Tikai bizness: skaļākie trendi, vārdi un kompānijas 2014. gadā

TENDENCES

Tradicionālās naftas karš pret jaunām investīcijām

Galvenais ekonomikas stāsts 2014. gadā bija naftas cenu krišanās; «Financial Times» to nodēvēja par gada lielāko globālās ekonomikas šoku. Lielākie starp daudzajiem zaudētājiem: urbumu veikšanas kompānija «Transocean» un frekinga kompānija «Denbury Resources», kuru akcijas attiecīgi noslīdēja lejup par 45% un 60%.

Neviens nevar slēgt derības par to, kas nozarē notiks pēc pieciem gadiem. Tagad varam dzirdēt krakšķam ģeopolitiskās tektoniskās platformas.

Krievija un Ukraina

Kopš februāra šis Austrumeiropas konflikts dominēja virsrakstos, sapurinot pasaules tirgus un turpinot destabilizēt jau tā vājo Ukrainas ekonomiku. Pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas savienojumā ar lejupslīdošajām naftas cenām Krievijas rubli un ekonomiku ierāvušas ideālā vētrā.

Gan Krievijas RTS, gan Ukrainas biržas indeksi gada laikā kritušies par vairāk nekā 40%.

Dalīšanās ekonomika

Tā ir atnākusi, lai paliktu. Šis modelis ir vienkāršs, bet revolucionārs. Paredzi un nodrošini platformu, kas kļūst par tirgu individuālajam patērētājam - preču un servisu saņemšanai - un kā starpnieks veic darījumus: no finanšu («Kiva», «Kickstarter») un servisu jomas («TaskRabbit») līdz pat ar rokām izgatavotiem produktiem («Etsy»).

Neviens negaidīja, ka «Uber», «Lyft» un «Airbnb» satricinās ārēji tik pārliecinošās taksometru un viesnīcu nozares. Lietotājiem patīk šie starpnieki, un teorētiski šīs platformas piedāvā jaunas, elastīgas ienākumu gūšanas iespējas.

Pašnodarbinātības ekonomika atvērusi durvis

Ja socioloģiskie pētījumi sen jau nemelo, lielākā daļa amerikāņu gatavi pamest savus darba galdus uzreiz, līdzko parādīsies precīza ideja par savu biznesu. Viņi izjūt ienākumu krišanos un rūpju par savu veselību mazināšanos.

Jaunākie pētījumi apliecina, ka par frīlanceriem kļuvuši jau 53 miljoni amerikāņu jeb 34% no visa darbaspēka. Visapkārt redzam rodamies jaunu ekonomiku. Pašnodarbināto ekonomiku.

Vērtību visvairāk zaudējusī naudas vienība

Kopš 2014. gada janvāra bitkoins kļuvis par 52% lētāks: no viena no visaugstākajiem kursiem savā vēsturē - 709 USD - tas pamanījies noslīdēt līdz pat 338 USD decembrī.

Kriptovalūtas kursa krišanās pamatā ir tās straujā izplatīšanās interneta «melnajos tirgos», aizliegšana dažādās valstīs (Krievijā, Japānā) un biržas Mt. Gox bankrots. Tāpat ļoti iespējams, ka bitkoinus izmanto dažādi spekulanti, kas «nomet» valūtu, tiklīdz tā sāk zaudēt vērtību.

Bitkoinu joprojām var izmantot kā tehnisko platformu citām valūtām. Tomēr tam nepieciešams atbalsts no valstu puses, kurām jāpasaka, ka šo kriptovalūtu ne vien «var pieņemt», bet arī «vajag pieņemt».

Cīņa mobilo maksājumu tirgū

2014. gadā turpinājās spraiga cīņa par līderpozīcijām norēķinu ar mobilajām ierīcēm jomā. Kompānija «Stripe» iedarbināja jaunu maksājumu servisu; «Square» atteicās kļūt par «Apple» īpašumu pat par 3 mljrd. USD; «Apple» palaida savu maksājumu sistēmu «Apple Pay».

1 515 592 USD dienā

2014. gadā ar mobilajām aplikācijām tika nopelnīti 25 mljrd. USD; eksperti lēš, ka nākamgad šī summa dubultosies. Taču kā izstrādātājiem izdodas gūt milzu peļņas no bezmaksas aplikācijām?

Ja runājam par spēļu jomu - iekšējo maksājumu summas par nelieliem uzlabojumiem servisā vai spēles līmeņa paaugstināšanu var sasniegt fantastiskus rekordus. Piemēram, populārās spēles «Clash of Clans» iekšējais ienākums veido 1 515 592 USD. Vidēji dienā.

Tēmēklī - drons

Esam dzirdējuši daudz ziņu par dažnedažādiem dronu lietošanas veidiem. «Google» īsteno projektu par pirmās nepieciešamības preču piegādi, «Amazon» cer ar dronu palīdzību transportēt patērētājam savas preces. Tā visa tik daudz.

Savukārt Jūtas kompānija «SilencerCo» sava gigantiskā šaujamieroču klusinātāja mārketinga kampaņā liek akcentu uz komerciālo dronu iznīcināšanu. Reklāmas galvenais varonis - metālgalva Džonijs Dronhanters - negaida, ar ko beigsies diskusija par dronu ielaušanos mūsu privātajos perimetros: viņš tikai lādē un šauj. Vienu dronu pēc otra.

Mašīnas atņems tev darbu?

Bažas par mašīnu bez šofera, jaunu robotu un automatizācijas atstāto iespaidu uz darbavietu skaitu šogad sita augstu vilni. Datora spēja izpildīt cilvēka lomu līdzinās no pudeles izlaistam džinam.

No Davosas līdz pat Silikonvolejai biznesa un politikas līderi diskutēja par nodarbinātību nākotnē. Vai tehnoloģijas radīs vairāk darbavietu nekā iznīcinās? Jautājums joprojām studēšanas stadijā.

15% - tik lielu prognozēja rūpniecisko robotu ieviešanas pieaugumu 2014. gadā; un tieši tāds tas arī bija - galvenokārt pateicoties pieaugošajai ražošanas automatizācijai. Ko vēl? Kā apgalvo Meriama-Vebstera enciklopēdija, «industriālie roboti nelīdzinās cilvēciskām būtnēm; cilvēciska veidola robots tiek dēvēts par androīdu».

VĀRDI

Džeks Ma, «Alibaba» dibinātājs

Pēc Džeka Ma elektroniskās komercijas kompānijas «Alibaba» akciju izvietošanas biržā viņš acumirklī kļuva par bagātāko cilvēku Āzijā.

"Nekad neesmu domājis, ka par tādu kļūšu, un nekad neesmu gribējis par tādu kļūt," tāds bija Ma komentārs. "Cilvēki saka: "Džek, klausies, bagātība ir laba lieta." Jā, tā ir laba lieta, taču ne priekš visbagātākā cilvēka pasaulē vai Ķīnā.

Kad tev ir daudz naudas, to vajag notērēt. Tērēt tā, lai palīdzētu cilvēkiem. Tāpēc starp mani un Bilu Geitsu pastāv konkurence: kurš efektīvāk notērēs naudu labdarībai."

Patlaban Ma strādā pie globālas online maksājumu sistēmas «Alipay» izveidošanas.

Tims Kuks, «Apple» izpilddirektors

«Apple» atkal kļuvis par Volstrītas «acu ābolu», kompānijas akciju vērtība gada laikā pieaugusi par 40%. Tims Kuks investoriem spējis pierādīt, ka kompānija pēc Stīva Džobsa nāves joprojām spējīga radīt inovācijas: divi jauni aifoni, plus viedpulkstenis un «Apple Pay».

Novembrī «Apple» kļuva par visu laiku vērtīgāko kompāniju pasaulē, tās kapitalizācijai sasniedzot 700 mljrd. USD atzīmi. Mediju virsrakstos Kuka vārds vēl biežāk sāka ņirbēt pēc tam, kad viņš uzrakstīja «Bloomberg Businessweek» eseju par to, ka ir homoseksuāls.

Visai iespējams, ka jau drīzā nākotnē «Apple» kļūs par triljons dolāru vērtu kompāniju.

Satja Nadela, «Microsoft» izpilddirektors

Satja Nadela kompānijas akciju vērtību pacēlis par 26%, tomēr vienlaikus ļāvis pārslīdēt ēnai pār savu reputāciju. Kopš Stīva Balmera aiziešanas no «Microsoft» izpilddirektora amata februārī viņa pēctecis īsteno atšķirīgu un agresīvu stratēģiju. Distancējoties no «ierīču un servisu» stratēģijas, Satela daudz lielāku lomu piešķir mākoņiem un aplikācijām. Viņš arī atļauj izmantot «Apple» produktus «Microsoft» jaunā programmnodrošinājuma un aplikāciju demonstrēšanai.

Šķiet, «Microsoft» izrauts no stagnācijas; pat Bils Geitss esot apmierināts ar Nadelas īstenoto stratēģiju. Tomēr panākumus aizēnoja viņa teiktais konferencē, kas bija veltīta sieviešu lomai IT biznesā.

Nadela paziņoja, ka tā vietā, lai darbā prasītu vietu uz nākamā karjeras pakāpiena, sievietēm vajadzētu paļauties uz sistēmu un uz to, ka pacietīgs darbs nesīs augļus. «Tāpēc ka tā ir laba karma,» piezīmēja Nadela.

Džons Čens, «BlackBerry» izpilddirektors

Jaunais «BlackBerry» vadītājs apstādinājis Kanādas tehnoloģiskā giganta asiņošanu. Viņš vairāk fokusējas uz programmnodrošinājumu un netiecas par katru cenu atgūt mobilās telefonijas tirgū zaudētās pozīcijas. Tā rezultātā «BlackBerry» vērtība biržā pieaugusi par 35% gada laikā.

Investori vairs nebaidās, ka kompānija «noies zem ūdens» vai ka tā būs jāpārdod izdzīvošanas labad.

Mērija Barra, «General Motors» izpilddirektore

Svinēt to, ka viņa kļuvusi par pirmo sievieti izpilddirektori lielās auto industrijas vēsturē, Mērijai Barrai nenācās ilgi. «General Motors» bija iekļuvusi ilgstošā mašīnu atsaukšanas procesā, iespējams, tas bija visizaicinošākais brīdis kompānijas 106 gadu ilgajā vēsturē.

Barrai vairākkārt nācās stāties ASV Kongresa priekšā, izbaudot nācijas dusmas. Kāpēc izpilddirektore ar vienkāršu patiesumu un pazemību izgāja šo pārbaudījumu? Acīmredzami viņa uzņēmusies atbildību par kompānijas daudzajām problēmām, lai liktu tai pārdomāt savu korporatīvo kultūru.

Barra paziņojusi, ka 2017. gadā «General Motors» izlaistais kadiljaks spēs braukt pats.

Elizabete Holmsa, «Theranos» dibinātāja

Viņai ir 30, un viņa kļuvusi par pasaulē visjaunāko sievieti miljardieri, kas naudu nopelnījusi pati saviem spēkiem. Elizabete Holmsa radījusi un attīstījusi kompāniju, par kuru viņa sapņoja, vēl būdama Stenfordas universitātes studente.

Kad Holmsa saprata, ka tradicionālās asins analīzes ir ne vien dārgas un laika patēriņu prasošas, viņa 2003. gadā nolēma, ka var mainīt šo procesu. Viņas kompānija «Theranos» radikāli samazināja izmaksas. Ar vienu no pirksta gala paņemtu asins lāsi «Theranos» laboratorijas spēj gūt secinājumus attiecībā uz simtiem slimību - ātri un kvalificēti.

Kompānija piesaistīja investīcijas 400 milj. USD apjomā, un tās vērtība šobrīd sasniedz 9 mljrd. USD - tagad izveidots plašs «Theranos» centru tīklojums.

Aija Bdeira, «littleBits» dibinātāja

Aija Bdeira, libāniešu izcelsmes kanādiete ar Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta grādu, uz savu roku izveidojusi Ņujorkā bāzētu kompāniju. «littleBits», kas tiek dēvēti par 21. gadsimta «lego», ir elektroniski moduļi, kas savienojas, izmantojot magnētisma principu - lai veidotu ar datu mākoni sasaistītas motorizētas mašīnas. Bdeinas «littleBits» patlaban atraduši mājvietu jau 2000 skolās.

Teilore Svifta, popmūzikas zvaigzne

Viņas jaunākais darbs «1989» kļuva par gada izpārdotāko albumu un padarīja Teilori Sviftu par pirmo sievieti, kuras trīs albumi tikuši pārdoti vairāk nekā miljons eksemplāros vienas nedēļas laikā. Viņa aizvāca savu mūziku no «Spotify» - žests, kas pierādīja, cik liels ir viņas spēks mūzikas industrijā. «Spotify» komanda pat lūdzās, lai Svifta pārdomā un atgriežas.

Teilore Svifta ir gigantisks vārds ne tikai mūzikas industrijā: noieta palielināšanai viņu gatavi piesaistīt milzu zīmoli. Sviftas atrašanās «Victoria's Secret» gadskārtējā modes šova priekšgalā un centrā jau otro gadu pēc kārtas ļauj šai apakšveļas kompānijai gūt mežonīgus panākumus.

Kima Kardašjana, zvaigzne

Viņa 2014. gadā paspējusi ne vien sacelt milzu troksni ap savu dibenu, piedevām nokļūstot arī uz «Paper Magazine» vāka, bet arī iemēģinājusi roku tehnoloģiju biznesā. Viņas populārā spēle «Kim Kardashian: Hollywood» tagad viņai ienes ap 700 000 USD dienā, Kardašjanas šā gada ienākumi ievērojami pārsniedz solīdo 200 milj. USD latiņu.

Viņa lasa lekcijas par to, kā kļūt ietekmīgai sociālajos tīklos, un izteikusi vēlēšanos nopirkt kompāniju «BlackBerry». Kardašjana kļuva slavena, pateicoties TV šovam; tagad viņa vēlas kļūt iegūt atzinību arī biznesa aprindās.

Tomass Piketijs, rakstnieks

700 lappušu grāmata «Kapitāls 21. gadsimtā» kļuva par bestselleru, tās autors Tomass Piketijs sasniedzis rokzvaigznes statusu. Grāmatas uzstādījums: Rietumu kapitālisms sekmē nevienlīdzības ienākumos veidošanos un daudz naudas saber tikai dažās saujās.

Lai cik arī šis skatījums uz pasauli būtu skeptisks, gan «McKinsey & Co», gan «Financial Times» to nosauca par gada labāko biznesa grāmatu.

Viens no ārpus grāmatas palikušajiem faktiem: 30 gadu laikā, kopš ASV Federālo Rezervju sistēma apkopo šāda veida datus, plaisa starp vislielākos ienākumus gūstošajām ģimenēm un vidusšķiras ģimenēm tikai palielinās. 1983. gadā attiecība starp vidējiem ienākumiem šajos sabiedrības sektoros bija 3,4:1, turpretī 2013. gadā šis koeficients bija pieaudzis jau līdz 6,6.

KOMPĀNIJAS

«Facebook» stratēģija

2014. gada Marks Cukerbergs nopirka populāro mesendžeri «WhatsApp». Viss notika zibenīgi: piedāvājumu «Facebook» izteica 9. februārī, bet jau 19. februārī tika paziņota darījuma oficiālā summa, kas beigās sasniedza 22 mljrd. USD. Situācijas neviennozīmību raksturo fakts, ka «WhatsApp» nenes peļņu: 2014. gada pirmajā pusē mesendžera tīrie zaudējumi bija 232,5 milj. USD. Cukerbergs atzinies, ka līdz šim nezina, kā aplikāciju monetizēt.

Mazāk nekā mēnesi pēc «WhatsApp» iegādes Cukerbergs nopirka arī «Oculus» - virtuālās realitātes ķiveres «Oculus Rift» radītājkompāniju. Šis startaps «Facebook» izmaksāja 2 mljrd. USD.

Toties 2013. gada novembrī Cukerbergam neizdevās nopirkt aplikāciju «Snapchat», lai arī tika piedāvāti 3 mljrd. USD. «Snapchat» līdzdibinātājs Evans Spīgels paziņoja - viņš nejūtot, ka produkts būtu sasniedzis to popularitātes līmeni, kas aplikāciju ļautu pārdot.

2014. gada rudenī «Yahoo» kompāniju «Snapchat» novērtēja jau par 10 mljrd. USD, taču arī šajā gadījumā pārrunas beidzās bez rezultāta.

Ne viens vien eksperts uzskata, ka Cukerbergs pārāk augstu novērtē iegādātos startapus. Pēc tam, kad 2012. gadā «Facebook» iegādājās foto apmaiņas servisu «Instagram», daudzi brīnījās, kāpēc Cukerbergs par peļņu nenesošu projektu samaksājis 1 mljrd. USD. Šobrīd tiek lēsts, ka «Instagram» tirgus vērtība varētu būt 35 mljrd. USD.

Visdrīzāk Cukerbergs iegādājas tos startapus, kas viņu nākotnē varētu pazudināt. Tagad skaidrs: ja «Facebook» lietotāji izšķirsies par labu virtuālajai realitātei, viņi vienalga atkal nonāks pie Cukerberga.

Trokšņainā «Uber»

«Uber» ir kompānija, kas teju visā pasaulē revolucionizējusi veidu, kā no punkta A nokļūt punktā B. Kompānijas nosaukums ziņu lentēs parādās burtiski ik nedēļu. Tiesa, bieži «Uber» vārds nav saistāms ar jaunām akcijām, cenu pazemināšanu vai ienākšanu jaunās pilsētās.

Medijos žurnālisti parasti apspriež konfliktsituācijas ar «Uber» šoferu līdzdalību (ieskaitot kautiņus ar pasažieriem) vai arī šā servisa aizliegšanu dažādās valstīs. Viens no «Uber» topmenedžeriem pat paziņoja, ka kompānijai vērts notērēt apaļu summu, lai tiktu vaļā no kritiska rakstura publikācijām.

Visi gadījumi, kas saistīti ar uzmākšanos pasažierēm vai kompānijas aizliegšanu taksometru licenču neesamības dēļ, izpelnītos daudz mazāku uzmanību, ja vien «Uber» nebūtu viens no dārgākajiem startapiem, kura vērtība, kā nesen noskaidrojās, ir ap 40 mljrd. USD.

«Snapchat» - tikai bēguļojošs tīģeris?

Lai arī daudzi uzskata, ka «Snapchat» dibinātāji Evans Spīgels un Bobijs Mērfijs nebija pie pilna prāta, kad noraidīja «Facebook» piedāvātos 3 mljrd. USD (aplikācija tobrīd nebija devusi vēl nekādus ienākumus), tomēr ar 100 miljoniem aktīvu lietotāju un 400 miljoniem «snepu» dienā «Snapchat» vērtība nule sasniegusi 10 mljrd. USD.

Līdztekus izgaistošo foto un video platformas attīstībai tandēms attīsta vēl vienu ideju: «Snapcash» ir ātrs veids, kā nosūtīt naudu draugiem. Maksājumu funkcijas īstenošana notiek sadarbībā ar «Square»; pilnīgi skaidrs, ka līdz ar to šī aplikācija kļūst par kaut ko varenāku nekā tikai jautra un muļķīga tīneidžeru izklaides forma.

«Time Magazine» tandēmu Spīgels-Mērfijs ierindojis 100 visietekmīgāko cilvēku sarakstā.

«Yahoo» šopings

Šī gigantiskā kompānija 2014. gadā neīstenoja nevienu gigantisku darījumu, toties iegādāto firmu skaits atstāj iespaidu. 18 pirkumu vidū: 80 milj. USD par «Aviate», 16 milj. USD par «Incredible Labs» (mākslīgais intelekts), 640 milj. USD par «BrightRoll» (reklāmas platforma).

«Yahoo» izpilddirektores Marisas Meijeres šopingu pamanīja investori: divi «Yahoo» akcionāri vērsās pie medijholdinga «AOL» ģenerāldirektora ar lūgumu izpirkt kompāniju, jo tās aktīvi tiekot tērēti bez sajēgas.

Meijere investoriem publiski atgādināja, ka triju gadu laikā, kopš viņa ieņem šo amatu, «Yahoo» akciju vērtība pieaugusi trīskārt. Un paziņoja, ka nedomā pārtraukt servisu pirkšanu.

«Beats Electronics» atrada problēmu

Vienošanās ar «Beats Electronics» kļuva par vislielāko darījumu (3 mljrd. USD) «Apple» vēsturē. Aptuveni 3/4 no visiem mūzikas ierakstu pirkumiem online tiek izdarīti «iTunes».

Tas arī izskaidro, kāpēc naudas žūksnis, par kādu «Apple» iegādājās hi-end austiņu ražotāju «Beats Electronics», ko izveidojis reperis Dr. Dre un Džimijs Aiovins, bija tik biezs. Vērts piezīmēt, ka «Beats Electronics» pieder arī mūzikas strīminga serviss ar 250 000 abonentiem.

"Vajag būt veiksminiekam, lai spētu atrast problēmu, ko tu vari atrisināt," aizrautīgi skaidro Aiovins. ""Apple" tirgoja 400 dolāru aipodus ar austiņām par 1 dolāru. Dr. Dre tad man teica: "Puis, ar aipoda palīdzību vīri zog manu mūziku, bet ar austiņu palīdzību iznīcina tās jūtas [mūzikā], pie kuru raisīšanas esmu strādājis."

Ja viņi ("Apple") taisa skaistu baltu produktu, kurā ir mūzika no visas pasaules, tad mums jāizgatavo skaists melns produkts, kas šo mūziku spēlē. Dr. Dre un es nolēmām to sākt pārdot tā, it kā tas būtu Tupaka, "U2" vai "Guns N'Roses" plate."

«Ask.fm» jaunās drošības procedūras

Augustā jautājumu servisa «Ask.fm» izveidotāji Iļja un Marks Terebini kompāniju pārdeva medijholdingam «IAC», kuram pieder arī tādi projekti kā «Tinder» un «Vimeo».

«Ask.fm» vadītāji atstāja kompāniju, kura, iespējams, vainojama 16 pusaudžu pašnāvībās Lielbritānijā un citās zemēs. Tāpat šis sociālais tīkls vairākkārt tika kritizēts par nepietiekamu aizsardzību pret online draudiem to dalībniekiem.

«IAC» paziņoja, ka jautājumu servisa drošības paaugstināšanā ieguldīs prāvus līdzekļus. Ņujorkas štata ģenerālprokurors Ēriks Šneidermans šajā sakarā teica: «Saistībā ar jaunās vienošanās nosacījumiem «Ask.fm» pilnībā mainīs savu politiku un drošības procedūras.»

«Mattel»: Bārbija digitālajā ērā

Tikai dažām kompānijām elektronikas produktu revolūcija sagādājusi vēl lielākas galvassāpes nekā firmai «Mattel». Laikā, kad planšetes tiecas sasniegt papīra biezumu un hiperreālistiskas videospēles pelna miljardus, tādu tradicionālo rotaļlietu ražotāju kā «Mattel» rīcībā vienkārši nav produktu, ar ko konkurēt šajā dīvainajā modernajā pasaulē.

«Mattel» galvenā lelle Bārbija spilgti ilustrē kompānijas problēmas. Ienākumi no Bārbiju tirgošanas kritās par 10% katrā no pēdējiem 4 ceturkšņiem, pazeminot «Mattel» akciju vērtību 2014. gadā par vairāk nekā 35%.

«uBeam»: ultraskaņa ierīču uzlādēšanai

Pirms trim gadiem Pensilvānijas universitātes studente Meredita Perija uzvarēja izgudrotāju konkursā ar savu bezvadu lādēšanas ierīces koncepciju. Tagad viņas startaps «uBeam» radījis skaļu troksni: kompānija, kas lieto ultraskaņu ierīču uzlādēšanai vadu vietā, augustā piedāvāja pirmo funkcionālo prototipu.

Pēc trim mēnešiem «Upfront Ventures» kompānijā investēja 10 milj. USD.