Pie Eiropas Komisijas (EK) mājas Rīgā notiekošā piketa dalībniekiem EK pārstāvniecības darbinieki dala karstu tēju un speķa pīrādziņus, novēroja biznesa portāls "Nozare.lv". "Cilvēki šeit stāv jau no plkst.14.30, laiks ir pavēss un cilvēki ir nedaudz nosaluši, tādēļ nolēmām viņus sasildīt. Neesam skaitījuši, cik porcijas iznestas, tomēr pietiks visiem," sacīja EK pārstāvji.
EK pārstāvji piketējošajiem 300 zemniekiem dala pīrāgus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Precizēts sapulcējušos skaits un pievienoti komentāri, video.
Kā ziņots, pie EK mājas Rīgā notiekošajā zemnieku protesta akcijā vairāki lauksaimnieku līderi uzrunāja piketa dalībniekus, aicinot aktīvi iesaistīties nevalstiskajās organizācijās un aizstāvēt savas tiesības.
"Nebūsim ēzeļi, kas staigā pakaļ mazam burkānam. Ja jau dod burkānu, tad tam jābūt vienādi lielam visiem," sacīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons. Viņš atgādināja klātesošajiem 2003.gadu, kad Latvijas zemnieki aicināti dalībai Eiropas Savienībā, solot lielu atbalstu.
"Toreiz mūs aicināja labāk un vairāk strādāt. Šo desmit gadu laikā esam kāpinājuši jaudas, būvējuši ražotnes, bet esam turpat, kur bijām. Tepat blakus valstī zemnieki saņem daudzkārt lielāku atbalstu nekā jūs. Sasparosimies, jo vēl gads ir priekšā un ir arī cerības," sacīja Jansons.
Cer tikai uz ierēdņu izdarību
Savukārt zemnieku saimniecības "Līgo" īpašnieks un pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters atzina, ka saistībā ar tiešmaksājumiem vienīgā cerība esot Latvijas ierēdņu atbalsts.
"Eiropas ierēdņi ir uzlikuši mēslu čupu lauksaimniekiem uz galvas, pilnībā nerēķinoties ar mums. Vienīgie, kas vēl kaut ko var izdarīt, ir ierēdņi, kuriem Briselē vajadzētu aktīvāk aizstāvēt zemnieku tiesības. Esmu ar mieru pat maksāt, lai tiktu algota profesionālu lobiju komanda," sacīja Vinters.
Lauksaimnieki izrotājušies gan ar vienādiem krekliņiem, gan plakātiem, kas pauž neapmierinātību ar netaisnīgiem tiešmaksājumiem ES.
Patlaban pie EK mājas Rīgā pulcējušies apmēram 300 lauksaimnieki, kuri miermīlīgā protesta akcijā protestē pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem. Zemnieki dzied tautasdziesmas, dala garāmgājējiem ābolus, gurķus, ķirbjus, sieru un zaļumus, kā arī debatē savā starpā.
Piketu uzrauga aptuveni 50 policijas pārstāvji.
Sola plašākus protestus, ja neuzklausīs
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa uzsvēra, ka par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem jācīnās ne tikai Latvijas lauksaimniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tiešmaksājumu apmērs tiešā veidā ietekmē visu sabiedrību, piemēram, pārtikas produktu cenu veidā.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka aicināja lauksaimniekus nepadoties, un norādīja – ja EK Baltijas lauksaimniekus šoreiz nesadzirdēs, lauksaimnieki rīkos daudz lielākus un skaļākus protestus.
LZF valdes loceklis Mārtiņš Cimermanis atzina, ka Latvijas lauksaimniekiem jāturpina cīnīties. Savukārt komentējot iespējamo Latvijas izvēli, vai piešķirt miljardu eiro lauksaimniekiem vai kohēzijai, viņš minēja, ka tas ir nekorekti likt izvēlēties. "Tā ir šķelšana Latvijas sabiedrības starpā, jo nostādīt lauksaimniekus pret pārējiem, zinot, ka jau tā esam pēdējā vietā visos naudas apmēros, ir nekorekti," sacīja Cimermanis un uzsvēra, ka jārīkojas, lai visa sabiedrība reaģētu.