Kāpēc Ušakova draugs, kura uzņēmums apdrošināja Rīgas pili, nemaksā ne centa?

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina TVNET norādīja, ka VNĪ rīcībā ir vairāki apdrošināšanas līgumi, kas bija spēkā esoši Rīgas pils ugunsnelaimes brīdī:

1. AAS «Baltijas Apdrošināšanas Nams» īpašumu apdrošināšanas polise. Šīs polises ietvaros Rīgas pils bija apdrošināta pret uguns, ūdens, plūdu, vētras, trešo personu prettiesiskās rīcības un zādzību risku.

Būtiski atzīmēt, ka šī polise bija spēkā arī objekta remonta laikā.

Polises īpašie noteikumi paredz, ka ir apdrošināti ugunsgrēka radīti zaudējumi, kā arī zaudējumi, kas radušies ugunsgrēka dzēšanas rezultātā (dūmu, sodrēju, salējuma utt. rezultātā).

Tāpat atlīdzina arī glābšanas darbus un drupu novākšanas aizvākšanas izdevumus – līdz 10% no konkrētā objekta apdrošinājuma summas. Ēka tika apdrošināta, iekļaujot telpu remonta apdari. Polisē noteiktā atjaunošanas vērtība šim objektam kopā – 16 076 419 lati, pirmā zaudējuma atlīdzināšanas limits 5,4 miljoni latu.

2. SE «BTA Insurance Company» 2012.gada 23.oktobra Celtniecības visu risku apdrošināšanas polise (tai skaitā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Šo polisi saskaņā ar Būvniecības līgumu VNĪ bija iesniegusi būvdarbu veicēja - pilnsabiedrība «SBRE». Apdrošināšanas polise sedz:

• Pilnsabiedrības «SBRE» vispārējo civiltiesisko atbildību par trešajām personām radītiem zaudējumiem mantai vai kaitējumu dzīvībai un veselībai, kas var rasties SBRE darbības vai bezdarbības rezultātā, gan viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā, gan apdrošināšanas periodā ar kopējo apdrošināšanas atlīdzības limitu apdrošināšanas periodā Ls 2 700 000.

• Celtniecības visu risku apdrošināšanu par kopējo summu Ls 21 930 043 (tai skaitā celtniecības darbu un materiālu apdrošināšanu saskaņā ar līgumu un tāmi Ls 21 780 043,70).

Uz jautājumu, vai saistībā ar notikušo ugunsgrēku apdrošinātājs ir izmaksājis atlīdzību, Laukšteina atbildēja, ka šobrīd VNĪ ir saņēmuši apdrošināšanas atlīdzību no BTA Ls 145 666 apmērā, kas izmaksāta par ugunsgrēkā bojātiem celtniecības darbiem, celtniecības materiāliem, SBRE piederošo būvlaukuma aprīkojumu, instrumentiem, darbarīkiem, kā arī par izdevumiem būvgružu novākšanai.

VNĪ ir iesniegusi pieteikumu apdrošinātājiem par zaudējumu atlīdzību, kā arī iesniegts pilns zaudējumu apmērs.

Joprojām norit sarunas ar īpašuma apdrošinātājiem par turpmāko apdrošinātāju darbību saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu.

Lūgta paskaidrot sīkāk šo teikumu un ieskicēt galvenos sarunu virzienus un apdrošinātāju argumentus, kā arī atbildēt, kāpēc joprojām (aptuveni pusotru gadu pēc ugunsgrēka) apdrošinātāji nav samaksājuši visu summu, kas bija paredzēta dokumentos, Laukšteina norādīja, ka sarunas ar apdrošināšanas sabiedrībām vēl aizvien tiek turpinātas, bet lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu VNĪ vēl nav saņemti. Apdrošināšanas sabiedrības vēl turpinot izvērtēt piesaistīto ekspertu atzinumus un citus dokumentus.

Vainīgā meklējumi tiesā sāksies 17.februārī*

VNĪ esot nodrošinājis apdrošināšanu gan īpašumam, gan būvniecībai atbilstoši tirgus praksei. Viņa atzīmēja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir ārkārtējs apdrošināšanas praksei un nebijis Latvijas vēsturē, tāpēc apdrošināšanas jautājumi risinās ilgāk un sarežģītāk nekā standarta situācijās.

Laukšteina arī akcentēja, ka ar būvnieku ir panākta vienošanās par visu zaudējumu nodrošināšanu gadījumam, ja būvnieks tiks atzīts par atbildīgu par ugunsgrēka radīto kaitējumu un tā seku novēršanu.

Būvnieks iemaksājis speciāli izveidotā darījumu kontā visu nepieciešamo summu Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai – 4 857 931 eiro.

Jautāta, kāda ir kopējā summa, ko saistībā ar ugunsgrēku plānots saņemt no apdrošinātājiem, tostarp «Baltijas Apdrošināšanas Nama», Laukšteina tikai norādīja, ka pieteikums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu «Baltijas Apdrošināšanas Namam» ir iesniegts, apdrošinātāji to joprojām izskata, bet par galīgā lēmuma pieņemšanu un par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu VNĪ vēl nav informēta.

VNĪ uzskata, ka pieteikuma sniegšana «Baltijas Apdrošināšanas Namam» bija pamatota un situācijai atbilstoša VNĪ rīcība,

jo Rīgas pils bija apdrošināta pret uguns, ūdens, plūdu, vētras, trešo personu prettiesiskās rīcības un zādzību risku. Iesniedzot pieteikumu «Baltijas Apdrošināšanas Namam» nākamajā dienā pēc notikušā ugunsgrēka, VNĪ esot rīkojusies atbilstoši apdrošināšanas polisē paredzētajam.

Laukšteina atgādināja, ka šobrīd ir ierosināts kriminālprocess, lieta ir nodota izskatīšanai tiesā, bet lietas izskatīšana vēl nav sākta. Ja tiesa atzīs kādu no krimināllietā apsūdzētajiem par vainīgu, vai piemēros piespiedu līdzekļus juridiskām personām un apmierinās VNĪ kompensācijas pieteikumu, tad «Baltijas Apdrošināšanas Namam» nebūs jālemj par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu, jo zaudējumu atlīdzināšana dubultā apmērā nav pieļaujama.

Savukārt, ja kriminālprocesa beigās vainīgais netiks noskaidrots vai kompensācija tiks piedzīta daļēji,

VNĪ būs spiesta vērsties tiesā pret «Baltijas Apdrošināšanas Namu», ja viņi jau nebūs izlēmuši par atbilstošas atlīdzības izmaksāšanu.

Vienlaicīgi VNĪ ir panākusi vienošanos ar būvniekiem SBRE, un šobrīd Rīgas pils ugunsgrēkā valstij nodarītos zaudējumus atlīdzina paši būvnieki, novēršot ugunsgrēka izraisītas sekas. Līdz ar to ugunsgrēka seku novēršana Rīgas pilī notiek, bet valsts nauda netiek tērēta. Tomēr arī šī vienošanās paredz, ka būvnieku vaina vai atbildība ir jānoskaidro vai nu kriminālprocesā, vai tiesvedībā civilprocesā.

Ņemot vērā, ka būvnieki veic darbus par saviem līdzekļiem, VNĪ gatavi gaidīt līdz tiesas galīgam lēmumam, jo valsts un VNĪ līdzekļi šobrīd netiek tērēti.

Uz noslēguma jautājumu, kāpēc šajā gadījumā nestrādāja parastā prakse, kad pēc ugunsgrēka apdrošinātājs samaksā naudu īpašniekam, bet pēc tam piedzen naudu no vainīgajiem, VNĪ pārstāve norādīja, ka

lēmums par atlīdzības izmaksu ir jāpieņem «Baltijas Apdrošināšanas Namam», nevis VNĪ,

savukārt pieteikums par apdrošināšanas atlīdzību tika iesniegts likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Ko atbild pašā uzņēmumā?

Savukārt «Baltijas Apdrošināšanas Nama» sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis TVNET norādīja, ka atbilstoši Rīgas pils atjaunošanas padomē nolemtajam šobrīd Rīgas pils ugunsgrēkā valstij nodarītos zaudējumus atlīdzina paši būvnieki, novēršot ugunsgrēka sekas.

«Baltijas Apdrošināšanas Nams» nav apdrošinājis būvnieku atbildību, līdz ar to uzņēmumam nav jāatlīdzina būvnieku iztērētie līdzekļi Rīgas pils atjaunošanai.

Savukārt dubultā atlīdzināt zaudējumus nav pamatoti, un to arī neļauj likumā paredzētais kompensācijas princips.

Jautāts, vai uzņēmums izvairās no maksāšanas šajā gadījumā, Līcītis norādīja, ka «Baltijas Apdrošināšanas Nams» savas saistības godprātīgi pilda, turklāt līdz šim ir aktīvi sadarbojies un turpina sadarbību ar valsts institūciju pārstāvjiem visās aktivitātēs, nodrošinot, lai zaudējumi valstij tiktu atlīdzināti.

Uzņēmuma rīcībā esot līdzekļi, lai segtu Rīgas pils apdrošināšanas gadījumu: ««Baltijas Apdrošināšanas Namam» viennozīmīgi ir pieejami līdzekļi, lai izpildītu visas uzņemtās saistības, ko apliecina arī valsts uzraudzības process, kurš Latvijā ir izveidots atbilstoši Eiropas Savienības normām un kārtībai; var arī atzīmēt, ka uzņēmumam ir izveidota viena no drošākajām pārapdrošināšanas programmām Latvijas apdrošināšanas tirgū.»

Gadījumā, ja par zaudējumiem atbildīgās personas tiks atbrīvotas no atbildības, varētu aktualizēt jautājumu par īpašuma apdrošināšanas seguma darbību pēc apdrošināšanas līguma ar «Baltijas Apdrošināšanas Namu».

Kas īsti ir Teilāns? Miljonārs, kas iesaistīts šaubīgos darījumos?

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Laila Ivāna TVNET apstiprināja, ka Teilāns ir domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas jautājumos. Ārštata padomnieki atalgojumu nesaņemot.

Tomēr miljonāra neapšaubāmi ciešā sadarbība ar Rīgas mēra partiju «Saskaņa» ir devusi iespēju piedalīties pašvaldības un valsts rīkotajos konkursos, gūstot no tiem arī lielu finansiālu labumu.

Bez «Baltijas Apdrošināšanas Nama» Teilānam piederējuši un pieder arī citi uzņēmumi.

Telāna uzņēmums «Vitronic Baltica» pirms vairākiem gadiem Latvijā nodrošināja fotoradarus uz Latvijas ceļiem.

Teilāns ieņēmis vadošus amatus arī SIA «Novoje Radio» un «Double Coffee Management Beijing Co. Ltd.»

Viņa vārds 2009.gadā izskanēja saistībā ar pašvaldības uzņēmuma «RSK apdrošināšanas AS» (RSK) privatizāciju. Kā tolaik norādīja partijas «Jaunais laiks» Rīgas domes frakcijas vadītāja vietnieks Olafs Pulks,

lēmums par apdrošināšanas sabiedrības nodošanu privatizācijai ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi tiek virzīts atsevišķas apdrošināšanas kompānijas interesēs,

tostarp ir «atsevišķi Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova padomnieki, kuru bizness ir tieši saistīts ar apdrošināšanas biznesu. Piemēram, ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Teilāns vienlaikus ir arī apdrošināšanas kompānijas padomes priekšsēdētājs,» norādīja Pulks. Teilāns gan apgalvoja, ka viņu neinteresē RSK, vienlaikus noliedzot jebkādas iespējamas slēptās RSK pārdošanas shēmas.

2010.gadā Teilāna vārds arī izskanēja saistībā ar preču zīmi «Rīgas marka», kuru uzņēmējs 2009.gadā reģistrējis uz sava vārda un, pēc Ušakova teiktā, «izglāba to [preču zīmi] no negodprātīgiem cilvēkiem».

2010.gada martā Rīgas dome nolēma, ka Teilāns preču zīmi nodos pašvaldībai bez maksas,

bet Rīgas domei vajadzēs samaksāt ar preču zīmju pārreģistrācijas procesu saistītos izdevumus.

Arī Teilāna dzīvesbiedrei daļēji piederoša brokeru firma bez konkursa pirms vairākiem gadiem tikusi pie tiesībām sniegt pakalpojumus vairākām pašvaldībai piederošajām kapitālsabiedrībām.

Tāpat Teilāns ar savu nekustamo īpašumu garantējis 250 tūkstošus eiro, lai iemaksātu Berlīnes klīnikas «Charite» prasīto depozītu par Ušakova ārstēšanos, kas bija vajadzīga pēc mēra neveiksmīgās dalības maratonā.

Teilāna vārds nesen izskanēja arī saistībā ar mednieku apliecību pretlikumīgu izsniegšanu.

Tāpat viņš esot bijis iesaistīts šaubīgajā «Rīgas satiksmes» iepirkumā.

Žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas 2005.gadā izdotajā grāmatā «Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 500 miljonāru saraksts» Teilāns minēts kā viens no Latvijas miljonāriem.

* Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu sāks skatīt 2015.gada 17.februārī plkst.10. Prokurors kriminālprocesu tiesai nodevis kopumā pret trīs privātpersonām un četrām juridiskām personām: SIA «Friteks», SIA «Re&Re», SIA «Skonto būve», pilnsabiedrību SBRE. Uz apsūdzēto sola sēdīsies Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs.