Divās Rīgas vidusskolās veiks TV raidījumā minēto faktu pārbaudi (252)

Kā ziņots, raidījumā vēstīja, ka vairākās mazākumtautību jeb tā sauktajās krievu skolās pēc it kā organizācijas «9.maija» lūguma valsts svētku priekšvakarā noņemti patriotiski plakāti vai izgriezta daļa par Latvijas okupāciju.

Raidījuma žurnālists, uzdodoties par Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvi, lūdzis iespēju atsevišķās skolās izvietot patriotiskas rakstura plakātus, kuros arī minēts, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju.

Uz plakātiem bijis rakstīts: «Šogad 18.novembrī apritēs 95 gadi, kopš tika proklamēta Latvijas Republika - 1918.gadā. Neatkarība toreiz nāca grūti. Vēl gadu pēc tam risinājās sīvas kaujas par brīvību, un par izšķirīgām var uzskatīt cīņas ar Bermonta Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju 1919.gada rudenī, kad tā centās ieņemt Rīgu. 11.novembrī tika svinēta uzvara, un, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, ik gadu šajā datumā tiek svinēta Lāčplēša diena.

1940.gada vasarā Padomju Savienība (PSRS) ar militāru agresiju okupēja Latviju. Okupācija ilga aptuveni 50 gadus, līdz 1990.gada 4.maijā pēc nerimtīgām tautas brīvības alkām Latvijas neatkarība tika atjaunota. Kopā ar to atjaunots arī pirmās Latvijas brīvvalsts pamatlikums - Satversme, valsts ģerbonis un himna «Dievs, svētī Latviju!«.»

«9.maijs» ietekmīgāks par 18.novembri

Pēc tam zvanījis fiktīvs pārstāvis no nevalstiskas organizācijas «9.maijs» un lūdzis šos plakātus noņemt.

Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām - Rīgas krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šī aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju.

Rīgas 21.vidusskolas direktore Oksana Daņiļenko fiktīvajam «9.maija» pārstāvim piekritusi, ka plakāti jānoņem. «Man ir arī savs viedoklis. Es piekrītu.

Būs plakāti - teiksim mazāk agresīvi un kas neskars šo tematu, tad arī izvietosim.

Acīmredzot, šoreiz ne līdz galam izlasījām. Šaubu nav, piekrītu. Paldies. Esmu jau noņēmusi to,» telefonsarunā teikusi Daņiļenko.

Savukārt Rīgas krievu vidusskolas direktore Zoja Gorbaņa «9.maija» fiktīvajai pārstāvei atskaitās, ka vienu plakātu noņēmusi, bet otru rediģējusi: «Abus plakātus noņēmām, tad vienu atstājām, bet bez frāzes par okupāciju,» sacīja Gorbaņa.

Rīgas 60.vidusskolas direktore Natālija Djakova to atteikusies darīt.

«Nē, plakātus mēs nenoņemsim viennozīmīgi. Jūs esat sabiedriskā organizācija, es esmu amatpersona. Notiek patriotiskās audzināšanas process, lai bērni zinātu šos datumus - stūrakmeņus.

Jūs varat atbraukt, paskatīties, pēc tam to presē apspriest,» skaidrojusi Djakova.

Abi skolu direktores, kuras plakātus noņēma, nekādus paskaidrojumus raidījumam nevēlējās sniegt.

Atsaka patriotiski lekciju rīkošanu

Citā raidījuma eksperimentā skolām tika izteikts it kā Aizsardzības ministrijas piedāvājums novadīt lekciju par 11. un 18.novembri. No piecām skolām divas viennozīmīgi neieklausījās organizācijas «9.maijs» lūgumā un lekcija ministrijai neatteica, divas tās piedāvāja pārcelt uz citiem datumiem, bet viena – Rīgas 34.vidusskola - lekciju noraidīja, sakot, ka pasākumi saplānoti tik cieši, ka tādai nav vietas – tieši tādu atteikuma formu piedāvāja viltus «9.maijs», norāda raidījums.

Kā uzsver raidījums, izglītības valsts standarts nosaka, ka skolās vēstures stundās ir jāapgūst mācību viela par Latviju okupāciju, turklāt skolu direktori ir valsts amatpersonas.

Biedrība «9.maijs» ir organizācija, kas pēdējos gados rīko 9.maija pasākumus pie Uzvaras pieminekļa. Kā liecina informācija biedrības mājaslapā, tās izpilddirektors ir Rīgas domes deputāts, «Saskaņas centra» pārstāvis Vadims Baraņņiks.

Reaģējot uz skolu rīcību, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) piektdienas vakarā pēc raidījuma savā «Twitter» kontā ierakstīja «Gaidīsim IZM un Rīgas pašvaldības reakciju uz AP diskutētajiem jautājumiem. Minētajiem direktoriem ir iespēja arī iesniegt atlūgumu».