Par Viņa Svētību Dalailamu, drosmi un patstāvību Latvijas politiskās elites izpratnē (70)

Tas viss notika tikai dažas stundas pēc tam, kad Baltajā namā atskanēja tālruņa zvans no Pekinas ar aicinājumu atcelt tikšanos, pretējā gadījumā draudot ar Ķīnas un ASV attiecību pasliktināšanos.

Par šo tikšanos informēja visa angļu valodā rakstošā mediju mašinērija - no Associated Press līdz The Guardian.

2011.gada 17.augustā Viņa Svētība Dalailama tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, un tikšanās reizē Ilvess uzsvēra gan to, cik svarīgi ir sargāt Tibetas kultūru, gan arī izteica atbalstu Igaunijas nostājai par Ķīnas teritoriālo vienotību.

Jāpiebilst, ka nekas ļauns ar Igauniju tāpēc nav noticis un Ķīnas dusmas nekādi nav ietekmējušas mūsu ziemeļu kaimiņu veiksmīgu attīstību.

2012.gada 14.maijā maijā Viņa Svētība Dalailama tikās ar britu premjeru Deividu Kameronu, protams, izraisot oficiālās Pekinas sašutuma dzirksteles. Kā reakciju uz Ķīnas protestiem Dauningstrīta izplatīja paziņojumu, ka britu ministri paši izlemj, ar ko tikties, un nekādas atvainošanās par tikšanos ar Dalailamu nebūs. Tik vienkārši, un tas viss - par spīti Ķīnas aptuveni 8 miljardu dolāru vērtajām investīcijām britu ekonomikā. Arī par šiem notikumiem plaši rakstīja britu prese.

Jāatgādina, ka 2001.gadā Dalailama neformālā gaisotnē tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bet Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga toreiz piedalījās smilšu mandalas iesvētīšanas rituālā. Jāpiebilst ka Freibergas k-dze apmeklēja arī Arēnā Rīga notiekošo Viņa Svētības Dalailamas lekciju «Līdzcietības kultūra».

Kāpēc pašreizējie Latvijas valsts vadītāji ir tik ļoti nobijušies tikties ar Viņa Svētību? Uzdosim formālu un naivu jautājumu: vai tiešām mūsu valsts pirmās personas tik ļoti respektē Satversmes 99. pantu, kas nosaka, ka baznīca (šajā gadījumā acīmredzot saprotot šo jēdzienu plašāk) ir atdalīta no valsts?

Tā vis nav.

2011.gada 14.aprīlī toreizējais valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu Zatleri devās uz oficiālo vizīti Vatikānā, kur tikās ar Viņa Svētību Romas pāvestu Benediktu XVI. Savukārt šā gada maijā Valsts prezidents Andris Bērziņš ielūdza pāvestu Francisku apmeklēt Latviju.

Tātad Latvijas oficiālā vadība labprāt uztur labas attiecības ar kristiešu pasauli. Kāpēc tad mūsu varai ir tik lielas problēmas attiecībās ar Viņa Svētību Dalailamu, ka augstais viesis, apmeklējot Saeimas namu, pat netika ielaists Saeimas Sarkanajā zālē?

Jāatgādina virkne vienkāršu patiesību: Viņa Svētība Dalailama jau labu laiku kā ir atteicies no Tibetas trimdas valdības vadīšanas un ir pametis jebkādu politisko darbību. Viņa Svētība ir tibetiešu mūks no agras bērnības, praktizē Tibetas budisma Mahājānas virzienu un vizītes laikā vairākkārt uzsvēra, ka viņa mērķis pat nav kādas reliģijas propaganda, bet gan tīri ētisku vērtību - līdzcietības un cilvēcības - popularizēšana.

Latvijā ir ieradies cilvēks, kuru 360 miljoni pasaules budistu un vēl neskaitāmi šīs neteiskās mācības atbalstītāju uzskata par savu garīgo līderi, kurš atvedis skaidru un cilvēcīgu ētikas mācību. Latvijas vadībai neatliek laika vai vēlmes ar viņu tikties.

Vai tiešām Vienotības politiskā elite ir tik ļoti norūpējusies par siltiem Briseles krēsliem vai jebkādu citu starptautisku karjeru, lai šobrīd «nesabojātu reputāciju» un neizdarītu «nevēlamus žestus» vai jebko, kas varētu apgrūtināt nonākšanu šajos siltajos krēslos? Nedaudz pēc skolnieku - teicamnieku reakcijas šajā kontekstā izskatījās arī Ārlietu ministrijas centības pilnais paziņojums, ka Latvija atbalsta Ķīnas teritoriālo integritāti, kaut gan Viņa Svētība vairākas reizes ir uzsvēris, ka viņa mērķis nav Tibetas neatkarība, - «mēs esam labie, lūdzu nepadomājiet par mums ko sliktu».

Kaut kā bēdīgi paliek - Latvijas politiskā elite atkal ierāvusi asti kājstarpē un nav neviena, kam pietiktu mugurkaula sekot britu kolēģu piemēram un paziņot, ka arī Latvijas ministri var tikties, ar ko vien grib, un viņiem nevienam nav jāatskaitās.

Varbūt mūsu politiķu spicei derētu pārlasīt budisma pamattēzes, kuras Buda formulēja kā Astoņu posmu ceļu, un tur tiek minēti arī īsti, krietni lēmumi, īsta valoda un īsta darbība. Tad dzīve būtu vienkāršāka un mēs, vēlētāji, labāk saprastu, ar ko mums darīšana.