/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9731417t1h08d1.jpg)
Krievija varētu sarīkot hibrīdkaru Baltijas valstīs, lai pārbaudītu NATO savstarpējās aizsardzības vienošanos, Lielbritānijas izdevumā «Daily Telegraph» piektdien norāda bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Rasmusens: Krievija varētu Baltijas valstīs sarīkot hibrīdkaru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šis nav stāsts par Ukrainu. Putins vēlas atjaunot Krieviju kā lielvaru tās agrākajās robežās,» sacījis Rasmusens.
«Ir liela iespēja, ka viņš iejauksies Baltijā, lai pārbaudītu NATO līguma 5.pantu,» paziņoja Rasmusens. NATO 5.pants paredz kopīgu organizācijas dalībvalstu atbildi, ja kādai no dalībvalstīm tiek uzbrukts.
«[Krievijas prezidents Vladimirs] Putins zina: ja viņš pāries sarkano līniju un uzbruks NATO dalībvalstij, viņš tiks sakauts. (..) Tomēr viņš ir eksperts hibrīdkarā,» teicis Rasmusens.
Rasmusens aicinājis arī palielināt finansējumu drošībai Eiropā, norādot, ka «situācija ir kritiska».
«Lībijas krīzes laikā mēs pārliecinājāmies, ka Eiropa ir pilnīgi atkarīga no ASV attiecībā uz lidmašīnu uzpildīšanu ar degvielu gaisā, bezpilota lidaparātiem un elektronisko informāciju. Mums nav gaisa transporta. Tas ir ļoti slikti,» sacījis Rasmusens.
NATO valstu aizsardzības ministri ceturtdien vienojās nekavējoties izveidot sešas bāzes Austrumeiropā, kā arī izveidot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību, kuras sastāvā būs 5000 vīru.
NATO štāba elementi būs sešās Austrumeiropas valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Tāpat NATO palielinājis reaģēšanas spēkus, kas spētu nedēļu vai mēnešu laikā iesaistīties krīzē, no 13 000 līdz 30 000 karavīru.