Vairumam iedzīvotāju šķiet, ka, ieviešot eiro, cenas kāpušas

Iedzīvotājiem tika vaicāts, kā, viņuprāt, eiro ieviešana Latvijā ir ietekmējusi preču un pakalpojumu cenas. No aptaujātajiem 50% pauda viedokli, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir ievērojami palielinājušās, 41% sacīja, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir nedaudz palielinājušās. 6% domā, ka cenas nav mainījušās, 0,4% šķiet, ka tās ir nedaudz samazinājušās, bet 0,1% šķiet, ka cenas ir ievērojami samazinājušās.

Aptauja veikta 2014.gada decembrī. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Aptauju veica pētījumu centrs SKDS.

Salīdzinot 2014.gada februāra un decembra aptauju rezultātus, tiek secināts, ka decembrī iedzīvotāji nedaudz biežāk atbildējuši, ka līdz ar eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenas ir palielinājušās, proti, februārī tā norādīja 87%, bet decembrī - 91%. Tai skaitā decembrī iedzīvotāji biežāk izvēlējušies atbildi «preču un pakalpojumu cenas kopumā ir ievērojami palielinājušās» - februārī tā norādīja 42% aptaujāto, bet decembrī - 50%.

Komentējot aptaujas rezultātus, Eiropas Komisijas viceprezidents, Latvijas bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V) raksta: «Pārsteidzoši, bet puse respondentu uzskata, ka līdz ar eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenas ir ievērojami palielinājušās. Un tas ir situācijā, kad inflācija ir zem 1%! Pagājušajā gadā inflācija Latvijā un arī eirozonā kopumā bija krietni gan zem vēsturiski vidējā līmeņa, gan zem Eiropas Centrālās bankas inflācijas mērķa (inflācija nedaudz zem 2%).» Dombrovskis vērš uzmanību, ka pašlaik ekonomisti vairāk bažījas par iespējamo deflāciju eirozonā, nevis par pārāk strauju inflāciju. Pēc ekspremjera domām, nevar izslēgt, ka šāds Latvijas iedzīvotāju viedoklis ir radies subjektīvu faktoru ietekmē. Lata nominālvērtība bija virs eiro, tādējādi cenas, izteiktas eiro, ir lielākas nekā izteiktas latos - iespējams, tieši šis fakts izpaužas aptaujas rezultātos, pieļauj bijušais valdības vadītājs.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksu daļas vadītāja Nataļja Dubkova vērš uzmanību, ka reālā dzīvē ļoti grūti nodrošināt nemainīgu patēriņu, nopirkto preču daudzumu un nemainīgu groza saturu. Kamēr «inflācijas aprēķinā» statistiķi ņem vērā aptuveni 20 000 cenu, kas iegūtas dažādās tirdzniecības vietās visā Latvijas teritorijā, iedzīvotāju vērtējums ir balstīts uz neregulāriem novērojumiem savās iepirkumu vietās, kur nav iespējams ieraudzīt pat pusi no inflācijas aprēķiniem lietotā cenu skaita. Vērtējot eiro ieviešanas ietekmi uz inflāciju, «Eurostat» eksperti atzina, ka Latvijā pāreja uz jauno valūtu noritēja līdzīgi kā citās valstīs, visvairāk ietekmējot pakalpojumu cenas. Kopējā eiro ieviešanas ietekme uz 2014.gada janvāra inflāciju bija tikai 0,12-0,21%, kas ir pat mazāk, nekā tika prognozēts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada decembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Decembrī pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,6%.

Latvija eirozonai pievienojās 2014.gadā.