Turpmāk TVNET varēsim lasīt Annas Peipiņas blogu!

Anna Peipiņa, žurnāla «Annas Psiholoģija» galvenā redaktore:

Man liekas, ka tas attiecas uz pareizu dzīvošanu vispār. Kādreiz dzīvoju pārliecībā, ka jābūt taču vienai tādai zelta receptei, kuru vajag tikai atrast un tad kā pareizo kodu varēs piemērot visām dzīves situācijām. Ka ir cilvēki, kuri to atklājuši (varbūt pat piedzimuši ar to), tāpēc viņiem viss tik gludi un viņi paši iet pa dzīvi kā modeļi no ekskluzīvu somu skaistajām reklāmām.

Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka nav tā. Nav tādu cilvēku, nav tāda koda un nav tādas pareizās dzīves. Vēl vairāk. Aiz tā, kas redzams no malas, parasti viss izskatās pavisam citādāk. Mums visiem ir savi tarakāni un prusaki, un

katram savi skeleti skapī, kas palaikam izlien laukā izlocīt kājas un pagrabināt kauliņus.

Un katram sava individuālā ellīte, kurā dažbrīd jānokāpj, lai... Es pat nezinu, kāpēc. Jānokāpj, un viss.

Kad vēl tikai veidojās žurnāls Annas Psiholoģija, man jautāja, kāpēc tāds vispār vajadzīgs. Ko jūs tur, mācīsiet, kā pareizi jādzīvo? Mums uzreiz bija skaidrs, ka nē, un to pašu varu teikt arī tagad, pēc diviem gadiem. Psiholoģija jau būtībā nemāca dzīvot.

Es teiktu, ka tā... palīdz notīrīt brilles.

Tie, kas valkā brilles, zina, kā dažkārt, ieejot no aukstuma siltā telpā, tās acumirklī aizsvīst. Tu it kā redzi kontūras, krāsu pleķus un gaismas avotus, bet būtībā tausties kā aklais gar sētiņu. Man liekas, ka dzīve bez elementārām psiholoģijas zināšanām šobrīd ir kā taustīšanās ar šādām brillēm. Protams, veltīgi cerēt, ka psiholoģija tevi kā mamma paņems pie rociņas un aizvedīs vajadzīgajā virzienā, jāiet vien būs pašam, tomēr ir liela starpība, vai to dara ar skaidru skatu vai aizsvīdušām brillēm.

Es, protams, neesmu psiholoģe, esmu žurnāliste. Un, ja jāatbild uz jautājumu, ko man pašai devuši daudzie Annas Psiholoģijai veidotie un rediģētie raksti, viena no atbildēm būtu – apziņu, ka nav tāda dalījuma: pareizi un nepareizi.

Dzīve nav melnbalta, tai ir ļoti daudz pustoņu.

Tas, kas vienā mirklī liekas kļūda, beigās izrādās ieguvums, un otrādi. Es vairs necenšos atrast pareizās atbildes par to, kā vajag dzīvot - es vienkārši cenšos saprast, kā viss notiek un funkcionē. Un kur tajā visā milzu sistēmā ir mana skudru taka. Tieši mana, tāpēc vienīgā pareizā.

Pēc dažām dienām iznāk jaunais – oktobra – Annas Psiholoģijas numurs. Ar tiem, kas lasa žurnālu, mēs tiksimies tā lappusēs, bet

turpmāk katru otro nedēļu tiksimies arī šeit, TVNET slejās.

Nerunāsim par to, kā ir pareizi un kā vajag. Runāsim par to, kas uz sirds.