Mūrniece: Saeimu ir apciemojis Zaļais pūķis!

Pirmie divi jaunās Saeimas darbības mēneši sākušies vētraini, jo jaunievēlētos deputātus piemeklējuši skandāls pēc skandāla. Pēc parlamentārieša Veiko Spolīša braukšanas alkohola reibumā un Artusa Kaimiņa skandalēšanas bārā jaunā Saeimas priekšsēdētāja jau paziņojusi, ka parlamenta namu apsēdis zaļais pūķis.

«Šī ir tā kā pils un katrā pilī pienākas būt kādam pūķim.

Es būtu ļoti laimīga, lai tas pūķis, kas ir Saeimā, būtu naudas pūķis, kurš vilktu vairāk naudas valsts budžetam.

Diemžēl mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka Saeimu ir apciemojis Zaļais pūķis,» secina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Skandāli piemeklējusi arī citus deputātus – jautājumus joprojām rada Jāņa Junkura mīklainā atteikšanās no mandāta, paverot iespēju parlamentā iekļūt «Vienotības» līderei Solvitai Āboltiņai, tāpat politikas ūdeņus sašūpojušas aizdomas par vēlētāju balsu pirkšanu Dzintara Zaķa labā, kā arī kratīšana «Saskaņas» deputāta Sergeja Potapkina dzīvesvietā saistībā ar aizdomām par viņa sievas dalību krāpniecības shēmā. Komentējot šo skandālu kopumu, Valsts prezidents pauž pārliecību, ka šādu gadījumu būtu mazāk, ja Latvijā būtu lielākas un spēcīgākas partijas ar rūpīgāku biedru atlasi.

«Tas liecina pirmkārt par mūsu partiju attīstības līmeni. Ne pa velti arī ekspertu grupa ir piedāvājusi priekšlikumus, lai stiprinātu partiju sistēmu. Tas lielais punkts, tas arī skaidri parāda, ka mums ir tas jādara,» uzskata prezidents Andris Bērziņš.

To, ka skandāli met ēnu uz Saeimas reputāciju, atzīst jaunā parlamenta priekšsēdētāja, vienlaikus norādot, ka atteikšanās vai neatteikšanās no mandāta ir katra deputāta sirdsapziņas jautājums. Savukārt iespējamus ētikas pārkāpumus esot jāvērtē Saeimas ētikas komisija. Līdz šim gan neviens jaunievēlētās Saeimas deputāts mandātu nolicis nav, bet Ētikas komisija sodījusi vienu tautas kalpu – Arturu Kaimiņu. Viņam izteikts rakstisks brīdinājums.

Pēc bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses domām, šī Saeima ieies vēsturē ar deputātu uzvedības īpatnībām.

«12. Saeima ienāks Latvijas vēsturē ar to, ka viņa ir visnestabilāk izveidota un arī tādiem vissavdabīgākajiem pārkāpumiem jau pirmajā brīdī. Es atsaucu savu teicienu, ka Latvijā vienīgā vieta, kur nevar iekļūt par blatu ir parlaments, jo tevi ir jāievēlē. 12.Saeima to apgāza, jo pierādīja, ka

tevi var neievēlēt, bet tik un tā tu nonāksi Saeimā.

Tātad tas ir kļuvis jau par darījumu,» domā Kreituse.

Vienlaikus jaunā Saeima sākusi aktīvu darbu pie vairākām jaunām iecerēm

Lielāko rezonansi izraisījusi iecere par tautas vēlētu prezidentu, kas jau nodota vērtēšanai Saeimas komisijām. Tāpat izveidotas divas jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas – par «Citadeles» pārdošanas procesu un Zolitūdes traģēdiju. Eksperti gan norāda, ka līdzšinējo izmeklēšanas komisiju darbs nav vainagojies ar panākumiem, jo likums tām paredz ļoti ierobežotas pilnvaras.

«Vai viņi patiešām cer, ka šīs izmeklēšanas komisijas dos kaut kādu rezultātu, kas atšķirsies no tā, ko veiks prokuratūra vai kāds cits? Manuprāt, šobrīd šāds statuss kā ar šām izmeklēšanas komisijām, vairāk veidojas tāda tvaika nolaišanas struktūra, kurā parunā, izrunājas, jo komisijai jau nav nekādu tiesību gala rezultātā neko ierosināt, neko atcelt, neko iecelt,» runā Ilga Kreituse.

Tautas vēlēta prezidenta iecere, kā arī komisijām nodotais priekšlikums par svētku dienas statusa piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkiem Saeimai būs jāvērtē nākamajā sesijā. Par abām idejām paredzamas spraigas diskusijas.