Viena ierēdņa nostājas dēļ Latvija var zaudēt 20 miljonus eiro, kurus Eiropas Komisija rezervējusi Inčukalna gudrona dīķa iztīrīšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pēc ministra Edmunda Sprūdža aiziešanas sācis darbības, kuru rezultātā Eiropa var nepiešķirt naudu un Latvija var palikt ar tā arī neiztīrītu smagi piesārņotu dabas teritoriju.
Gudrona dīķu skandāls. Viena ierēdņa dēļ Latvija zaudē 20 miljonus eiro (98)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, ierēdņa pašdarbība nebūtu iespējama, ja paši gudrona racēji firma Skonto būve būtu laicīgāk ziņojuši par papildu izmaksām.
Inčukalna divus dīķus no sērskābā gudrona un ķimikālijām, kas te salietas kopš Staļina laikiem, ilgus gadus neviens netīrīja. Biologi veica pētījumus, rakstīja disertācijas, ieguva zinātniskos grādus. Tikmēr gudrons ar ātrumu pieci metri gadā lēnām virzījās uz netālu esošo Gauju. Līdz beidzot 2010.gadā Vides valsts dienests noslēdza līgumu ar firmu Skonto būve par gudrona dīķu attīrīšanu.
Līguma summa 29 miljoni eiro, no kuriem 20 nāk no Eiropas Savienības, deviņi no Latvijas budžeta. Darbus bija paredzēts pabeigt 2015.gada rudenī. Skonto kopā ar vācu ķīmiskās attīrīšanas uzņēmumu MUEG darbus sāka pusotru gadu pēc līguma noslēgšanas 2012.gada martā. Sāka strādāt un vēl pēc pusgada saskārās ar problēmu.
Vācu attīrītāji smēla gudronu, līdz atrada problēmu
– ārkārtīgi piesārņotu vielu, ļoti bīstamu ķimikāliju. Tālāk strādāt nevar, teica vācieši; lai to darītu, nepieciešami 10 miljoni eiro.
ULFS LEISTIKOVS, firmas MUEG Geschäftsführung pārstāvis: «Problēma radās daudz vēlāk. MUEG saskārās ar netipisku materiālu, ko nebija pieredzējis savos 17, 18 projektos. Materiāls bija neaprēķināms, tas uzsūca ūdeni, tas šķīda ūdenī, tas salipa, veidojās putas, un viņiem nācās piemērot tehnoloģijas, lai CEMEX varētu šo neitralizēto materiālu tālāk dedzināt.»
Būtiskākais rezultāts bija tas, ka šajā gudronā tika atrasti viegli gaistošie halogēnie ogļūdeņraži, kas ir ļoti aktīva viela un ietekmē pašu materiālu un arī visas iekārtas. Tas radīja tādas sekas, ka bija nepieciešams atkal pielāgot tehnoloģijas un iekārtas.
GUNTIS RĀVIS, SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs: «Mēs esam maldināti. Mums ir iesniegtas analīzes neatbilstošas tādām, kuras ir pašlaik. Mēs
nevaram pabeigt šo kontraktu nekādā veidā.»
Par problēmu Skonto Vides dienestam ziņoja, taču novēloti. Tikai 2012.gada 8.februārī tas no Skonto saņēma oficiālu vēstuli, ka attīrīšana izmaksā dārgāk. Vispirms Skonto būve prasīja papildus pusotru miljonu eiro, taču ar katru nākamo vēstuli prasības auga, līdz pērnās vasaras beigās summa sasniedza 16 miljonus.
INGA KOĻEGOVA, Valsts vides dienesta direktore: «Pasūtītājs taujāja pēc iemesliem, taujāja pēc tā, kādi darbi tad ir savādāk jādara, vai jāmaina tehnoloģija vai mainās projekta realizācijas termiņš. Šīs sarakstes mums bija garas un plašas, un ar katru nākamo vēstuli, ko mēs saņēmām, arī prasījums pēc nepieciešamā finansējuma pieauga.»
Skonto būve bija nokavējusi termiņu, kad sūdzēties
par to, ka ezerā ir kas cits, ne tikai gudrons. Līgums paredzēja, ka par jaunatklātiem apstākļiem jāziņo līdz 2011.gada sākumam. Oficiāli Skonto būve trauksmi cēla gadu vēlāk. Tomēr tajā brīdī ne Vides Valsts dienests, ne ministrija par nokavējumu būvuzņēmumam neaizrādīja. Nepārmeta arī to, kādēļ Skonto nav rūpīgi iepazinies ar konkursa dokumentos atrodamajiem zinātnieku pētījumiem, kuros pieļauta visu veidu ķimikāliju klātbūtne dīķos, arī gaistošie halogēnie ogļūdeņraži.
Vides dienests sāka meklēt iespējas, kā, nerīkojot jaunu konkursu, piešķirt dīķa racējiem prasītos papildu miljonus. Lietā iesaistījās arī ministrs Edmunds Sprūdžs, pie kura vairākkārt uz pārrunām devās Skonto būves šefs Guntis Rāvis.
Bez konkursa tiek pie papildu miljoniem?
Pērnā gada 15.oktobrī valdība atbalstīja Vides ministrijas prasību no neizmantotās struktūrfondu naudas novirzīt 16 miljonus eiro Inčukalna dīķa attīrīšanas papildu izmaksām. Par lietas būtību valdības sēdē nediskutēja, premjers Dombrovskis noteica – aicinu atbalstīt, ministri piekrīt, paldies, pieņemts - un līdzekļus pārdalīja līdz ar citām Vides ministrijas fondu izmaiņām.
5.decembrī Vides dienests paziņoja Skonto būvei, ka papildu naudu piešķirs. Paralēli dienests iesniedza lūgumu Iepirkumu uzraudzības birojā atļaut veikt sarunu procedūru ar Skonto.
No Valsts Vides dienesta ģenerāldirektora p.i. Ainas Stašānes 2013.gada 15.decembra vēstules SIA Skonto būve:
«Valsts Vides dienests akceptē iesniegto darbu veikšanas konceptu, tehnisko piedāvājumu un finanšu piedāvājumu.»
Dažas dienas pēc gadu mijas Rāvis ar komandu ieradies Vides ministrijā pie Valsts sekretāra Aleksandra Antonova pārrunāt turpmākos darbus. Taču uzņēmējam par lielu pārsteigumu ierēdnis paziņojis, ka naudas nebūs, un novēlējis veiksmi darbos esošā finansējuma ietvaros. Valsts sekretārs ar gandarījumu atceras, kā lieluzņēmējam Rāvim parādījis nelokāmu valstisku nostāju.
ALEKSANDRS ANTONOVS, VARAM Valsts sekretārs: «Mums pēdējā tikšanās ar Skonto kolēģiem bija pirms pāris nedēļām, ja es pareizi atceros. Un tā sanāksme ilga minūtes 10, 15. Nu mums ļoti kodolīgi izdevās šoreiz. Saruna bija tāda, ka mēs informējām kolēģus par to, ka mums nav iespējas, nu nav atļaujas no Iepirkumu uzraudzības biroja uzsākt sarunu procedūru, tātad mums izskatās, ka papildu finansējums šajā projektā nu nav, nav iespējams.»
Antonovs mazgā rokas nevainībā, jo īstais projekta apstādinātājs esot Iepirkumu uzraudzības birojs, kas nav ļāvis sākt sarunu procedūru. Tomēr noklusē, ka pats piestrādājis pie šāda atzinuma tapšanas. Izrādās, ka Iepirkumu birojs pēdējā brīdī saņēmis Vides ministrijas vēstuli, kas apšaubīja papildnaudas juridisko pamatojumu.
DACE GAILE Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja: «Ja jūs nebūtu saņēmuši papildus VARAM vēstuli, vai šis dienesta lūgums pēc pagarinājuma, vai jūs to varētu apmierināt pēc tiem parametriem, kādus viņi iesniedza?»
Gudrona dīķa attīrīšanas projekts nonācis strupceļā
«Pēc tās informācijas, kas sākotnēji bija mūsu rīcībā, kas tātad šie argumenti mums nebija zināmi, šie apstākļi, jā, mēs būtu varējuši šo sarunu procedūru saskaņot. Bet mēs saņēmām papildu informāciju, ka tomēr iepirkuma procesā bija zināmi šie apstākļi. Līdz ar to mums parādījās pretruna. Vides dienesta vēstule atnāca pirmā, Vides ministrija mūs informēja par šo te atzinumu vēlāk.»
Bez papildu naudas būvnieki un vācu ķīmiķi turpmāk strādāt atsakās.
Jautājums: Vai jūs viņus informējāt, ka jūs šos darbus pārtrauksiet un tālāk nestrādāsiet, kamēr netiks rasts risinājums par papildu finansējumu?
GUNTIS RĀVIS, SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs: «Tāda vēstule ir nosūtīta Finanšu un Vides ministrijai.»
Šobrīd izraktas 8000 tonnas piesārņojuma un pusotra gada laikā vēl jāizrok 22 000. Visi turpmākie risinājumi ir sāpīgi. Ja valsts spītīgi paliek pie Antonova atrastajiem juridiskajiem argumentiem, Latvija riskē zaudēt 20 miljonus Eiropas līdzfinansējuma un palikt ar piesārņotu dīķi plus vēl iedzīvoties tiesas prāvā, kurā Skonto un MUEG pieprasīs segt zaudējumus.
Ja piever acis uz to, ka Skonto prasības nav juridiski pamatotas, Eiropa to var nesaprast un naudu atņemt. Antonovs piedāvā rīkot jaunu konkursu. Tomēr arī tad cerības uz Eiropas līdzfinansējumu ir mazas, jo beidzas Eiropas naudas plānošanas periods, bet ātrāk kā pusgada laikā konkursu sarīkot nav iespējams. To saprot arī ierēdnis.
ALEKSANDRS ANTONOVS, VARAM Valsts sekretārs: «Nu, ja viņi atsakās to līgumu turpināt, tad jārīko jauns konkurss, vai ne? Nu acīmredzami jā, jā.»
Jautājums: Nu bet ja konkurss kaut kādā 2015.gadā noslēgsies, kur tad var vēl šajā periodā atrast līdzekļus?
«Nu tas ir, tas, protams, ir ļoti lielā mērā tehnikas jautājums, ja mums ir labi sagatavots iepirkuma dokumentu viss komplekts, nu, kas mums acīmredzot būs labāk sagatavots, mēs tagad vairāk zinām, kas tais dīķos ir, tad nu iepirkuma procedūra varētu būt kādu pusgadu un tad celtnieks, vai tie ir Skonto, kas tur reāli uz vietas ir, vai kāds cits nu jau var ķerties pie darba ātri un izmantos piemēroto tehnoloģiju ar vešanu uz kaut kurieni vai kaut ko citu, tad, iespējams, kādu lielu daļu no projekta joprojām var paspēt īstenot. Attiecināmības periodā par Eiropas naudām. Tas gan nozīmē, ka kādu daļu no projekta visdrīzāk nāksies finansēt no valsts budžeta.»
Antonova plānus par jauna konkursa rīkošanu valdība negrasās īstenot, meklēs risinājumus, kā tomēr papildnaudu piešķirt. Taču tagad vairs nav skaidrības, cik. Valdībā akceptētie 16 miljoni eiro ir puse no kopējās projekta tāmes – maksimāli pieļaujamā piešprice sarunu procedūras gadījumā. Taču izrādās, ka tik daudz nemaz nevajagot. Ja Vides ministrija ar Eiropas Komisiju vienotos par līguma izpildes termiņa pagarināšanu, izmaksas saruktu vairāk nekā par pusi. Skonto iztiktu ar septiņiem miljoniem eiro, vācu ekspertu MUEG aprēķini ir vēl pieticīgāki – 5 miljoni bonusā.
Jautājums: Nu, ja to laiku pagarinātu, kādas tad būtu papildu izmaksas šiem darbiem?
GUNTIS RĀVIS, SIA Skonto valdes priekšsēdētājs: «Viņas būtu stipri mazākas.»
Vai varētu runāt par kaut kādiem 4 – 5 miljoniem?
G.R. «Nu droši vien. Latos»
Un ja valdība termiņu pagarina, tad tās izmaksas varētu būt mazākas?
ULFS LEISTIKOVS, firmas MUEG Geschäftsführung pārstāvis: «Man grūti prognozēt, bet, protams, ja valdība pagarinātu par pusotru gadu šo līguma termiņu, tad es paredzu, ka atkristu loģistikas izmaksas un paliktu šīs izmaksas par papildu tehnoloģijām netipiskā materiāla pārstrādei. Tās varētu būt apmēram uz pusi mazākas nekā šobrīd.»
Tas nozīmē 4 -5 miljoni eiro?
«5-6 miljoni eiro.»
Valstiski domā arī Iepirkumu uzraudzības birojā
Ja Vides ministrija juridiski sakārtos papīrus, tad veco lēmumu atcelšot un naudas papildporcijai nepieciešamo sarunu procedūru atļaušot.
DACE GAILE, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja: «Mūsu atzinumi par sarunu procedūrām nav nepārsūdzamais tiesas spriedums. Ir iespējams, ka pasūtītājs nav pratis mums sniegt informāciju. Ir iespējams, ka varbūt mēs neesam sapratuši kādu informāciju, ja pasūtītāja rīcībā ir informācija, kas tomēr pamato šos neparedzamos apstākļus, kuru dēļ iepirkuma izsludināšanas brīdī šādu šī ļoti sarežģītā vides objekta uzvedību nevarēja paredzēt, tātad ir vēl iespēja šo sarunu procedūru saskaņot. Es teiktu, ka mēs šai sarunu procedūrai neesam pielikuši punktu, bet daudzpunktu.»
Tikmēr vieglas dienas negaida spītīgo ierēdni Antonovu. Par viņa pašdarbību ir sašutis gan bijušais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, gan ierēdņa jaunais priekšnieks vides ministrs Einārs Cilinskis. Dombrovskis savā pēdējā darbadienā uzdeva izveidot gudrona dīķu projektā iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas komisiju, Cilinskis šo rīkojumu precizēja, paredzot tieši Antonova izvērtējumu. Antonovs neesot tas Vides ministrijas darbinieks, ar kuru kopā Cilinskis vēlētos strādāt.
VALDIS DOMBROVSKIS, Saeimas deputāts (Vienotība): «Faktiski nācās konstatēt, ka ir samērā augsts risks attiecībā uz neattiecināmām izmaksām, ka nu šis projekts pēc būtības ir slikti realizēts no VARAM puses.
Pastāv riski, ka ir nokavēti termiņi
attiecībā uz jaunā līguma noslēgšanu, lai šajā plānošanas periodā vēl varētu apgūt. Līdz ar to tur tiešām ļoti būtiski riski šajā projektā.»
EINĀRS CILINSKIS Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA): «Katrā gadījumā tas ir gan ļoti nozīmīgs, gan sarežģīts jautājums un ir skaidrs, ka tur kaut kas ir aizgājis greizi.»