Lauku veikalnieki var izlemt nestrādāt paralēlās eiro un latu apgrozības periodā (36)

Viņš stāsta, ka patlaban gan neviens mazais uzņēmējs nav vēl LTA apstiprinājis, ka tik tiešām nestrādās vienu dienu vai divas, trīs vai visas 14 paralēlās eiro un latu aprites dienas. Taču par šādu lēmumu mazie tirgotāji varētu izšķirties gandrīz vai pēdējā brīdī.

«Patlaban vēl ir nedaudz par agru runāt, vai laukos mazie veikali nestrādās divas dienas vai visu to divu nedēļu periodu. Taču ir skaidrs, ka tirgotāji lauku reģionos par to lems pēc tam, kad būs izvērtējuši savas iespējas nodrošināt «iesaldēšanai» līdzekļus, kas vajadzīgi, lai saņemtu eiro priekšpiegādi viena mēneša apgrozījuma apjomā,» stāsta LTA prezidents.

Izvērtēšana - gada nogalē

Viņš pieļauj, ka šī izvērtēšana varētu notikt laikā no decembra vidus līdz pat nākamā gada sākumam, kas nozīmē, ka, piemēram, kāda konkrēta reģiona iedzīvotāji par to, vai veikals strādās vai nestrādās un cik ilgi, varētu uzzināt pat divas dienas pirms datuma, no kura veikalnieks izlēmis nestrādāt.

Danusēvičs uzsver, ka ir skaidrs, ka veikalniekiem laukos var būt un būs problēmas ne tikai ar «iesaldējamo» līdzekļu nodrošināšanu, bet arī atlikuma izdošanu eiro, kas būs jānodrošina laikā no 1.janvāra līdz 14.janvārim ieskaitot, kad pircēji varēs veikt maksājumus par pirkumiem gan ar latiem, gan ar eiro. Viņš uzskata, ka tas ir vēl viens no iemesliem, kāpēc mazie lauku tirgotāji varētu izlemt labāk nestrādāt tās divas nedēļas, bet drīzāk sākt darbu, piemēram, no 15.janvāra, kad oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā būs eiro.

«Tas mazajiem tirgotājiem būtu ērtāk, jo tad viņiem nebūtu vajadzīga iepriekšēja eiro iegāde. Tā vietā, lai decembrī nodrošinātu līdzekļus viena mēneša apgrozījuma apjomā, viņi janvāra sākumā varētu aiziet uz banku un iemaksāt ieņēmumus kontā, kas konvertētos par eiro automātiski,» skaidro LTA prezidents.

Nestrādās dažas dienas

Piemēram, atsevišķi mazumtirdzniecības ķēdes «LaTS» veikalnieki paralēlās eiro un latu aprites divu nedēļu laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim ieskaitot lauku reģionos plāno nestrādāt dažas dienas, norāda ķēdes «LaTS» pārvaldītājas SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš skaidro, ka šo dienu laikā daži partneri varētu veikt, piemēram, inventarizāciju un arī «savilkt galus». Turklāt pirmās dienas pēc Jaunā gada jau tāpat parasti esot salīdzinoši mierīgas un klusas.

«Protams, mūsu tīklā ir arī daži dalībnieki, kas saka, ka nestrādās tajās pirmajās gada dienās, lai izvairītos no neērtībām, ko var izraisīt eiro un latu paralēlā aprite. Visticamāk, šie partneri nestrādās kādas divas dienas, bet ne jau visu paralēlās eiro un latu aprites laiku,» pārliecināts Okmanis.

Jautāts, vai mazie veikalnieki, kuri varētu izlemt nestrādāt, piemēram, pirmās divas nākamā gada nedēļas jeb paralēlās eiro un latu apgrozības periodā, kaut ko arī būtiski iegūtu, Okmanis atbild noliedzoši.

Lielu ieguvumu nebūs

«Lielu ieguvumu no šāda lēmuma mazajiem veikalniekiem nebūs. Taču, piemēram, tie veikalnieki, kas vienā dienā apgroza vidēji 200 latu, varētu izvairīties no stresa, turklāt viņiem šīs divas nedēļas varētu arī nenest nekādus zaudējumus. Taču, ja veikals dienā apgroza ap tūkstoti latu, tad gan, slēdzot veikalu uz divām nedēļām, veikalniekam var būt jau manāmi zaudējumi, ko var radīt, piemēram, neiztirgotā prece, kam beidzas derīguma termiņš. Tāpēc uzskatu, ka šādi veikalnieki nestrādās, ilgākais, divas dienas,» uzsver «LaTS» vadītājs.

Viņš arī atzīmē, ka, viņaprāt, ir pilnīgi pieņemami, ja lēmumu neatvērt veikalus pirmajās divās nākamā gada nedēļās pieņem tirgotājs, kam ir vairāki mazi veikali, piemēram, vienā reģionā, novadā vai netālos pagastu centros. «No vienas puses, tā būtu kā uzņēmēja resursu koncentrēšana un pat ietaupīšana uz konkrēto laiku, bet, no otras puses, šajā situācijā būtiski nezaudētu arī kādas noteiktas apkaimes iedzīvotāji.»

Pauž satraukumu

Tāpat ir pilnīgi saprotams, ka laukos esošie mazie veikalnieki pauž satraukumu un bažas par veikalu darbību nākamā gada pirmajās divās nedēļās, kad pircēji par pirkumiem varēs maksāt gan ar latiem, gan ar eiro, bet tirgotājiem atlikums būs jāizdod eiro valūtā.

«Tas ir pilnīgi normāli, ka mazie veikalnieki satraucas, jo ir skaidrs, ka tobrīd visi veikali būs kā naudas maiņas punkti. Iedomājieties, ienāks veikalā pircējs ar 50 latu banknoti un vienīgais, ko viņš pirks, būs sērkociņu kastīte, kas maksā vien dažus santīmus. Bet tirgotājam taču būs jāizdod visa atlikuma summa eiro. Tādā gadījumā pārdevējam būtu daudz ērtāk uzdāvināt to sērkociņu kastīti, bet tā nedrīkst,» skaidro Okmanis.

Kā vēl vienu būtisku problēmu, kas varētu likt mazajiem tirgotājiem izlemt par labu veikala aizvēršanai uz pirmajām divām nedēļām, «LaTS» vadītājs norāda uz mazo veikalnieku līdzekļu trūkumu, ko «iesaldēt» bankā, lai saņemtu eiro priekšpiegādes sekmīga darba nodrošināšanai. Tāpat grūtības var sagādāt no pircējiem ievākto latu apjoms, kas jāuzkrāj veikalos atsevišķās lādēs.

«Taču gribu uzsvērt, ka mazie un vidējie Latvijas tirgotāji līdz šim ir apliecinājuši sevi kā cīnītājus, tāpēc arī uzskatu, ka, neskatoties uz tām grūtībām, kas viņus gaida nākamā gada pirmajās divās nedēļās, viņi tiks ar to galā,» cerību pauda «LaTS» vadītājs.

Eiro jau ir klāt

Latvija eirozonai pievienosies 2014.gada janvārī, kļūstot par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 1,42 eiro par vienu latu.

Iepriekš jau vēstīts, ka viena no problēmām, ar ko nāksies sastapties mazo un lauku veikalu īpašniekiem, būs naudas līdzekļu nodrošināšana gadu mijā. Viens no variantiem ir bankas overdrafts, bet otrs - mēģinājums vienoties ar piegādātājiem par atmaksas termiņu pagarināšanu, norādīja ķēdes «LaTS» pārvaldītāja SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» valdes priekšsēdētājs Okmanis.