Dāmas par Latvijas zemo dzimstību un nenobriedušajiem vīriešiem (579)

Linda Abu Meri: mātēm ir jāļauj dēlam satikt dzīvē arī citu sievieti!

«Es domāju, ka manis pārstāvēto paaudzi, kuriem šobrīd ir ap četrdesmit, joprojām ietekmē audzināšana padomju laiku garā,» spriež Linda Abu Meri. «Mūsu vecāki mūs audzināja kā prata - viņi ieguva zināšanas no citām paaudzēm un tobrīd trūcīgās informācijas aprites. Tā bija citādāka dzīves izpratne, kā arī tobrīd bija pavisam atšķirīga materiālā situācija.»

Runājot par šodienu, Linda uzskata, ka mūsdienu jaunietim ir pietiekami pieejama informācija par to, kādam ir jābūt pieaugušam vīrietim: «Šobrīd jauniešiem noteikti ir daudz vieglāk saprast, ko nozīmē būt vīrietim, - jo ir pieejama visa plašā pasaule ar visu vajadzīgo informāciju, atliek tikai šķirot, ko vajag un noteikti nevajag. Te liels palīgs var būt tēvs, kas ir ļoti svarīgs dēlam. Man ir paveicies, ka manam dēlam ir lielisks tēvs, kurš daudz laika pavada ar viņu kopā un dara kopā ar viņu lietas, ko tikai tēvs var iemācīt.»

Tāpat liela loma ir attiecībām ģimenē, no kuras dēls mācās. «Dēls vēro, kā tēvs vai patēvs izturas pret mammu. Topošais vīrietis šajā brīdī mācās! Tāpat arī

mums, mammām, ir jāsaprot, ka mēs audzinām vīrieti, nevis memmesdēliņu,

ko turēt pēc iespējas ilgāk azotē,» uzsver Linda. «Katra mamma baidās no dienas, kad bērns izaug, bet viņi nav mūsu īpašums.»

Jautājot, kā pati audzina savus puikas, Linda stāsta: «Es mācu savu 12 gadus veco dēlu, kā izturēties pret meitenēm - izrādīt uzmanību, aizstāvēt. Priecājos, ka viņš dažreiz atņem man smagāku somu, jo jūtas stiprāks!»

Linda nenoliedz, ka nākotnē tāpat kā vairums mammu sapņo par mazbērniem, taču šo sapni piepildīt izdosies vien tad, ja palaidīsi savu dēlu pasaulē: «Mazbērni būs, ja ļausim dēliem satikt arī kādu citu sievieti, izņemot mammu!»

Žaklīna Cinovska: ne visi ir radīti, lai kļūtu par vecākiem!

Tomēr, runājot par daudzajiem bezbērnu pāriem vai cilvēkiem, kuriem nav bērnu, Žaklīna neuzskata, ka vajadzētu viņus nosodīt: «Bērns tiešām izmaksā ļoti dārgi!

Latviešiem ir tendence nolamāt tos, kuriem nav bērnu, - ak tad vieglas dzīves tīkotāji?!

Manuprāt, tā ir moderna un mūsdienīga, nobrieduša cilvēka izvēle. Iespējams, šie cilvēki paši ir piedzīvojuši, ko nozīmē bērna sapņa vai vēlmes apspiešana, ja mammītei naudiņas vienkārši nav. Ja vēl bērna tēvs ir nenobriedis sliņķis vai bezatbildīgs un bez savas dzīvesvietas, tad vēl jo vairāk. Tas ir loģiski, ka mūsdienīga sieviete redz uz priekšu sava potenciālā bērna dzīvi. Kas ir labāk - «ielidot», dzemdēt un audzināt bērnu, nezinot, par ko un kā, vai izlemt par labu tam, kas ir prātīgāk? Manuprāt, skaļākie bļāvēji ir tie, kas paši bijuši spiesti samierināties ar nejauši radušos grūtniecību...»

Cinovska arī uzsver, ka ne visi cilvēki ir radīti, lai kļūtu par vecākiem. Un kļūtu par vecākiem tikai tāpēc, ka sabiedrība to pieprasa, jo citādi nedrīkst.

«Un visbeidzot, ja kādam tomēr gribas uzkliegt kādam, kuram nav bērnu (piemēram, man), atcerieties, ka mēs zinām: bērns - tas ir loti liels prieks! Jā, mēs to zinām. Bet… tās ir arī ļoooti lielas rūpes. Mums nav šī prieka, bet… nav arī rūpju. Cik garš, tik plats.

Katrs izvēlas savu modeli atbilstoši laikmetam.

Ja mēs turpinātu sēdēt uz tiem pašiem stereotipiem, kas visus iepriekšējos gadsimtus, mēs neattīstītos. Daba tāpat visu noliks savās vietās, tik nedaudz savādāk. Jo viss mainās un attīstās. Jātur līdzi, jāpielāgojas nākotnei, nevis jāturas pie vakardienas!» pārliecināta ir režisore.

Marta Kukarane: uzņemties atbildību vīrieti bieži vien jāspiež ar varu

«Uzņemties atbildību vīrieti bieži vien jāspiež ar varu, jo viņam nešķiet loģiski, ka par atvasi ir jārūpējas. Skandināvijā šis jautājums savukārt ir ļoti sakārtots un sievietei ir skaidrs, ka viena ar atvasi bez materiālā atbalsta viņa nepaliks, tur valda dzelžaini likumi. Pie mums - bērns praktiski ir sievietes izvēle, sievietes atbildība, sievietes greznība,» domā Marta Kukarane.

Tomēr Marta ir novērojusi, ka situācija mainās un sieviešu pašapziņa ceļas. Viņas redz, ka mūsu vieta vairs nav virtuvē pie plīts un mēs atbildību spējam uzņemties pašas. «Tad, kad ir skaidrs - bērnu varēšu uzturēt arī viena, es to varu laist pasaulē. Vēl viens būtisks faktors - finanses.

Es personīgi nevēlos laist pasaulē bērnus, kuriem būtu jāvelk dzīvība

ar sociālo dienestu palīdzību, izjūtot nabadzību un mūžīgu knapināšanos. Kur mans bērns ir vainīgs, kāpēc pelnījis šādu eksistenci? Tātad esmu bijusi bezatbildīga un neesmu aprēķinājusi savu varēšanu. Jā, iespējams, sievietes arī vienkārši kļūst atbildīgākas,» secina Kukarane.