Ikdiena Latvijā - fokuss 2013 (53)

Uzzinājām, ka ēdam zirga gaļu

Uz pavasara pusi mums un visai Eiropai nāca priekšā liels pārsteigums – uzturā, paši nezinot, daudzi ir lietojuši ne tikai putnu, liellopu vai cūku gaļu, bet gluži vai ik dienu arī zirga gaļu. Veicot arvien jaunas un jaunas pārbaudes, atklājās, ka šādā veidā, pievienojot daudz lētāko zirga gaļu produktiem, uzņēmēji ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā pašsaprotami gribēja nopelnīt. Un nopelnīja.

Rezumē šim vispārējam šokam sabiedrībā – tika piespriesti dažādi sodi un brīdināts, ka stingrāk uzraudzīs, kas minēts produkta satura aprakstā.

Zirga gaļa pievienota, kā smejies, ne tikai Latvijas desām Polijā, zviedru frikadelēm Čehijā, Vācijas cūkgaļas konserviem Dānijā, bet arī Itālijā, liellopa gaļas lazanju pusfabrikātiem Francijā, kas tirgoti visā Eiropā. Zirdziņi šiem ēdieniem nākuši no Rumānijas un arī pat no Dienvidamerikas.

Mūsu 223 «bļitkotāji» tiek pasaules ziņās

Marta beigās, Lielajā piektdienā, daudzviet pasaulē tika ziņots par mūsu zemledus makšķerniekiem. Ir jau daudz runāts, ka pašiem jārūpējas par savu drošību, jāizvērtē situācija. Taču gadu no gada glābējiem jādodas tērēt teju neesošos līdzekļus kādam pārgalvim, kas makšķerējot aizmirsies un iepūsts ar visu ledu jūrā. Šoreiz tādu bija 223!!!

Traģiskākais, ka pēc tam televīziju intervijās atsevišķas personas notikušo nosauca par interesantu piedzīvojumu un lielījās, ar kādām laivām glābti un ka viss bijis kā kino. Mūsu glābēji kārtējo reizi pierādīja, ka ir īsti profesionāļi.

Un jaunajā «sezonā» jau atkal sākas viss no gala - 12.decembrī, kad ledus vidējais biezums Rīgā uz Gaiļezera bija 2,5-3,5 cm, policijai jau nācies no ledus raidīt prom zivju kārotājus, kuri apdraud savu dzīvību. Šie kungi izrādīja sapratni un labprātīgi devās mājās.

Bezjēdzīgi upuri - sals un gripa

Nemaz nevajag šausmināties par skarbo statistiku Krievijas Tālajos Austrumos vai kādās ASV megapolēs, kur sals atņem dzīvību bieži vien simtiem cilvēku, arī pie mums iepriekšējā ziemā tas bijis skarbs – vairāk nekā 100 upuru.

Pa vidu vasara, un tad atkal jau jauni sala upuri. No septembra sākuma līdz 11.decembrim Latvijā sals prasījis vēl 28 cilvēku dzīvības.

Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un veci cilvēki. Nepaejiet garām cilvēkam, kas uz guļ uz zemes, ja ir aizdomas, ka viņš ieguvis apsaldējumus vai ir ķermeņa atdzišanas stadijā, vai nespēj par sevi atbildēt, nepaejiet garām un vismaz izsauciet ātro palīdzību, zvanot 113.

Aizvadītajā gadā bija sen nebijusi, skarba gripas sezona – pagājušajā gripas sezonā ar gripas izraisītām komplikācijām nomira 79 cilvēki, gandrīz visiem bija viena vai vairākas hroniskas slimības vai citi veselības stāvokļi, kas veicina smagu gripas norisi un komplikācijas. Neviens no mirušajiem nebija vakcinēts.

Gripas ārstēšana var izmaksāt līdz pat 200 latu, tā brīdina ārsti, aicinot iedzīvotājus vakcinēties. Tiesa gan, tas katram jāizvērtē pašam, jo ne tikai vakcīnām ir dažādi paveidi, arī sezonā cirkulējošā gripa var nebūt «tīra» un vakcīna var izrādīties veikta bezjēdzīgi, jo ļoti bieži cilvēks saslimst arī pēc tās. Mazgāsim rokas, vēdināsim telpas un ēdīsim veselīgi, tā stiprinot savu imunitāti.

Apvieno LNT un TV3; LTV jauns «kapteinis»

Bezmaksas apraidē paliek tikai divi kanāli

Šogad bez liela un lieka trokšņa notika LNT un TV5 apvienošana ar līdz šim konkurējošo telekanālu TV3 – iepriekš minētos abus savā valdījumā pārņēma skandināvu mediju koncerns MTG, solot saglabāt programmas, kā arī to pamata raidījumus, veikt ieguldījumus satura kvalitātē un daudz ko citu.

Diemžēl no 1.janvāra pusnakts to novērtēt nebūs iespējams, jo MTG paziņoja, ka izņem savus kanālus no bezmaksas apraides Latvijā. Tā kā bezmaksas apraidē paredzēti pieci kanāli, bet šobrīd Latvijā tajā ir tikai LTV1 un LTV7, tad NEPLP grasās konkursā meklēt kādu citu komerctelevīziju, kas būtu ar mieru darboties Latvijā virszemes (bezmaksas) apraidē.

Teju pašās gada beigās notika konkurss un bezmaksas apraidei dažādām pasūtījuma kategorijām tika pieteikti septiņi pretendenti - uzvarēja AS «TV Latvija», kas nodrošina kanālu «Rīga TV24», SIA «Ogres televīzija», kas nodrošinās kanālu «OTV», un SIA «Vidzemes televīzija», kas nodrošina kanālu «Re:TV». Tik radušās šaubas, vai iedzīvotāji jutīsies apmierināti ar piedāvājumu, jo par šo TV produktiem nav nekas plaši zināms.

Kā saka – jauna slota tīri slauka. Jau drīz pēc Ivara Beltes stāšanās amatā LTV uzteica darbu abām kanālu direktorēm, darbu laika gaitā varot nākties atstāt vēl daļai LTV darbinieku. Savukārt pēc pāris gadu prombūtnes darbā televīzijā atgriezās Kārlis Streips, pie raidījuma tika žurnāliste Ilze Nagla, kā arī Inga Spriņģe, Iveta Elksne sāka vadīt ziņu dienestu un uzradās daudz citu jaunu, sevi pierādīt gribošu nozares profesionāļu. Belte izteicās: LTV jaunās sezonas prioritātes - kultūra, ziņas un diskusijas.

Tā kā pērn izcēlās spraigas diskusijas par Vecgada raidījuma – Blaumaņa mistērijas - kvalitāti, šogad šova gatavošana sākta jau oktobrī. Vērtēsim, tīri intereses pēc!

Izglītība – darba burtnīcas un agresija

Pēc ilgas un garas stīvēšanās par bezmaksas izglītības izpratni mūsu valstī un neskaidrībām pat augusta beigās, kas tad būs bez maksas, tikai septembrī tapa skaidrs, ka vecākiem vairs nav jāpērk tā sauktās darba burtnīcas un grāmatas.

Taču ne jau visām skolām, pašvaldībām tas bija pa kabatai, un katrs izgāja no situācijas, kā nu māk. Citviet skolas pieprasīja vajadzīgo mutiski; citviet mācību materiāli skolēniem tika kopēti, balansējot uz likuma robežas par autortiesību neievērošanu; citviet pat raksta tajās ar zīmuli, tad izdzēš, lai varētu lietot nākamais skolēns.

Agresija pašu skolēnu vidū diemžēl ir ikdiena. Šogad kas īpaši traģisks notika Jaunjelgavā, kur skolasbiedri ārkārtīgi cietsirdīgi piekāva kādu pirmklasnieku. Nodarījums bija ļoti smags, tas lika līdzi just visai sabiedrībai, raisot diskusiju – ko darīt ar agresīviem skolēniem: izslēgt tos no skolas, apmācīt individuāli, šādu bērnu skološanu nodot pensionētiem pedagogiem, izolēt šādus bērnus no sabiedrības? Un kā galu galā sodīt bērnus pašus vai viņu vecākus par neprasmi ieaudzināt savos bērnos līdzcietību?... Konkrētu priekšlikumu tā arī nav...

Medicīnā – palīdzēs vai aizraidīs

Principā visu gadu cilvēki tika turēti neziņā – kā tad, kas un kad būs ar tiem dakteriem. Veselības ministre Ingrīda Circene regulāri biedēja: ja nemaksāsi nodokļus, neviens tevi nedakterēs, tik pārsies brūci, proti, par velti tik neatliekamā palīdzība, bet dakterēšana ne. Novembrī valdība atbalstīja jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu – tas paredz, ka kāda tiesa ārstēšanas tiks tiem, kas vidēji gadu būs maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tiesa gan – jautājumu par šo tēmu ir vairāk nekā atbilžu. Iespējams, arī pašiem ierēdņiem.

Gada beigās ierēdņu idejas atkal sasmīdināja daļu cilvēku. Proti, tiks noteikts ar likumu, ka cilvēkam pie ārsta obligāti jāaizstaigā reizi trijos gados – vienalga, vai esi vesels vai ne, citādi cilvēkam «atņems» ģimenes ārstu, bet ārstam tā saukto kapitācijas naudu par šo cilvēku, kurš ir pārāk vesels.

Arī ārsti jau smīn – profilaktiski var izmērīt asinsspiedienu un apvaicāties, kā klājas, ne veikt izmeklējumus, ja cilvēks tādus neprasa, taču bez izmeklējumiem itin bieži atklāt kādas vainas nav iespējams. Ģimenes ārstiem vairs īsti nepaliek laika dakterēšanai, piemēram, nu ir jāapzvana arī tie pacienti, kuri izsaukuši ātro palīdzību, bet tā viņus nav nogādājusi slimnīcā.

Narkotirgus ierauj arī mūsējos

Pavasarī teju visi Latvijas mediji sekoja līdzi notikumiem ar Bermudu salās aizturēto latviešu narkokurjeru Jāni Zēģeli - viņš vedis kokaīna kravu 48 miljonu dolāru (27 miljonu latu) vērtībā. Apsūdzība un pierādījumi viņa vainai esot pietiekami. Tad parādījās arī rakstu sērijas par ātras peļņas kāriem jauniem cilvēkiem no Baltijas, daudziem arī no Latvijas, kuri ļaujas pierunāties no Dienvidamerikas pārvest bargu naudu vērtas narkotikas uz kādu cilu valsti – kā norītas kapsulas, kā krūšu implantus u.tml. Taču viņus visbiežāk pieķer un iesloga turpat Dienvidamerikā. Runā, ka tur savu dzīvi var pārvērtēt pat ļoti lēnā garā.

Pasaulē tikmēr šis tirgus plešas arvien plašumā. Tepat Latvijā, Rīgā un Daugavpilī iedzīvotāji nu sākuši cīņu pret tā sauktajām legālajām narkotikām, tā rūpējoties ne tikai par svešām dzīvībām, bet arī par savu drošību. Šo «točku» tuvums nevienam nav patīkams, un drošība ap tiem ir līdzvērtīga nullei.

Pabalsts vecākiem – vai savairosimies?

Taču daudzas ģimenes šim lēmumam pieiet atbildīgi, nevēloties laist pasaulē mazuli, ja zina, ka nespēs nodrošināt sev cilvēka cienīgus dzīvošanas apstākļus.

Šogad Labklājības ministrija izgudroja jaunu formulu, kam būtu jābūt interesantai tiem, kas varētu radīt jaunus Latvijas iedzīvotājus. Vai tiešām ierēdņi kabinetos būs aprēķinājuši to, kā cilvēkiem izdzīvot, to rādīs laiks un statistika.

Latvijai ir palikuši pēdējie daži gadi, kuros stimulēt dzimstību, lai novērstu tautas izmiršanu, šādu viedokli šogad pauda demogrāfs Ilmārs Mežs. Lai gan dzimstība ir problēma visā Eiropā, tomēr Latvijā tā ir īpaši svarīga, jo iedzīvotāju skaits ir mazs un, samazinoties dzimstībai, mūsu kļūst vēl mazāk..

Saglabājoties pašreizējām migrācijas, dzimstības un mirstības tendencēm, iedzīvotāju skaits Rīgā, gluži tāpat kā valstī kopumā, turpinās samazināties. Līdz 2030.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits varētu samazināties līdz 500 888 iedzīvotājiem, kas būtu par 24% mazāk nekā patlaban. Tas apdraud Rīgas kā Eiropas valsts galvaspilsētas godu.

Uguns noposta Rīgas pili

Šogad īsi pirms vasaras saulgriežiem, kā vēlāk izteicās valsts prezidents, notika nacionāla mēroga nelaime – bija izcēlies plašs un grūti apdzēšams ugunsgrēks Rīgas pilī. Kā itin bieži šāda mēroga nelaimēs, atklājās, ka mūsu glābēji ir drosmīgi vīri, taču viņiem pietrūka visu veidu resursu – nebija atbilstošu mašīnu, par maz gaismas, Vecrīgā bija problēmas ar ūdens dabūšanu. Pilī izdeguši apmēram 3200 kvadrātmetru – nopietni bojātas jau renovētās telpas, apskādēta daļa pilī esošo muzeju eksponātu.

Līdz pat pašām gada beigām oficiālu secinājumu par to, kāpēc notika šāda ugunsnelaime, tā arī nav – visi iesaistītie, protams, noliedz jebkādu savu vainu. Policija sola līdz gada beigām kādu savu paziņojumu, tikmēr decembra vidū jau daži eksperti rezultēja savu izmeklēšanu – degšanā vainīga bijusi uguns.

Tikmēr gan spēcīgās lietavas vasarā un rudenī, gan pirmās rudens vētras turpināja plosīt pils pagaidu jumtu, radot raizes no jauna un jauna, jo mitro konstrukciju žāvēšana prasa pacietību un laiku. Raudzīsim, kā pils jumts pārlaidīs ziemu.

Traģēdija Zolitūdē...

Ceturtdienas, 21.novembra pievakarē, veikals, kurā ik vakaru pēc darba iepērkas simtiem cilvēku, vienkārši ņem un sabrūk. Zem drupām 54 upuri, tostarp ugunsdzēsēji, daži ārvalstu pilsoņi, daudz ievainoto.

Vainīgs nav neviens, vismaz – neviens savu vainu notikušajā nesaredz, atbildība tiek futbolēta šurpu turpu: arhitekti, konstruktori, būvnieki, apakšuzņēmēji, materiālu piegādātāji, būvuzraugi, būvinspektori, pasūtītāji, nomnieki, slēptie un patiesie īpašnieki vai arī – vienkārši apsargs, kurš neevakuēja cilvēkus... Bet, kas pozitīvi, beidzot Rīgas Būvvalde vismaz aptuveni izskaidroja, kādas ir tās funkcijas. Proti, ne jau ko noteikt vai uzmanīt realitātē, tik tas - lai papīriem pareizajās vietās būtu zīmogi, lai papīru būtu pietiekami daudz un «uz aci» māja būtu tāda pati, kā uzzīmēta dokumentu mapē, – inspektors taču neesot inženieris.

Versiju par notikušā cēloņiem nav daudz – eksperti izsakās, ka vainīga pārāk liela slodze uz tai neparedzētām konstrukcijām. Policija sola izmeklēšanas rezultātus jo drīz, konkrētu laiku nenosaucot. Diemžēl.