un sāku kopdzīvi ar kādu, kuram par manām problēmām nav ne jausmas."
"Turpat birojā izplūdu asarās. Galu galā tur beidzās darbalaiks un raudot paliku viena pati uz ielas. Iekāpu mašīnā, dega sarkanā degvielas lampiņa, taču naudas benzīnam man nebija. Vēl nekad neesmu jutusies tik zemā punktā kā toreiz. Manu bankrotu pasludināja vietējā avīzē - tā ir standarta procedūra visos šādos gadījumos. Mani radinieki bija satriekti, viņi teica, ka esmu apkaunojusi ģimeni. Taču tā man arī bija iespēja jaunam sākumam. Vismaz tagad saprotu, ka sacensties ar slavenībām nav jēgas," viņa saka nobeigumā.
Bankas piedāvātais aizdevums - gluži kā Ziemassvētku dāvana
32 gadus vecā Teisija strādā par ražošanas speciālisti kādā fabrikā. Viņa bankrotēja 2007.gadā 27 gadu vecumā, esot parādā 60 000 mārciņu. Pēc gūtās pieredzes viņa dzīvo Koventrijā ar vīru Stīvu un četrus gadus veco meitiņu Lībiju.
"Man vienmēr ir patikušas tādas slavenības kā Kerija Katona un Keitija Praisa. Es nepieņēmu faktu, ka nevaru atļauties dzīvot kā viņas, un paļāvos uz kredītkartēm."
"Tā kā slavenības it visur dodas ar taksometriem, tāpat rīkojos arī es. Kad mani draugi jutās noskumuši, es visiem izmaksāju dzērienus un gatavoju greznas vakariņas. Iepirkšanās man likās teju reibinoša, dizaineru apģērbu pirkšana man deva īpašu pacēlumu."
"Šodien uz to atskatoties, saprotu, ka dzīvoju ārprātā. Naudas tērēšana man šķita kaut kas tik viegls. Kad biju aptuveni 20 gadus veca, banka piedāvāja 19 000 mārciņu aizdevumu. Tas man likās tā, it kā būtu piepildījušās it visas manas Ziemassvētku vēlēšanās. Kad 2007.gadā satiku Stīvu, pelnīju 1000 mārciņas mēnesī un biju spiesta bankai par parādiem atdot lielāko daļu - 900 mārciņas."
Viss esot mainījies brīdī, kad Treisija palika stāvoklī, - viņa sapratusi, ka nevēlas bērnu pakļaut uztraukumiem un stresam. Finanšu eksperti viņai ieteikuši iziet bankrota procedūru. Sieviete atceras, ka tas viņai licies pazemojoši un vissmagāk bijis pateikt draugiem un ģimenei. Taču tagad greznajam dzīvesveidam esot pielikts punkts.