/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9803919t1he7a5.jpg)
Norvēģu ekstrēmistam Andersam Bēringam-Breivīkam, kurš šobrīd izcieš 21 gada cietumsodu par 77 cilvēku noslepkavošanu, atļauts studēt cietumā, ceturtdien paziņojis Oslo Universitātes rektors.
Bēringam-Breivīkam ļauts studēt cietumā (47)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Oslo Universitāte pagājušajā mēnesī noraidīja ekstrēmista pieteikumu politoloģijas studijām, savu atteikumu pamatojot ar Bēringa-Breivīka nepietiekamo kvalifikāciju šādam kursam.
Bērings-Breivīks pēc tam lūdza atļauju apgūt individuālus priekšmetus studiju ietvaros. Universitāti to atļāvusi.
«Norvēģijas likumi atzīst, ka visām aizturētajām personām ir tiesības strādāt un mācīties,» norādīja cietumsargs ieslodzījuma iestādē, kur Bērings-Breivīks izcieš sodu.
Ekstrēmistam būs atļauts mācīties savā kamerā, bet viņam netiks dota pieeja internetam.
«Viņš nevarēs pamest cietumu un doties uz universitātes kompleksu mācīties,» uzsvēra Oslo Universitātes rektors.
Bēringa-Breivīka advokātes sniegtā informācija liecina, ka viņš vēlas studēt politisko teoriju, starptautisko politiku un sabiedrības vadību, bet ir nolēmis koncentrēties tikai uz diviem no šiem priekšmetiem, kas dos viņam akadēmiskos kredītpunktus, ja viņš noliks eksāmenus.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
Pagājušā gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.