Lietussargi Latvijā varētu kļūt par modes aksesuāru

Lietussargi ir izmantoti jau no 4.gadsimta, taču 18.gs. franči praktisko izgudrojumu pārvērta modes atribūtā. Gadiem ejot, lietussargu mode mainījās – piemēram, kādu laiku mode prasīja, lai tas būtu gatavots no tā paša auduma, no kā pašūts tērps. Savukārt 19.gs. otrajā pusē kungi sāka nēsāt elegantus lietussargus – spieķus. Drīz vien visi Anglijas džentlmeņi staigāja ar „pilsētas lietussargiem”, un tie kļuva par simbolu pilsētas vīrietim.

"Manai mammai 70.gados bija ļoti svarīgi, kuru saliekamo lietussargu paņemt līdzi rokassomā, jo tajā laikā bija būtiski, lai saliekamais lietussargs atbilstu tērpam.

Patlaban lietussargs ir kaut kas liels, smagnējs, kas tiešām spēj pasargāt no lietus,

taču no sieviešu garderobes tas ir pazudis," situāciju raksturo Gints Bude.

Savukārt Anita Sedliņa uzsvēra, ka patlaban Latvijā populārs ir mazais, melnais lietussargs, ko var ātri ielikt somā un kas piestāv pie teju visa. Taču šāda izvēle neesot nosodāma, un tai ir arī praktisks izskaidrojums: "Es šodien trīs reizes padomāju, vai es ņemšu līdzi savu garo, smuko lietussargu vai tomēr melno, somā ietilpināmo. Tā kā no rīta starp mākoņiem spīdēja saule, nodomāju, ka, iespējams, nemaz nelīs un man visu dienu būs lielais lietussargs jānēsā līdzi, turklāt var gadīties, ka to kaut kur aizmirsīšu. Izvēlējos mazo, melno lietussargu."

Savukārt Vita Radziņa uzskata, ka lietussargs kā aksesuārs vēl neesot gluži izzudis. Pēc viņas novērojumiem, mazi lietussardziņi un saulessargi aizvien kā aksesuāri bieži tiek izmantoti kāzās – tas ir jauks, iederīgs akcents koptēlam. Taču, runājot par līgavām un līgavaiņiem, Agnese Kleina atceras kādu īpašu nerakstīto likumu Japānā, kas norāda uz lietussargu simbolisko nozīmi viņu dzīvē. Proti,

Japānā ir pieņemts, ja sieviete un vīrietis nav kopā, tad viņi nevar iet kopā zem viena lietussarga.

Savukārt, ja abi atrodas zem viena lietussarga, tātad viņi ir pāris.

T/c "Domina" veiktajā aptaujā atklāts, ka 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju lietussargu ar apģērbu nesaskaņo. Gints Bude uzsver, ka lietussargu saskaņot ar somu, apaviem vai citām apģērba detaļām tomēr būtu vēlams, savukārt Agnese Kleina norāda, ka pieskaņot lietussargu apģērbam – tas nav jāuztver vajadzības izteiksmē, jo tad jau var teikt, ka apģērbam ir jāpieskaņo itin viss. To drīzāk vajadzētu uztvert kā papildinājumu koptēlam. Protams,

ja lietussargs ir pieskaņots pēc krāsas vai materiāla – tas ir tikai bonuss.

"Daudziem lietussargs nemaz nav aksesuārs, bet gan praktiska lieta. Ja būtu lielāka lietussargu izvēle, tad, protams, uz ielas mēs redzētu pavisam ko citu. Te var vilkt paralēles ar mobilo tālruņu maciņiem - sākumā tos varēja iegādāties tikai melnus, taču patlaban tie ir pieejami visdažādākajās krāsās un rakstos. Tāpat arī praktiskie gumijas zābaki – tos patlaban var nopirkt dažādās krāsās, ar papildu elementiem, un tie piedzīvo īstu modes kultu. Līdz ar to, iespējams, ar lietussargiem tas ir tikai laika jautājums," pārdomās dalās modes blogere Agnese Kleina.

Ar viņu vienisprātis ir Anita Sedliņa, un arī viņa uzsver lietussargu izvēles trūkumu: "Jauniešiem vēl ir labāka situācija, jo internets piedāvā plašas iespējas kāroto preci pasūtīt. Bet mūsu mammām vai vecākajām māsām, kas tik daudz nesaprot no tehnoloģijām, joprojām nav kur to visu plašā izvēlē iegādāties."

Izteiktajam viedoklim piekrīt arī Gints Bude –

patlaban neesot neviena aksesuāru veikala, kurā būtu vismaz 40 krāsu saliekamie lietussargi,

lai tos varētu pieskaņot tērpam, brošiņai, rokassomiņai vai kam citam. "Cerams, kāds Latvijas uzņēmējs atvērs lietussargu veikalu, jo mums Latvijā tāda nav. Jā, tā ir specifiska niša, bet, manuprāt, pirmais, kurš atvērs šāda tipa veikalu, "būs zirgā". Ja godīgi, man septiņu gadu laikā nav izdevies nopirkt melnu, klasisku vīriešu lietussargu. Diplomātiskajam lietussargam galā ir četru līdz piecu centimetru īsa, nevis izteikti gara spice. Kā izrādās, ļoti vienkāršu un klasisku vīriešu lietussargu nemaz nav tik vienkārši iegādāties," norāda modes dizainers.

Anita Sedmale min, ka veikali, iespējams, baidās par preču noietu, un tikai tad, kad būs reāls pieprasījums, tiks domāts arī par piedāvājumu. Viņa gan potenciālos lietussargu ražotājus iedrošina ar piemēru, ka Latvijā dzīvojošie nemaz nav tik konservatīvi, bailīgi un izmanto izdevību tikt pie kā neparasta, no citiem atšķirīga, ja vien kāds šādu iespēju piedāvā: "Piemēram, mākslas galerijā "Putti" var aplūkot konceptuālās rotas, kas ir augstākā cenu kategorijā. Viens mākslinieks bija uztaisījis rotaslietas no tādiem kā spēļu ieročiem sudraba un zelta krāsā. Un ziniet – pirmajā dienā vien tika nopirktas trīs šādas rotas!"

Arī Gints Bude ir pārliecināts – ja vien Latvijā atvērtu kādu lietussargu veikalu, tad pēc diviem trim gadiem redzētu to pašu attīstību un rezultātu, kā tas bija, piemēram, ar pērlītēm.

Modes eksperti diskusijā saistībā ar lietussargiem minēja vēl kādu nelielu problēmu. "Ārā līst, es ātri paņemu mājās kādu lietussargu un tikai uz ielas saprotu, ka uz tā ir kāds liels uzņēmuma logo. Lietussargs, protams, paliek lietussargs, un tas pasargā no izmirkšanas, taču, pirms drukā logo vai cita veida informāciju uz lietussargiem,

uzņēmumiem būtu daudz rūpīgāk jāpiedomā pie dizaina – tā, lai tas izskatītos gaumīgi,"

ierosina Vita Radziņa.

Gints Bude gan norāda uz monētas otru pusi – ražošanas iespējām, jo uzņēmumiem tiek piedāvāts tikai neliels laukums, kurā izpausties. Sniedzot tiem lielāku darbības brīvību, rezultāts nebūtu nemaz tik peļams. Tiesa,

patlaban pasaules tendence esot tāda, ka vērā ņemami uzņēmumi vairs neliek savus logo uz lietussargiem,

taču, ja grib atstāt kādu piemiņu, savu nosaukumu iegravē rokturī.