Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Kāds ir iemesls, kāpēc romantiskas attiecības tik viegli sākas darbavietā?

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: žurnāls "Annas Psiholoģija"

Sācies korporatīvo ballīšu laiks. Daža formālāka, cita brīvāka, tomēr katrā var aizsākties stāsts, par kuru nekad nav zināms, ko tas atnesīs un kā beigsies. Šis noslēpumainais un neparedzamais dienesta romāns!

Esot aprēķināts, ka pasaulē ik gadu darbā iepazīstoties desmit miljoni pāru. Es teiktu, ka šī statistika klibo. Manuprāt, vajadzētu būt daudz vairāk.

Pirmkārt, esmu pārliecināta, ka par daļu no dienesta romāniem neviens tā arī neuzzina. Lai gan diez vai atlicis daudz organizāciju, kurās būtu nerakstīts, bet skaidri nojaušams likums, ka romantiski sakari darbā nav pieļaujami, tik un tā atrodas iemesli, kuru dēļ dienesta romāni tiek slēpti. Piemēram, viens ir vadītājs, otrs – padotais. Ļoti divdomīga situācija - skaties, no kuras puses gribi. Vai arī – viens (abi) ir precējušies. Starp citu, romāniņš ar lielisku alibi – jo nekad taču nevar zināt,

vai kopā pusdieno un komandējumos dodas tikai kolēģi vai tomēr arī mīļākie.

Zinu, ka tas mazliet izklausās pēc banāla sižeta no lētas komēdijas, bet pati esmu pārliecinājusies, kā vairākus gadus visu acu priekšā var notikt romāns, par kura eksistenci top zināms tikai pēc ilga laika. Un tad arī tikai tāpēc, ka sieviete apzināti nopludināja informāciju.
Bet nopietni runājot - mēs darbā pavadām tik daudz laika, ka drīzāk jābrīnās, ka kāds vēl iepazīstas arī citur. Kolēģus redzam biežāk nekā vecākus, brāļus, māsas, draugus un paziņas, par attālākiem radiem nemaz nerunājot.

Ar kolēģiem esam kopā ikdienā, breinstormingos, izbraukuma semināros un sporta spēlēs. Ar kolēģiem ejam pusdienās un vakaros pēc saspringtas dienas iedzeram pa vīna glāzei. Tikai kolēģis pa īstam saprot, ko nozīmē saņemt nepelnītus pārmetumus no bosa, un tikai viņš spēj tevi mierināt šādā situācijā. Tikai kolēģis zina, ko tev patiesībā maksājis pabeigt šo projektu laikā, jo tieši viņš tevi satika pusvienpadsmitos vakarā ar apsarkušām acīm un piektās kafijas krūzi rokā pusceļā starp virtuvi un kabinetu… Turpināt?

Ja pasaka par Pelnrušķīti risinātos mūsdienās, es ieteiktu princim nevazāties pa visām karaļvalsts mājām ar to dārgo stikla kurpi rokās, bet pastrādāt lielā firmā par… teiksim, vidēja līmeņa menedžeri. Vislabāk gada nogalē vai citā saspringtā periodā. Tā tikai liekas, ka darbā visas meitenes līdzīgos kostīmiņos un vienādi ieturētas. Patiesībā tieši klubos un ballītēs visas ir smukas, stilīgas, jautras un patīkamas, bet, kas tur iekšā, zina tikai tuvākā draudzene un uzticamā astroloģe. Toties darbā visi iekšējie tarakāni un prusaki agri vai vēlu izlien laukā, bet

īpaša stresa situācijās pat skeleti no skapjiem izbirst grabēdami.

Tieši darbā tu ar laiku iepazīsti cilvēku tādu, kāds viņš ir. Mutes bajārs vai darītājs. Uzmetējs vai tāds, ar kuru var iet izlūkos. Narciss vai klusais glābējs? Starp citu, tieši darbā atklājas cilvēka patiesā humora izjūta. Darbā ar laiku atklājas teju viss.
Šis tad arī ir iemesls, kāpēc romantiskas attiecības tik viegli sākas darbavietā. Un šis ir arī iemesls, kāpēc tās tur tikpat ātri arī beidzas.

P.S. Vairāk par to – nupat iznākušajā decembra numurā.

Anna

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu