Saeimas partijas vēl nav formulējušas nostāju par īpašumu atdošanu ebreju kopienai

Pagaidām atbalstu šiem priekšlikumiem paudusi «Vienotība», kuras politiķi bija iesaistīti šī jautājuma virzīšanā, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). ZZS atbalstīs piecu īpašumu nodošanu ebreju kopienai, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka politiskais spēks nav diskutējis par šo jautājumu, taču šāds solis ir atbalstāms, ja pašas pašvaldības tam piekrīt un ja runa ir par reliģiskām un kultūrvēsturiskām ēkām. Ņemot vērā šo ēku slikto tehnisko stāvokli, tām ir vajadzīgs saimnieks, piebilda politiķis.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK plāno šo jautājumu pārrunāt frakcijas sēdē. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka partija kopumā nemaina nostāju ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā, tomēr atsevišķi šīs partijas deputāti pieļauj diskusiju par konkrētu īpašumu atdošanu. Viņš arī teica, ka frakcija par likumprojektiem saistībā ar īpašumu atdošanu ebreju kopienai lems, kad tas būs darba kārtībā.

Opozīcijā esošās partijas arī plāno pārrunāt šos jautājumus frakciju sēdēs. Partijas «Saskaņa» frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA skaidroja, ka šie likumprojekti un arī to pamatojums tiks izvērtēti trešdien frakcijas sēdē. Iepriekš «Saskaņas» deputāti Saeimas Ārlietu komisijā nepiedalījās balsojumā par šo likumprojektu virzību tieši tāpēc, ka vispirms ir jāredz paši likumprojekti un tie jāizvērtē, piebilda Agešins.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) par šo lietu plāno spriest frakcijas sēdē pirmdien, jo politiskā spēka deputāti vēl nav iepazinušies ar ceturtdienas otrajā pusē Saeimā iesniegtajiem normatīvo aktu projektiem, sacīja LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš. Viņš atturējās paust kādu pozīciju šajā jautājumā, norādot, ka LRA neviens ar likumprojektiem nav iepazīstinājis un ka vispirms ir jāredz, kas tiek piedāvāts.

Partija «No sirds Latvijai» (NSL) lēmumu kā balsot par likumprojektiem plāno pieņemt frakcijas sēdē trešdien vai ceturtdienas rītā, jo šo jautājumu vēl ir jāizpēta, tajā skaitā, tā juridiskie aspekti, norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Līdz lēmuma pieņemšanai politiķe nevēlējās prognozēt, kāda būs partijas nostāja.

Kā ziņots, Saeimā iesniegts likumprojekts, kurā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.

Pārējos piecos likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei - par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.

Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

Četrus likumprojektus Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Paredzēts, ka jautājumu par likumprojektu nodošanu vērtēšanai komisijās Saeima varētu skatīt 29.janvāra sēdē.