/nginx/o/2018/07/16/9795238t1had39.jpg)
Turpinās politiskas cīņas par to, vai lielajām Latvijas ostām jāmaksā nodevas valstij. Tikmēr interesanti skaitļi parādās, ja apskatāmies, cik ostas samaksā savas pilsētas budžetā, kā to nosaka likums par ostām. Lai arī lielākā pēc apgrozījuma un ieņēmumiem, Rīgas brīvosta iemaksā pilsētas budžetā trīs reizes mazāk nekā Ventspils brīvosta. LTV raidījums «De facto» atklāj veiklu shēmu, kā Rīgas brīvostas valde apgājusi likumu.
Rīgas Brīvosta budžetā maksā vismazāk
Likums par ostām saka, ka 10 procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.
Ja salīdzina trīs Latvijas lielo ostu ieņēmumus 2012. gadā, tad Liepājas ostai tie ir aptuveni 8 miljoni, Ventspils -17 miljoni, bet Rīgai - 32 miljoni latu.
Pilsētas budžetā Ventspils brīvosta ieskaitījusi miljonu, bet dīvaini - Rīga tikai 350 tūkstošus, apmēram tikpat, cik Liepāja.
Maina ostu maksu sistēmu
Izrādās, 2005.gadā Rīgas brīvostas valde mainīja ostu maksu sistēmu. Valde, kura tolaik atgādināja politisku varavīksni (pašvaldību pārstāvēja Andris Ārgalis (TP), Aivars Aksenoks (JL), Jānis Birks (TB/LNNK), Andris Ameriks (LPP)), pievienojot klāt vēl loču un ledus maksas, tonnāžas maksas pārsauca par kravas maksām. Līdz ar to tām ir citādāks nosaukums nekā likumā, un vairs nebija jāiemaksā pašvaldības budžetā.
Tas tika darīts ostas attīstības vārdā, taisnojas Andris Ameriks, kurš brīvostas valdē darbojas kops 2001. gada.
Tādējādi esot cerēts iegūt vairāk līdzekļus ostas padziļināšanas darbiem, Krievu salas projektam un citiem attīstības pasākumiem.
Rīgai būtu jāsaņem miljoni
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, 2012. gadā 350 tūkstošu vietā, Rīgas pašvaldībai būtu jāsaņem 2,2 miljoni latu. Kopš 2005. gada Rīgas pašvaldības budžetam šai laikā garām aiztecējuši vismaz 10 miljoni latu.
Kā raidījumu informēja pašvaldībās, Ventspils savu miljonu tērējusi, piemēram, ostas pievadceļu rekonstrukcijai, Liepāja- pievadceļa ikdienas uzturēšanai un bedrīšu remontam.
Tas, ka Rīgā naudas ar ostu saistītai infrastruktūrai trūkst, apliecina konkrēts piemērs Bolderājā.
Flotes ielas uzņēmumi: Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas, ostas termināļu pārstāvji sūdzas, - ielā nav drenāžas sistēmas, lietainā laikā cilvēkiem jārāpo pa krūmiem un automašīnu dzinēji noslāpst lietus peļķēs. Uzņēmumi raksta sūdzības un iesniegumus Rīgas Domei kopš 2005. gada. Rezultātu neesot, atbildēs skan - nav līdzekļu.
/nginx/o/2018/07/16/9795237t1h90b0.jpg)
Ameriks samelojas
Tagad beidzot jautājums sakustējies. Brīvostas valdes priekšsēdētājs apliecina, ka Flotes ielas sakārtošana izskatīta valdes sēdē, tiesa, konkrēti lēmumi pieņemti nav. Tāpat Ameriks sola pārskatīt kārtību un apjomu, kādā ostas maksājumi nonāk pašvaldības budžetā.
Tiesa, Ameriks sapinas melos, sakot, ka maksājumus pašvaldības budžetā pārrunājis ar kolēģi Nilu Ušakovu (SC).
Rīgas mērs Ušakovs, kurš jau trīs gadus strādā brīvostas valdē un pērn tur nopelnījis 35 tūkstošus latu, intervijā De facto apliecina, ka par ostas maksājumiem savas pašvaldības budžetā vispār neko nav dzirdējis
- kāpēc Rīgas brīvosta tik maz, salīdzinot ar Ventspili, maksā pilsētas budžetā ?
N. Ušakovs: brīvostas nevar maksāt budžetos, tas ir kā speciāls veidojums, līdz ar to, ja mēs runājam par nodokļiem un visiem citiem maksājumiem, ir izveidota tāda sistēma, ka ostas nopelnītos līdzekļus tērē savā attīstībā...
- nav runa par nodokļiem, bet likums nosaka, ka 10 % no tonnāžas, mazo kuģu, enkuru maksām ieskaita pašvaldības speciālā budžetā. Kāpēc Rīga maksā tikai 350 tūkstošus, bet Ventspils miljonu gadā, kāpēc Rīga tik maz?
N. Ušakovs: skatīsimies, ja var vairāk, es atvainojos, es būšu pirmais par to.
-bet Jūs nezinat, kāpēc tik maz?
N. Ušakovs es patreiz nevaru atbildēt, kāpēc tieši 350 tūkstoši, kā jūs esat minējis...