Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Vēlme līdzināties slavenībām beidzas ar bankrotu: reāli stāsti

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ekrānšāviņš no The Sun

Grezns apģērbs, aksesuāri un lieli tēriņi - ar to lielākajai daļai sieviešu asociējas slavenību dzīve. Apsēstība ar izskatu, TV realitātes šovu skatīšanos un žurnāliem dažām daiļā dzimuma pārstāvēm arvien biežāk beidzas ar bankrotu un mācību visa mūža garumā, raksta "The Sun". Vietnē aprakstīta trīs sieviešu negatīvā pieredze, cenšoties dzīvot kā slavenībām.

Eksperti norāda, ka arvien lielāks skaits britu sieviešu, dzenoties pēc grezna dzīvesveida, pieļauj savam maciņam pārlieku lielus tēriņus. Šī tendence jau ieguvusi apzīmējumu "Kerijas Katonas efekts", pēc tam bankrotēja kāda sabiedrībā pazīstama TV zvaigzne. Statistika liecina, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos Lielbritānijā bankrots pasludināts teju 15 000 sieviešu. "Arvien vairāk sieviešu ietekmējas no TV pārraidēm, slavenību ziņām un zvaigznēm, ko redz žurnālos. Man nākas palīdzēt arvien vairāk jaunu sieviešu, kuras iekuļas nepatikšanās, pērkot dizaineru rokassomiņas, apģērbu un apavus. Slavenību kultūrai turpinoties, situācija arvien pasliktinās," saka finanšu eksperts Maiks Tomass.

Kosmetoloģe lido uz Ameriku pēc dizainera drēbēm sunītim

Eimija Robinsone, kura patlaban dzīvo Bekshilā kopā ar 37 gadus veco vīru Marku un piecpadsmitgadīgo dēlu Hariju, atzīstas, ka grezna dzīvesveida vilinājumam ļāvusies divas reizes - 1999. un 2006. gadā.

"Kad atskatos uz savu apsēstību ar slavenību dzīvesveidu, saprotu, ka tas bija traki. Man patika greznība un īpaši Šerilas Koulas dzīvesveids - es sev vēlējos tieši šādu dzīvi," viņa saka.

"Kad devos sabiedrībā, pasūtīju "Krug" šampanieti 150 mārciņu par pudeli vērtībā, jo tas taču ir zvaigžņu dzēriens. Lai gan apģērbs, ko pirku, bija dārgs, to sabiedrībā vilku tikai vienu reizi. Regulāri lasīju visus žurnālus, lai uzzinātu, ko valkā zvaigznes, tērēju 800 mārciņas par "Dior" rokassomiņām un 500 mārciņas par "Jimmy Choo" kurpēm," atceras Eimija.

"Manai automašīnai bija jābūt tādai, kāda ir slavenībām, tāpēc iegādājos "Mercedes SLK" sporta auto un piemaksāju 3000 mārciņu par to, lai paneli izrotātu ar "Swarovski" kristāliem."

"Kad Džesika Simpsone žurnālos parādījās ar savu jauno sunīti, es par 500 mārciņu iegādājos tieši tādu pašu... Un aizlidoju uz ASV, lai iegādātos sunītim dizaineru drēbītes."

"Ik pāris mēnešus 1000 mārciņas tērēju matu pieaudzēšanai, izbalināju zobus, tērēju 1000 mārciņu botoksa injekcijām un 2000 mārciņu injekcijām lūpās. Ar to nebija gana: pēc laika par 10 000 mārciņu palielināju krūtis - no 34A uz 34DD."

"Pirmā bankrota laikā biju vientuļā māte, strādāju par kosmetoloģi. Līdz maksimumam biju palielinājusi kredītkaršu limitu un ņēmu arvien jaunas, kaut arī vairs nevarēju samaksāt.

Parādā tobrīd biju 20 000 mārciņu. Kad bankrotēju otro reizi, man bija 30 kredītkartes un parāds par 85 000 mārciņu. Taču tagad esmu guvusi mācību un piekritu sniegt interviju, jo arvien vairāk jaunu sieviešu rīkojas tāpat kā tolaik es."

Milzu parādi un īpašumā nekas cits kā dārgas drēbes

28 gadus vecā Anna Līsa patlaban vada pasākumu organizēšanas uzņēmumu Dienvidhemptonā. Bankrotu viņa piedzīvoja 2005.gadā 23 gadu vecumā.

"21 gada vecumā atvēru pati savu veikaliņu. Mana dzīve sastāvēja no nepārtrauktām tikšanās reizēm, reklāmas pārdošanas. Vakaros devos vakariņās ar klientiem. Tā bija nemitīga spriedze - izskatīties labi, katru dienu vilkt jaunas drēbes, kas liecinātu par manu veiksmi."

"Nemitīgi caurlūkoju slavenību žurnālus, lai redzētu, ko viņi valkā. Atceros, ka mana vēlme pēc jauna "Louboutins" pāra līdzinājās izmisumam. Ja vakarā kaut kur izgāju, vienmēr iegādājos jaunu apģērbu. Man bija septiņas kredītkartes, katra ar dažādu limitu, ko nemitīgi jaucu. Ja kaut ko tiešām gribēju, mēdzu teikt: es samaksāšu nelielu daļu skaidrā naudā, pusi ņemiet no šīs kredītkartes un pārējo sadaliet pa šīm kartēm. Pat ja man bankā nebija ne kripatiņas naudas, mēdzu pat izrakstīt čeku, lai tikai kāroto lietu dabūtu."

"Es apzinājos, ka iekuļos parādos, taču lieki par to nesatraucos, domājot, ka par to rūpēšos vēlāk. Tikai, kad ievācos miteklī kopā ar jauno draugu, sapratu, ka kaut kas jādara lietas labā, - negribēju pieļaut kaunu, ka mūsu dzīvokļa pastkastīti pārpludinās rēķinu gūzma."

"Kad beidzot devos pēc padoma pie finanšu konsultanta, man par šausmām, viņš informēja, ka kreditoriem esmu parādā vairāk nekā 27 tūkstošus mārciņu un man draud manu personīgo mantu izsole."

"Es biju pilnīgās šausmās, saprotot, ka man 23 gadu vecumā ir milzu parādi un nepieder nekas cits kā drēbes, kurpes, rokassomiņas,

un sāku kopdzīvi ar kādu, kuram par manām problēmām nav ne jausmas."

"Turpat birojā izplūdu asarās. Galu galā tur beidzās darbalaiks un raudot paliku viena pati uz ielas. Iekāpu mašīnā, dega sarkanā degvielas lampiņa, taču naudas benzīnam man nebija. Vēl nekad neesmu jutusies tik zemā punktā kā toreiz. Manu bankrotu pasludināja vietējā avīzē - tā ir standarta procedūra visos šādos gadījumos. Mani radinieki bija satriekti, viņi teica, ka esmu apkaunojusi ģimeni. Taču tā man arī bija iespēja jaunam sākumam. Vismaz tagad saprotu, ka sacensties ar slavenībām nav jēgas," viņa saka nobeigumā.

Bankas piedāvātais aizdevums - gluži kā Ziemassvētku dāvana

32 gadus vecā Teisija strādā par ražošanas speciālisti kādā fabrikā. Viņa bankrotēja 2007.gadā 27 gadu vecumā, esot parādā 60 000 mārciņu. Pēc gūtās pieredzes viņa dzīvo Koventrijā ar vīru Stīvu un četrus gadus veco meitiņu Lībiju.

"Man vienmēr ir patikušas tādas slavenības kā Kerija Katona un Keitija Praisa. Es nepieņēmu faktu, ka nevaru atļauties dzīvot kā viņas, un paļāvos uz kredītkartēm."

"Tā kā slavenības it visur dodas ar taksometriem, tāpat rīkojos arī es. Kad mani draugi jutās noskumuši, es visiem izmaksāju dzērienus un gatavoju greznas vakariņas. Iepirkšanās man likās teju reibinoša, dizaineru apģērbu pirkšana man deva īpašu pacēlumu."

"Šodien uz to atskatoties, saprotu, ka dzīvoju ārprātā. Naudas tērēšana man šķita kaut kas tik viegls. Kad biju aptuveni 20 gadus veca, banka piedāvāja 19 000 mārciņu aizdevumu. Tas man likās tā, it kā būtu piepildījušās it visas manas Ziemassvētku vēlēšanās. Kad 2007.gadā satiku Stīvu, pelnīju 1000 mārciņas mēnesī un biju spiesta bankai par parādiem atdot lielāko daļu - 900 mārciņas."

Viss esot mainījies brīdī, kad Treisija palika stāvoklī, - viņa sapratusi, ka nevēlas bērnu pakļaut uztraukumiem un stresam. Finanšu eksperti viņai ieteikuši iziet bankrota procedūru. Sieviete atceras, ka tas viņai licies pazemojoši un vissmagāk bijis pateikt draugiem un ģimenei. Taču tagad greznajam dzīvesveidam esot pielikts punkts.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu