Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Polijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, taču atšķirībā no vairuma citu valstu, kur neiepriecinošā ekonomiskā situācija liktu politiskajiem līderiem bažīties par balsošanas iznākumu, Varšavas valdošajai partijai - Pilsoniskajai platformai (PO) - ir labas izredzes saglabāt varu, jo Polija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) valsts, kam izdevies izvairīties no recesijas.
Tāpēc PO politiķi un aktīvisti priekšvēlēšanu kampaņas laikā nerimās vēlētājiem atgādināt, ka šajos krīzes apstākļos valsts ekonomika viņu rokās atrodas drošībā.
Īpašu vietu PO politiķu vidū ieņem pašreizējais finanšu ministrs Jaceks Rostovskis. Londonā dzimušais un skolotais ekonomists izpelnījies arī starptautisku atzinību par savu rīcību globālās finanšu krīzes situācijā.
Lai gan pašu mājās viņam netrūkst arī kritiķu, Rostovskis ir viens no populārākajiem ministriem, un, kamēr citiem politiķiem bieži nākas grūti pārliecināt vēlētājus paņemt viņu dalītos aģitācijas materiālus, finanšu ministram ļaudis uz ielas paši nāk klāt, lai paņemtu viņa dalītās skrejlapas.
Nevar teikt, ka finanšu krīze Poliju būtu atstājusi neskartu, taču tās relatīvi lielais iekšējais tirgus, kas mazina valsts atkarību no eksporta, un ES finansētās investīcijas sabiedriskajā sektorā ļāva vieglāk pārdzīvot pirmo ekonomisko grūtību vilni.
Polija nav piedzīvojusi lejupslīdi
Patiesībā Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas nepiedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, un šogad plānotā iekšzemes kopprodukta izaugsme ir četri procenti, kas ir straujākais IKP pieaugums bloka septiņu lielāko tautsaimniecību vidū.
Jaceks Padijs, gados jaunais "Topsil" direktors, kura vadītais veiksmīgais uzņēmums ražo silikona blīves veļasmašīnām un cita veida sadzīves tehnikai, atzīst, ka tieši spēja tikt galā ar pirmo krīzes vilni rosina viņu atkal balsot par PO.
"No trim lielākajiem politiskajiem spēkiem, kas bijuši pie varas pēdējo desmit gadu laikā, manuprāt, šis ir viens, kurš sevi apliecinājis kā vissaprātīgākais, profesionālākais un atbildīgākais ekonomikas jautājumos," sarunā ar britu raidorganizāciju BBC norādīja Padijs. "Domāju, viņi mums ir labākā garantija otrajam krīzes vilnim un [viņi] spēs uzturēt ekonomiku nākamos četrus gadus."
Viņš piebilst, ka lēmums investēt jaunās iekārtās, izmantojot ES fondu līdzekļus un izdevīgās cenas, kuras strauji kritās, sākoties krīzei, ļāvis gūt priekšrocības cīņā ar Rietumu konkurentiem, un pagājušajā gadā uzņēmuma pārdošanas apjomi pieauga gandrīz par trešdaļu.
Tomēr daļa analītiķu uzskata, ka valdības sekmīgie pretkrīzes pasākumi, iespējams, nedos gaidītos augļus.
"Tiešas izteiksmes balsīs nebūs, jo poļi sevi pastāvīgi nesalīdzina ar citām valstīm. Viņi sevi salīdzina ar savām vēlmēm un cerībām, un tās pēdējo gadu laikā ātri augušas, jo Polija īsteno ļoti straujas pārmaiņas," intervijā BBC atzina Polijas Zinātņu akadēmijas sociologs Andžejs Ričards. "Tāpēc cilvēki sagaida arvien vairāk un vairāk."
Solījumus politiķi nepilda arī Polijā
Lai gan Polija pēc demokrātijas atjaunošanas 1989.gadā piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas, pateicoties milzīgajiem postījumiem Otrajā pasaules karā un gandrīz pusgadsimtu ilgās atrašanās komunistiskā režīma jūgā, tā joprojām ir ievērojami nabadzīgāka nekā rietumos esošās kaimiņvalstis.
Pagājušajās vēlēšanās PO guva uzvaru, solot Poliju pārvērst par jaunu Īriju. Taču situācija tik ļoti mainījusies, ka tagad izteikt šādus solījumus būtu smieklīgi.
Tajā pašā laikā daudzi valdošās partijas atbalstītāji uzskata, ka PO nav spējusi īstenot tik ļoti nepieciešamās ekonomiskās un sociālās reformas, kad to ļāva daudz straujākais ekonomiskās izaugsmes temps pirmskrīzes gados.
Lielākā opozīcijas partija - konservatīvā "Likums un taisnīgums" (PiS) -, kas atbalsta lielāku valsts iejaukšanos ekonomikā un katoļu baznīcas ietekmes saglabāšanu, kā arī pievērš lielāku vērtību patriotiskajām vērtībām nekā liberālā PO, visai prasmīgi izmantojusi premjerministra Donalda Tuska vadītās valdības nespēju uzlabot to poļu dzīves apstākļus, kuri jūtas pamesti novārtā, kamēr pārējā valsts steigusi izmantot straujo pārmaiņu sniegtās iespējas.
Apelē pie Kačiņska traģēdijas
Pirms sākās priekšvēlēšanu kampaņa, PiS galveno uzmanību pievērsa Smoļenskas aviokatastrofai, kurā gāja bojā partijas līdera Jaroslava Kačīņska dvīņubrālis un toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačīņskis, kā arī vēl 95 augstākā ranga amatpersonas un sabiedriskās elites pārstāvji.
Gan Krievijas, gan Polijas izmeklētāji atzinuši, ka galvenais katastrofas cēlonis bijusi pilotu kļūda, taču PiS līderis apgalvo, ka morālo atbildību par traģēdiju jāuzņemas PO vadītajai valdībai, jo lidojums nav ticis pienācīgi sagatavots.
Tomēr kampaņas laikā Kačīņskis Smoļenskas katastrofu vairs tikpat kā nav pieminējis, ievērojami mīkstinot savu pret valdību vērsto retoriku.
Atbalsts programmām grūti prognozējams
Daļa sabiedriskās domas aptauju priekšvēlēšanu periodā liecināja, ka PO pārsvars pār PiS ievērojami sarucis un sasniedz vairs tikai dažus procentpunktus, lai gan pēdējo dienu laikā, šķiet, situācija atkal mainījusies un liberāļu popularitāte, salīdzinot ar konservatīvajiem, atkal sākusi augt.
""Likums un taisnīgums" atradis veidu, kā mainīt savu retoriku, nemainot sava vēstījumu satura būtību," atzīst profesors Ričards. "Līdzko viņi mainīja savu valodu, viņi ieguva papildu atbalstu. Arī viņu līderis kļuvis mazāk agresīvs, un tas darbojas."
Šobrīd grūti prognozēt, kāds būs vēlēšanu rezultāts, taču gandrīz droši var teikt, ka neviena partija neiegūs tik daudz balsu, lai uzņemtos valdības vadību bez partneriem, un Poliju, iespējams, sagaida zināms politiskās neskaidrības periods, kamēr norisināsies sarunas par nākamo koalīciju.
Piemēram, viena no sabiedriskās domas aptaujām, kuras rezultāti tika publicēta piektdien, pēdējā priekšvēlēšanu aģitācijas dienā, liecināja, ka konkurence vadošo partiju starpā pēdējā brīdī saasinājusies.Saskaņā ar pētījuma centra "Homo Homini" aptaujas datiem PO atbalsta 32,1% respondentu, bet par PiS savu balsi būtu gatavi atdot 29,6% apjautāto.
Trešajā vietā ar 10% ierindojas Demokrātisko kreiso alianse (SLD), kam seko Polijas Zemnieku partiju (PSL) ar 8,5% un "Palikota kustība" ar 6,9% lielu atbalstu.
Nevienam citam politiskajam spēkam saskaņā ar pašreizējām prognozēm neizdosies pārvarēt 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.
Citas aptaujas neprognozē sīvu sāncensību
Piemēram, piektdien publiskotā CBOS veiktā aptauja liecina, ka PO un PiS reitingos šķir 14 procentpunkti - valdošo partiju atbalsta 34% respondentu, bet varas grožus partijai "Likums un taisnīgums" gatavi uzticēt 20% apjautāto vēlētāju.
Savukārt saskaņā ar TNS OBOP aptaujas datiem PO apsteidz PiS par desmit procentpunktiem, un par abām partijām ir gatavi balsot attiecīgi 39,5 un 29,1% poļu.
Savukārt trešajā vietā izvirzījusies libertāriešu partija "Palikota kustība", kuru nesen izveidojis bijušais PO biedrs Janušs Palikots un kura iestājas par stingrā abortu likuma liberalizāciju, brīvu piekļuvi kontracepcijai, vieglo narkotiku legalizāciju un homoseksuāļu laulībām. Kā liecina TNS OBOP aptauja, par "Palikota kustību" gatavi balsot 10,3% vēlētāju.
Saskaņā ar aptauju, kuru pasūtījis laikraksts "Gazeta Wyborcza", ceturtajā vietā ir SLD ar 9,2% balsu, bet tai seko Tuska vadītajā koalīcijā ietilpstošā PSL, kuru atbalsta 8,7% respondentu.
Kā liecina TNS OBOP aptaujas rezultāti, PO parlamentā varētu iegūt 202, bet PSL - 27 vietas. Tādējādi valdošā koalīcija salīdzinot ar pašreizējo pārstāvniecību zaudētu 10 mandātus un līdz ar to arī absolūto vairākumu, un tai nāktos paļauties uz vācu minoritātes partijas atbalstu.