KNAB rosina sākt kriminālvajāšanu pret bijušajiem tiesnešiem Strazdu un Buividi (17)

Kā informēja KNAB preses pārstāve Inta Šaboha, biroja izmeklētājs uzskata, ka priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, mantkārīgā nolūkā kopš 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja.

Starp fiktīvi nodarbinātajām personām bijis, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgs, tiesneša palīgs, tiesas administrators, tiesas arhivārs, tiesas sēžu sekretārs un apkopējs. Tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantojis šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus savām personīgajām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika periodā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.

Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, informēja Šaboha.

2012.gada augustā apgabaltiesas tiesnese, uzzinot, ka izdarītais noziegums varētu tikt atklāts, turpināja atbalstīt 1995.gadā izdarīto noziegumu, uzskata KNAB. Pēc izmeklētāja domām,

tiesnese veica aktīvas darbības, lai izdarītais noziegums netiktu atklāts,

proti, viņa deva norādījumus fiktīvi nodarbinātai personai, kā jārīkojas, kur un kad jāparaksta dokumenti, kas saistīti ar fiktīvajām darba tiesiskajām attiecībām un to pārtraukšanu. «Visas šīs darbības bija tiesas priekšsēdētāja izdarītā un ilgstoši turpinātā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas turpināšana,» uzskata KNAB.

Ar savu rīcību Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs varētu būt nodarījis būtiskus kaitējumus valsts un tiesu varai, kā arī zaudējumu valstij par vairāk nekā 165 000 latiem. Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesneses veikto darbību rezultātā ir nodarīti zaudējumi valstij vairāk nekā 70 000 latu apmērā, uzskata KNAB.

Biroja izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības Strazdu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas un krāpšanu lielā apmērā pēc KL 177.panta 3.daļas. Savukārt Buividi KNAB lūdz saukt pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu pēc KL 318.panta 2.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas, kā arī par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu pēc KL 177.panta 3.daļas un KL 20.panta 1. un 4.daļas.

KNAB gan norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saeima 7.februārī Strazdu atcēla no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata, savukārt Buivide no 1.septembra ir atstādināta no tiesneses amata pienākumu pildīšanas Rīgas apgabaltiesā un viņai ir noteikta minimālā mēnešalga.

Pērn 7.augustā KNAB Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Buivide. Abiem tiesnešiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Pret Strazdu tieslietu ministrs disciplinārlietu ierosināja pagājušā gada 21.augustā, bet pret Buividi tā netika rosināta. Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģija pagājušā gada 26.oktobrī nolēma rosināt Saeimai atcelt Strazdu no amata.