Latvijā uz ES prezidentūras atklāšanu ieradušies daudzi ES līderi

«Būtisks jautājums saistībā ar ES lomu pasaulē ir par Austrumu partnerību. Skaidrs, ka ar katru valsti būs jāstrādā atsevišķi, jo runa ir par reģionu, kur visām valstīm nevar būt vienota pieeja. Tāpat skaidrības nav par to, kādi procesi turpmāk gaidāmi Ukrainā,» sacīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.

Latvijai kā mazai valstij pirmā prezidentūra ir īpaša, tāpēc uz to raugās ar cerību, ka tai būs kāds rezultāts, intervijā Latvijas Radio atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Straujuma intervijas laikā nevēlējās kavēties pie tēmas par sabiedrības dažādiem viedokļiem, kas attiecināmi par Latvijas gatavošanās procesu un logo izveidi prezidentūrai, lai gan piebilda, ka būtiskākais esot komandas darbs, ko kopā būs paveikuši visi Latvijas iedzīvotāji, valdības pārstāvji un citas amatpersonas.

«Ja mēs visi kopā kā komanda būsim nostrādājuši, lai Latvijas prezidentūrai arī būtu rezultāts, man par to būs liels prieks,» sacīja Straujuma.

Tomēr runājot par būtiskākajiem aspektiem prezidentūras laikā Straujuma norādīja, ka svarīgs ir saturs, jo ir bijušas tādas prezidentūras, kurām nav bijis nekāds rezultāts.

Darba kārtība

EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera vietniekiem un komisāriem būs gan divpusējas tikšanās ar ministriem, gan arī viņi iesaistīties dialogā arī ar galvenajām ieinteresētajām personām un Saeimas deputātiem.

Debatēs par ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu piedalīsies lauksaimniecības, budžeta, eiro un sociālā dialoga, nodarbinātības, ekonomikas, finanšu, nodokļu, finanšu pakalpojumu, kapitāla tirgus savienības, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares, tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības, kā arī Izglītības, kultūras, un jaunatnes komisāri.

No Latvijas puses diskusijā piedalīsies finanšu ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Debatēs par enerģētikas savienību un Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu piedalīsies digitālā vienotā tirgus, enerģētikas savienības, klimata un enerģētikas, ekonomikas un sabiedrības, jūrniecības un zvejniecības, transporta un kosmosa, reģionālās politikas, kā arī konkurences komisāri.

No Latvijas puses diskusijā piedalīsies ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Savukārt debatēs par kaimiņattiecību politiku piedalīsies ārlietu augstā pārstāve Federika Mogerīni, Eiropas kaimiņvalstu politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns, tirdzniecības komisāre Sesīlija Malstrēma, starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimiča, veselības aprūpes un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis, migrācijas, iekšlietu un pilsonības lietu komisārs Dimitris Avramopuls, kā arī humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids.

Diskusijā no Latvijas puses piedalīsies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Junkers pirms vizītes Latvijā norādīja, ka jauns gads sākas ar jaunu ES prezidentūru, kas ir gatava sniegt pilsoņiem nozīmīgus rezultātus.

«Latvija pirmo reizi ir ES prezidentvalsts, un es esmu pārsteigts par līdz šim redzētajiem sagatavošanās darbiem un mērķiem. Es ar Latvijas kolēģiem un draugiem Rīgā labprāt apspriedīšu, kā mēs mērķus ātri varam pārvērst rīcībā: palielināt Eiropas konkurētspēju, uzlabojot ieguldījumu vidi, nodrošināt digitālu Eiropu bez robežām un spēcīgu Eiropas enerģētikas savienību ir mūsu kopīgās prioritātes. Strādājot kopā, mēs sasniegsim rezultātus,» norādīja Junkers.

Komisāru kolēģija apmeklē dalībvalsti, kas ir ES Padomes prezidentvalsts, lai ar dalībvalsts valdību apspriestu ES prioritātes nākamo sešu mēnešu periodam.

No šī gada 1.janvāra Latvija ir ES Padomes prezidentvalsts, savukārt no jūlija līdz decembrim ES Padomē prezidēs Luksemburga, no nākamā gada janvāra līdz jūnijam prezidēs Nīderlande, bet no jūlija līdz decembrim - Slovākija.

ES 28 dalībvalstis katra sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus. Šajā periodā prezidentvalsts vada sanāksmes daudzos līmeņos, ierosina pamatnostādnes un panāk kompromisus.