Tiesās atrasts veids, kā cīnīties ar negodprātīgiem advokātiem, kuri vilcina tiesas procesus, iesniedzot slimības lapas. Šonedēļ Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā sāka skatīt Jūrmalas eksmēra Raimonda Munkevica kukuļošanas lietu, neskatoties uz to, ka viņa advokāts bija saslimis. Tiesnese izmantoja iespēju izsaukt valsts apmaksātu aizstāvi. Šādi rīkoties tiesnešiem likums ļauj jau piecus gadus, taču norma tikpat kā netiek piemērota, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Munkevica saslimušo advokāti aizstāj valsts apmaksāts aizstāvis
Jūrmalas eksmēra Raimonda Munkevica kukuļošanas lietu bija viegli izmeklēt, taču grūti iztiesāt. Pierādījumus savāca divos mēnešos, taču tiesāšanās ilga četrus gadus, kamēr nolasīja spriedumu. Taču arī to atcēla, jo izrādījās, ka divas no trim Jūrmalas tiesnesēm bija pārkāpušas tiesas apspriedes noslēpumu un sprieduma gatavošanas laikā abas skatīja arī citas lietas. Tiesneses zaudēja amatu un Munkevica lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.
Tiesas sēdi Kurzemes rajona tiesā Munkevics sāka ar saviem ierastajiem trikiem. Pirmo sēdi atlika viņa aizstāvja slimības dēļ, arī nākamo sēdi bija plānots «noraut», taču tad notika negaidīts pagrieziens. Otrdien tiesā Munkevics ieradās pārliecībā, ka sēdi atliks, jo viņa advokāte Alla Ignatjeva bija informējusi, ka salauzusi roku. Tomēr sēde notika - tiesnese bija izsaukusi citu advokātu.
«Kā es to vērtēju? Nu, tā! Tā vienkārši notika,» sacīja kukuļošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics, atzīstot, ka viņam tas bijis pārsteigums.
Šādi rīkoties tiesnesi piespieda iepriekšējās tiesas sēdes pieredze. Munkevica lietu vajadzēja sākt skatīt jau pagājušā gada 22.novembrī, taču neilgi pirms sēdes advokāte Alla Ignatjeva atsūtīja ārsta zīmi, ka viņai noteikts mājas režīms, un sēdi atlika. Arī pirms šonedēļ gaidāmās sēdes advokāte atkal informēja tiesu, ka ka ārsts uzskata, ka viņai jāpaliek mājās sešas nedēļas, jo esot lauzta roka.
Tiesnese Aija Orniņa nolēma tik ilgi negaidīt. Kriminālprocesa likums ļauj aizstāt apsūdzētā aizstāvi, ja iztiesāšana nav iespējama saprātīgā termiņā, un to Orniņa arī darīja. Viņa uz sēdi izsauca valsts advokāti Ilzi Aksenoku.
Viņa skaidro, ka Munkevicam nozīmējusi valsts apmaksātu advokātu, jo viņa aizstāvis neattaisnojoša iemesla dēļ neieradās uz tiesas sēdi. Viņas neierašanās bija jau atkārtota, pirmo reizi neierašanās bija attaisnota, otro reizi - neattaisnota. Tiesnese atzīst, ka agrāk šo normu nav lietojusi.
Advokātu padomi mulsina, vai šajā gadījumā nav pārkāptas Munkevica tiesības. Valsts advokāts tik īsā laikā diez vai būtu spējis kvalitatīvi iepazīties ar lietas materiāliem. «Vai šis fakts, ka advokāts iestājas cita advokāta lietā kaut uz vienu, divām vai trim sēdēm, vai tas neaizskar tiesības uz aizstāvību? Jo, ja es neapšaubāmi ielecu lietā, tad es lietu nezinu. Es to cilvēku varbūt redzu pirmo reizi klātienē,» norāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.
Medijos gan Munkevica lietai bijusi pievērsta liela uzmanība un tā aprakstīta detaļās. 2010.gada maijā Munkevics kopā ar savu partijas biedru Normundu Pīrantu solīja 10 000 latu un vicemēra amatu deputātei Ivetai Blauai apmaiņā par viņas atbalstu Munkevicam neuzticības balsojumā. Tieši Blauai pateicoties, KNAB izdevās savākt pierādījumus. Viņa visu nofilmēja ar somiņā paslēpto kameru.
Tiesībsargi šo sauc par vienkāršu korupcijas lietu, taču Jūrmalas tiesneses pieļāva, ka Munkevica lietu skata tikai katrā piektajā no nozīmētajām sēdēm. Slimoja gan apsūdzētie, gan viņu aizstāvji. Tas prāvu izstiepa uz četriem gadiem. Kā liecina «Nekā personīga» arhīvs, sēdes vairākkārt atcēla arī Munkevica aizstāves Allas Ignatjevas dēļ.
Tiesneši par Ignatjevu advokātu padomei iepriekš sūdzējušies nav. Tomēr Orniņas rīcība, izskatās, būs devusi mācību, jo vismaz Munkevics pieļauj, ka uz nākamo tiesas sēdi viņa advokāte būs.
Tiesneši bieži sūdzas advokātus uzraugošajai institūcijai par negodprātīgiem lietas vilcināšanas gadījumiem, taču nav sagaidījuši kādu rīcību. Advokātu padome apzinās, ka tiesneses Orniņas piemēram var sekot arī citi tiesneši.
«Šis ir pārsteigums. Tajā pašā laikā – tā ir laba viela pārdomām un varbūt arī laba informācija, ko pateikt kolēģiem, ka, lūdzu, ņemiet vērā, ka mainās konkrētās normas piemērošanas prakse un vismaz viens tāds gadījums jau ir bijis,» atzīst Kaminska.