Viņai aizņemtie ir interesanti līdz brīdim, kad viņi izlemj aiziet. Un viņi, šķiet, nepamana viņas spēles, izmantošanu -
dejo kā cirka sunīši un no vīriešiem kļūst par lupatām.
«Vairs nespēju klusēt. Īsumā - es, viņš, knapi gadu vecs bērns un viņa. Es - pēc mājās rutīnā pavadīta laika laimīga atgriezusies darbā (uz nepilnu slodzi, protams) un manāmi uzplaukusi (pašai par prieku spoguļattēls arī tagad patīk krietni labāk nekā pirms mazā). Viņš - sākotnēji īsts ģimenes cilvēks, tagad - pilnīgs pretstats, ar kuru negribas neko kopīgu.
Viņa - aizņemto vīriešu medniece, kurai dzīves pamatvērtības nav svētas. Un, nestrādātu viņa policijā, publiskotu arī vārdu un uzvārdu. Kāpēc? Par brīdinājumu visām ģimenes sievietēm un bērnu mammām. Mūsu gadījums ir jau apputējis ar laika putekļiem. BET pirms mums bija citi mazie, kuriem tēti tika viltīgi aizvilti. Un nesen uzzināju, ka arī pēc mums ir nākamie upuri (fantastiska jauna sieviete un lielisks mazulis, kuram līdz gada vecumam vēl jāpaaug).
Latvija ir maza, un nejauši dažādos pasākumos caur paziņu paziņām esmu satikusi šīs atstātās jaunās māmiņas ar mazajām sirsniņām uz rokām. Un visas viņas (bez sevis nu jau esmu satikusi trīs) ir vairāk nekā simpātiskas, gudras un inteliģentas. Un visas viņas stāsta vienu un to pašu - vīrieši krasi mainījušies pilnībā - no mīļotā cilvēka par cilvēku, ar kuru negribas neko kopīgu.