Lietuva lēmumu par Visaginas AES projektu varētu pieņemt jau nākamnedēļ (1)

Paredzēts, ka nākamajā nedēļā uz sēdi sanāks premjerministra Aļģirda Butkeviča vadītā komisija, kas decembrī tika izveidota elektroenerģijas ražošanas, sinhronizācijas un tirgus jautājumu risināšanai.

Līdztekus citiem jautājumiem komisijai līdz 1.februārim jāizstrādā un jāiesniedz valdībai rīcības plāns jaunās spēkstacijas projekta konkurētspējai veicināšanai. Februāra sākumā Igaunijā paredzēta Baltijas Ministru padomes sēde, un līdz tam Lietuvai jānoformulē skaidra nostāja.

«Februārī Ministru padomes sēdē mēs jau sniegsim noteiktu nostāju attiecībā uz Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi. Tiks runāts arī par sinhronizācijas sistēmas ieviešanu, lai savienotu Baltijas valstis ar Rietumu energotīkliem. Un trešā daļa skars atomelektrostaciju, jo pagaidām atbildi no partneriem vēl neesam saņēmuši,» Butkevičs šonedēļ izteicies radiostacijai «Žiniu radijas».

Enerģiska izšķiršanās Lietuvai nepieciešama pirmām kārtām tāpēc, lai projekta partneri nevarētu to vairs apsūdzēt neizlēmībā, spriež izdevums. Tā uzrunātie avoti pauduši viedokli, ka Lietuvu par gausumu un nespēju izšķirties visvairāk kritizējuši igauņu sarunvedēji, taču patiesībā projektu visvairāk esot bremzējuši tieši paši igauņi.

Projekta stratēģiskais investors - Japānas kompānija «Hitachi» - ne vien piekritis daļu sava aizdevuma ar likmi 4,3% gadā atdot projekta reģionālajiem partneriem, bet arī varētu atvēlēt Japānas valdības atbalstu par tehnoloģiju eksportu. Cerēt uz vēl labākiem noteikumiem, šķiet, nav reāli, bet neizmantot pacietīgo japāņu piedāvājumus nebūtu gudri, norāda «EnergyMarket.lt».

Kā skaidro izdevums, politiķu runas, ka projekts kļuvis krietni lētāks, tādēļ to varot uzlūkot gluži kā jaunu, var nozīmēt vienīgi to, ka gada laikā Lietuvas valdība nākusi pie atziņas, ka atomelektrostacija Lietuvai ir vitāli nepieciešama.

Apskatnieki domā, ka šādu taktiku Lietuvas valdošā koalīcija izraudzījusies vien tādēļ, lai varētu atgriezties pie AES projekta, kas referendumā nesaņēma tautas atbalstu, - sak, tagad projekts ir lētāks un būtu jānoskaidro tautas viedoklis vēlreiz, jo iepriekšējais referendums esot bijusi kļūda.

Tikmēr daļa politiķu un neatkarīgo elektroenerģijas piegādātāju uzskata, ka pavērsienu izraisījusi elektroenerģijas cenu krīze.

Beidzot ir saprasts, ka bez savām elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudām Lietuvā enerģijas cenas jebkurā brīdī var sasniegt nepieredzētu līmeni. Dažu ekspertu un politiķu runas, ka tirgū ir daudz lētas elektroenerģijas, nav izrādījušās tālredzīgas, raksta «EnergyMarket.lt».

Pērn oktobrī piegādātājiem elektroenerģiju biržā nācās pirkt par 72 Lietuvas centiem (21 eiro centu) kilovatstundā. Tas bija ļoti nopietns signāls, ka elektroenerģija var kļūt dārgāka gan uzņēmumiem, gan sadzīves lietotājiem. Gada vidējā cena biržā Lietuvas tirdzniecības zonā pērn bija 16,9 centi par kilovatstundu jeb par 9,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Savukārt izteikumi, ka projekts tagad ir jauns, domāti tikai pozitīva emocionālā fona veidošanai, jo patiesībā projekts ir tas pats vecais - Visaginas AES cels japāņu koncerns «Hitachi» un tur darbosies 3+ paaudzes vārošā ūdens reaktors. Ja projekts būtu jauns, Lietuvas valdībai būtu jāmeklē gan citas tehnoloģijas, gan citi investori, norāda izdevums. Tā rīkojies Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns, dodoties meklēt investorus uz Ķīnu. Ķīnieši kopā ar Francijas kompāniju EDF uzaicināt celt jaunu britu kodolspēkstaciju Somersetas grāfistē.

«Lielbritānijas nodokļu maksātājiem tas ir labs līgums, un mēs, bez šaubām, gādāsim, lai tiktu ievēroti visstingrākie drošības noteikumi, bet ķīniešu investīcijas Lielbritānijas atomenerģētikā nozīmē, ka mums nebūs jāceļ šādas elektrostacijas pašiem, toties mēs varēsim ieguldīt naudu skolu un slimnīcu celtniecībā, bet nākotnē britu ģimeņu elektroenerģijas rēķini saruks un stabilizēsies,» Osborna vaļsirdīgos izteikumus citē «EnergyMarket.lt».

Ķīnas un Japānas tehnoloģijas grūti pat salīdzināt, tādēļ šo britu soli var uzskatīt par vēl vienu apliecinājumu, ka Lietuvas izvēle ir pamatota, saprātīga un stratēģiski ļoti nozīmīga, tas norāda.

Kā ziņots, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šonedēļ pauda šaubas, vai tuvākajā laikā valstij pietiks politiskās gribas saglabāt atomenerģētikas valsts statusu. Intervijā žurnālam «IQ» viņa norādīja, ka šis ir stratēģisks jautājums, kas jālemj visiem politiskajiem spēkiem, ne tikai valdošajai koalīcijai. «Ir nepieciešama nacionāla vienošanās, kas būtu paredzēta vairākām valdībām. Pagaidām mēs redzam, ka pašreizējais Seima vairākums nevar patstāvīgi pieņemt stratēģiskus lēmumus,» viņa sacīja.

Vaicāta, vai viņa personiski vēl tic iespējai saglabāt atomenerģētikas valsts statusu, Grībauskaite atbildēja, ka vidējā vai ilgākā perspektīvā, ja šāda politiskā griba rastos, viss būtu iespējams. «Taču šaubos, vai tāda griba un tādas iespējas parādīsies tuvākajā laikā,» viņa piebilda, vienlaikus prognozējot, ka 2014.gads varētu iezīmēt izšķirošu pavērsienu Lietuvas ceļā uz enerģētisko neatkarību.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Lietuva, kas 2009.gadā slēdza Ignalinas atomelektrostaciju, kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm un Poliju 2015.gadā sāks celt jauno Visaginas AES un pabeigs to līdz 2020.-2021.gadam. Kopš 2011.gada nogalē no dalības AES projektā atteicās Polija, tajā palikušas Lietuva, Latvija, Igaunija un stratēģiskā investore «Hitachi», taču Igaunijas attieksme pret projektu kļūst aizvien atturīgāka, bet Lietuvas politiķi pieļāvuši iespēju atkal piesaistīt tam Poliju.

Konsultatīvajā referendumā par AES projekta nākotni, kas Lietuvā notika 2012.gada rudenī reizē ar Seima vēlēšanām un kurā piedalījās 52,58% vēlētāju, šo projektu atbalstīja tikai 34,09% no visiem balsotājiem, bet 62,68% iebilda pret jaunas AES celtniecību Lietuvā.

Oktobrī premjers Butkevičs izteicās, ka Lietuvai vajadzīgs vēl viens referendums par Visaginas AES nepieciešamību, jo pirmā tautas nobalsošana attiekusies uz iepriekšējās valdības piedāvāto projektu, bet tagad nosacījumi mainījušies un sabiedrības viedoklis jānoskaidro vēlreiz. Pēc viņa sacītā, triju Baltijas valstu speciālisti jau sākuši apspriest projekta uzlabošanas iespējas un centīsies panākt, lai tā izmaksas samazinātos «nevis par miljoniem, bet vairāk nekā par miljardu». Kad speciālisti un politiķi būtu vienojušies par korekcijām, sabiedrības attieksmi varētu noskaidrot «referenduma vai plašas aptaujas ceļā», tobrīd izteicās premjers.