Cilvēki meklē atbildes par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem (301)

Policija saistībā ar traģēdiju, kas prasījusi vismaz 54 cilvēku dzīvības, ir sākusi krimināllietu un izmeklēšanu. Policijas pamatversija ir, ka lielveikals sagruvis pēc pieļautiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Pamatversijai ir izvirzītas trīs apakšversijas - pārkāpumi pieļauti projekta izstrādē, pārkāpumi notikuši būvniecības laikā vai arī jumta konstrukciju pārslodze notikusi zaļā jumta izbūves laikā.

Policija ir piesaistījusi būvniecības ekspertus, lai veiktu ekspertīzes, un tieši tās tiek minētas kā sarežģītākā un laikietilpīgākā izmeklēšanas daļa. Sestdienas pēcpusdienā policija pirmo reizi tika ielaista veikala drupās, lai kopā ar ekspertiem sāktu lietisko pierādījumu vākšanu.

Tikmēr publiskajā telpā cilvēki nav gatavi ilgi gaidīt un paši meklē atbildes uz sāpīgajiem jautājumiem, izvirzot dažādas versijas. Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka

jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu

- betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.

Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. «Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju, ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes,» pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika izvērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.

Krinbergs atzīmē, ka ir vēl viens aspekts, kas rada jautājumus - vai šā projekta sadalījums kārtās nav likuma pārkāpums. Būvnoteikumi nosaka, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām, bet konkrētajā gadījumā abas kārtas izskatoties cieši saistītas. «Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem - cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā, uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?» vaicā būvnieks.

«Protams, juristi, visdrīzāk, teiks, ka pēc burta viss ir likumīgi.

Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās kārtas lietotājiem.»

Savukārt IT speciālists Aigars Ķūrēns sociālajos tīklos stāsta: lai arī nav celtnieks, savulaik esot piedalījies riģipša plākšņu skrūvēšanā konkrētajā lielveikalā, un viņam radies iespaids par būvdarbu paviršumu, esot trūcis darbinieku, par darbiem esot piedāvāta niecīga samaksa un neesot parakstīti darba līgumi. «Savu darbu veicām rūpīgi, un, lai arī tika ieguldīts vairāk darba nekā maksā, sākotnējais darba prieks drīz vien ātri aprāvās, redzot, kā iepriekšējais (vai iepriekšējie) pirms mums ir likuši profilus starpsienai.

Ja uz 4,20 metru augsto sienu nobīde sasniedza pat 5 centimetrus, tad sākās pirmās pārdomas.

Ja šādas kļūdas tiek pieļautas uz starpsienu konstrukcijām, tad kādas kļūdas tiek pieļautas pārējās konstrukcijās...» raksta Ķūrēns.

«Pāris dienas vēlāk sanāca aizkavēties Mārupes objektā, uz Priedaines ielu atbraucām ap vakarpusi. Nākam iekšā, bet te pēkšņi aiztur apsargs - saka: «Čaļi, a jums caurlaidīte ir?» Bet mums tāda netika izsniegta, lai gan objektā jau bija pavadīta nedēļa vai pat pusotra. Sāku interesēties, kāpēc pēkšņi tāda drošība un visi apsargi sarosījušies. Apsargs neieslīgst sīkumos un skaidro, ka šodien pēcpusdienā bijusi Darba inspekcijas pārbaude. Būtu redzējis, kā dažu sekunžu laikā pazūd puse «stroikas» darbinieku. (..) Tā nu beidzot tikām pie līguma noslēgšanas, lai gan bijām jau nostrādājuši nedaudz vairāk par nedēļu un visu laiku par to interesējāmies,» notikumus atminējies Ķūrēns.

«Pauzītēs nedaudz pastaigāju pa objektu un papētīju, cik liels progress manāms.

Ikreiz, paskatoties uz tirdzniecības zāles griestu konstrukciju, pārņēma tādas kā šaubas.

Ja jau pirmajā dienā, pīpējot uz rampas (preču pieņemšanas zona), kā dadzis acī dūrās jumta konstrukcijas līkā betona pārsedze virs piegādes transporta izbraukšanas vietas, tad sāka uzmākties visādas domas par pārējām ēkas konstrukcijām. Nezinu, kāpēc, bet visinteresantākā likās tieši lielā tirdzniecības zāle un tās metāla konstrukcijas pie griestiem. Vēl jo vairāk, ka tās sastāv no divām daļām, vidū saskrūvētas kopā. (..) Lai arī nekāds lielais konstrukciju speciālists nebiju (un joprojām diez vai esmu, tikai ir augstākā izglītība IT un sociotehnisku sistēmu modelēšanā), ieraugot ieceres uz jumta, sāku aizdomāties, vai tās konstrukcijas izturēs,» raksta Ķūrēns. «Attēlos ir iespējams ļoti labi redzēt, ka nesošās metāla konstrukcijas ir lūzušas uz pusēm tieši savienojuma vietās pa vidu. Vēl labāk tas ir redzams no augšas filmētajā video, kā sabruka konstrukcija. Vai tas neliek aizdomāties par savienojumu tehnisko plānojumu, nepārdomātu slodzes plānojumu, tikpat labi arī skrūvju materiāla kvalitāti? Ļoti iespējams, ka šie savienojumi ir bijuši «ķēdes vājākais posms», ar kuriem tad viss skumjais notikums sācies.»

Ķūrēns atgādina, ka pirms diviem gadiem uz ēkas jumta bija ugunsgrēks. Viņš pieļauj, ka

pat neliels ugunsgrēks varējis nodarīt kaitējumu metāla konstrukciju nestspējai.

«Vai pēc šā ugunsgrēka šīs metāla konstrukcijas tika pārbaudītas un nomainītas? Tikpat labi šā ugunsgrēka izraisītā metāla deformācija varēja atsaukties uz iepriekš minētajām savienojumu vietām?» jautā pārdomu autors.

Savu viedokli izplatījis arī advokāts Aldis Gobzems, atgādinot, ka viņš bijis advokāts Talsu traģēdijas lietā, kurā izskatītie jautājumi pēc to juridiskās dabas esot līdzīgi «Maxima» traģēdijai.

«Mana pozīcija Talsu traģēdijas lietā bija tāda, ka vispārīgie juridiskie principi pieprasa, ka visas, pilnīgi visas tiesības un pienākumi ir jāizpilda labā ticībā. Laba ticība ir viena no juridiskās zinātnes pamatu pamata ģenerālklauzulām. Turklāt juridiskie pamatprincipi pieprasa, ka katram savas tiesības un pienākumi jāizlieto ar krietna saimnieka rūpību. Tādēļ jebkura attaisnošanās, ka būvatļaujas iedotas likumīgi, ka sabiedrisku telpu ekspluatācija ir normāla prakse un ir pieļaujama rīcība apjomīgu būvdarbu veikšanas gadījumā, ka cilvēkus no sabiedriskām telpām, kur var iestāties haoss, nevajag evakuēt pie jebkurām aizdomām par cilvēku drošību, ir pretrunā veselajam saprātam, loģikai, dzīvē gūtajiem novērojumiem un secīgi arī tamdēļ manis iepriekš nosauktajiem juridiskajiem pamatprincipiem,» raksta Gobzems.

«Tas savukārt nozīmē: lai cik precīzi būtu ievēroti attiecīgās jomas formulāri, pašos pamatos ir pārkāpti manis nosauktie juridiskie pamatprincipi. Savukārt, pārkāpjot šos juridiskos pamatprincipus, nav izšķirošas nozīmes, cik precīzi ievēroti specifiskie attiecīgās jomas formulāri, jo pārkāpumu noskaidrošana pēdējos ir tikai tamdēļ, lai izvērtētu atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus. Pašu atbildību kā tādu tas neatceļ,» uzskata jurists.

Gobzema skatījumā

«minimālajā atbildīgo personu lokā» ietilpst Rīgas būvvalde - «jo izdeva būvatļaujas pretēji jebkurām saprāta pazīmēm,

ļaujot veikt celtniecības darbus un vienlaikus neaizliedzot telpu ekspluatāciju», «Maxima» - «jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm izmantoja telpas, kamēr virs tām notiek būvniecība, tātad pārmērīgi riskēja ar cilvēku dzīvībām un veselību. «Maxima» ir atbildīga arī par to, ka cilvēkus, pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm, neevakuēja trauksmes gadījumā», un ēkas īpašnieks - «jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm pieļāva «Maxima» izmantot telpas, kamēr notiek būvdarbi».

«Protams, šeit nav izsmeļošs atbildīgo loks, jo sava daļa atbildības ir gan celtniekiem, gan projektētājiem, gan citiem procesā iesaistītajiem,» atzīst Gobzems, «ar šo es vēlējos populārā valodā paskaidrot, ka atbildīgās personas nav jāmeklē gadiem ilgstošās ekspertīzēs, tās ir acīmredzamas jau šobrīd. Tikai jābūt drosmīgiem to pateikt skaļi.»