumdošanā, redzams, ka
EM nav savlaicīgi izstrādājusi nepieciešamo normatīvo regulējumu,
lai jaunais Būvniecības likums varētu pilnvērtīgi tikt ieviests 1.februārī,» norādīja Straujuma.
Vienlaikus Straujuma piebilda, ka pozitīvi vērtē Pavļuta darbu vairāku jomu sakārtošanā.
Kā ziņots, Straujuma jau iepriekš pauda bažas par Pavļuta kandidatūru saistībā ar jauno Būvniecības likumu un atbildību par Zolitūdes traģēdiju.
Straujuma noraidīja bažas, ka iebildumi pret Pavļuta kandidatūru būtu saistīti ar zaļās enerģijas jautājumiem.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)