Paskaidrojumi par mediju satura pirkšanu tiks pieprasīti arī no citām ministrijām, ne tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kas piektdien iesniedza dokumentu paketi par noslēgtajiem līgumiem ar vairākiem medijiem, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Arī citām ministrijām prasīs skaidrot mediju satura pirkšanu (5)
«Koalīcijā vienojāmies, ka līdzīga veida informāciju pieprasīsim arī no citām ministrijām. Un arī turpmāk sagatavosim priekšlikumus, kā problēma tālāk jārisina valsts pārvaldē kopumā,» teica Dombrovskis.
IZM piektdien iesniegtos paskaidrojumus premjers lūdzis izvērtēt gan Valsts kancelejai , gan Finanšu ministrijai. «Apjomīgo paketi lūdzu izvērtēt Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai. Par tālākām darbībām varēs spriest pēc tam. Bet varu teikt, ka neuzskatu, ka tā [mediju satura pirkšana] ir labākā prakse, un atgādina «Saskaņas centra» praksi Rīgas domē,» viņš norādīja.
Izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija) premjeram bija jāsniedz informācija par visiem IZM, tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar masu medijiem, par līdzekļu avotiem pakalpojumu apmaksai, kā arī jāizskaidro iepirkumiem piemērotā procedūra.
Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke iepriekš paskaidroja, ka būs nepieciešams laiks, lai visu iesniegto informāciju pārbaudītu un izdarītu secinājumus.
IZM paskaidrojumā norādījusi, ka ar pasūtījumu medijos vēlējusies popularizēt profesionālo izglītību, tādā veidā palielinot skolēnu skaitu arodskolās. Tāpat nozares ministrija premjeram nosūtītajā vēstulē skaidro, ka viens no būtiskajiem šķēršļiem, kas ir jāpārvar ceļā uz profesionālās izglītības pievilcības veicināšanu un lomas pastiprināšanu, ir stereotipi, kuri ir izveidojušies par profesionālo izglītību.
Iepriekš izskanējis, ka IZM mediju saturam plāno tērēt 22 tūkstošus latu.
TV3 raidījums «Nekā personīga» norādīja, ka līgumi ar medijiem un iespēja sevi popularizēt pirms vēlēšanām, netērējot pašu, bet nodokļu maksātāju naudu, līdz šim bija Rīgas abu pirmo personu Nila Ušakova («Saskaņas centrs») un Andra Amerika («Gods kalpot Rīgai») rokraksts. Persona domē, kas savulaik koordinēja līgumus ar medijiem, bija toreizējā mēra preses sekretāre Anna Kononova.