Belēvičs: Kļūdainais ātrās palīdzības mašīnu iepirkums izsludināts apzināti

Par to ir atbildīgi divi ierēdņi - bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājs Armands Ploriņš.

Šobrīd Veselības ministrijā iesācējs ir ministrs, bet ierēdņi ir profesionāli un zina ko dara, teica Belēvičs. Viņš piebilda, ka neatliekamās palīdzības sniegšanai tiek paredzēta liela nauda un lielas intereses. Līdz ar to,

mainot sistēmu, ir liela neapmierinātība.

Taču ministrs ir pārliecināts, ka valsts nauda ir jātaupa un jāvirza pacientu aprūpei.

Ministrs atgādināja, ka NMPD Ploriņa darbība ir novērtēta negatīvi, tomēr viņam saskaņā ar likumdošanu doti trīs mēneši laika «laboties». Savukārt Muciņš, kurš šobrīd ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktors, neesot vērtēts kopš 2012.gada. Par to Belēvičs ziņošot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK), jo esot viņam Muciņu «iesmērējis».

Veselības ministrija (VM) plāno ātrās palīdzības mašīnas Rīgas reģionam iepirkt, neizmantojot līzingu,

kā tas tika plānots iepriekš, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Kamēr jaunu automašīnu nebūs, tiks izmantoti vecie spēkrati, kuri pašlaik netiek lietoti. Šneiders stāstīja, ka šobrīd VM apzina finanšu līdzekļus, kas būs nepieciešami, lai sakārtotu to mašīnu tehnisko stāvokli, kuras šobrīd stāv Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) reģionālajos centros, bet netiek izmantotas ne ikdienā, ne kā rezerves mašīnas.

«Tiks salabotas tās, kuras vēl nav norakstītas,» piebilda Šneiders.

Kā pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, pēc jaunu automašīnu piegādes reģionālajiem veselības aprūpes centriem 2013.gadā dienests visas vecās mašīnas nenorakstīja, bet gan saglabāja.

Mašīnas esot apmēram astoņus gadus vecas.

Viņa prognozēja, ka pēc tam, kad beigsies līgums par ātrās palīdzības mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā, Rīgas reģionā pakalpojumu varētu nodrošināt apmēram puse jauno mašīnu un puse no rezerves un salabotajām mašīnām.

Kā norādīja ministrijas pārstāvis, finanšu līzinga izmantošana ātrās palīdzības auto iepirkumā nav iespējama, jo to neļauj likums, bet otrs līzinga veids - operatīvais līzings - nav valsts interesēm atbilstošs, jo pēc noteikta ātrās palīdzības mašīnu izmantošanas laika tās būtu jāatdod atpakaļ ražotājam. «Sanāktu, ka mēs mašīnas īrējam,» skaidroja Šneiders.

VM tagad plāno apzināt mašīnu tehnisko stāvokli un tām nepieciešamos remontdarbus, lai saprastu, cik lieli līdzekļi būs jāizmanto autoparka sakopšanai, bet

par pārējo pieejamo summu automašīnas tiks pirktas,

stāstīja VM pārstāvis. Šneiders atzina, ka tādējādi automašīnu nomaiņa Rīgas reģionā notiks gausāk, nekā iepriekš domāts.

Šneiders uzsvēra, ka pašas ātrās palīdzības automašīnas ir tikai daļa no procesa un darbs, piemēram, pie transporta bāzes izveidošanas vai mašīnu vadītāju piesaistes, dienestā turpinās bez izmaiņām.

Kā ziņots, Belēvičs uz nenoteiktu laiku apturējis 30 ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu iegādi Rīgas reģionam.

Iepirkums apturēts, jo atklājies, ka tas izsludināts nepareizi.

Valdība 13.janvārī atbalstījusi veselības ministra ieceri nodrošināt ātrās palīdzības automašīnas NMPD, Rīgas reģiona centram iegādājoties tās līzingā.

Līdz ar to par spēku zaudējušu kļūst iepriekš 2014.gada 9.septembrī izsludinātais konkurss par medicīnisko transportlīdzekļu un to vadītāju nodrošināšanu Rīgas reģionam ārpakalpojumā, kurš tika pārtraukts pagājušā gada 29.decembrī.