Esi vīlies politiķos? Domā, ka neko nevari ietekmēt? Ir risinājums - sestdien paņem rokā vēlēšanu biļetenu un sāc sirsnīgi svītrot un vilkt krustiņus.
Kā audzināt politiķus
Pirms mazāk nekā gada oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanas vēlētāji parādīja, ka ir spējīgi likt lietā savu spēcīgāko ieroci - pildspalvu - un skaidri pateikt politiķiem, kuri no viņiem ir cienīgi pārstāvēt vēlētājus un kuriem beidzot iestājusies ilgi daudzinātā politiskā atbildība.
Iepriekšējās vēlēšanās balsotāji aktīvāk nekā jebkad izteica savu viedokli par atsevišķiem politiķiem. 63% vēlētāju izdarīja papildus atzīmes biļetenos un kopumā pievilka 1,77 miljonus plusu, bet 1,5 miljonus reižu svītroja kādu no kandidātiem.
Sodītie
Šī aktvitāte būtiski mainīja Saeimā ievēlēto deputātu sastāvu. Daudzus kandidātus vēlētāji izbrāķēja, un ministri krita viens pēc otra: bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (Zaļo un Zemnieku Savienība), kurš atkāpās pēc zemnieku protestiem 2009.gada sākumā, Latgalē nogrima no 4. līdz pēdējai, 19.vietai; Dagnija Staķe (ZZS), kura spītīgi turējās pie amata pēc traģiskā ugunsgrēka Reģu pansionātā 2007.gadā, arī aizceļoja no 4. līdz pēdējai vietai Kurzemē; Par Labu Latviju Zemgales saraksta 2.numurs, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova nošļūca līdz pēdējai vietai stikla kalna pakājē.
Cieta arī citi savu laiku pārdzīvojušie vai skandālos iepītie politiķi. Vecie TB leģionāri piedzīvoja smagu sakāvi: Pēteris Tabūns (Latgale) no pirmās, bet Juris Dobelis (Zemgale) no ceturtās iekrita pēdējā vietā. Savu politisko karjeru nespēja reanimēt Aleksandrs Kiršteins (ZZS), kurš Vidzemē noslīdēja no 8. līdz 30.vietai, bet Rīgas domes Jaunā laika frakcijas vadītājs Olafs Pulks Vienotības Rīgas sarakstā nolaidās no 5. līdz 29.
Tas, ka daudzi šie vārdi jau tagad, mazāk nekā gadu vēlāk, ož pēc naftalīna, parāda, cik efektīva var būt kandidātu svītrošana kā politiskās vides attīrīšanas līdzeklis.
Vēlētāju izceltie
Taču citus kandidātus vēlētāji iecēla saulītē, un daudzi spēja ievērojami uzlabot savas pozīcijas sarakstā un iekļūt Saeimā pat no šķietami bezcerīgām vietām. Piemēram, Rasma Kārkliņa (Vienotība, Rīga, pacēlās no 20. uz 6.vietu), Jānis Klaužs (ZZS, Latgale, no 10. uz 1.vietu) vai Jānis Vucāns (ZZS, Kurzeme, no priekšpēdējās 15.vietas līdz 3.). Divi kandidāti - Vienotības Kārlis Šadurskis Latgalē un PLL Inese Šlesere Rīgā - pat no pēdējās vietas iekļuva Saeimā, katrs no viņiem uzlaidās līdz 2.vietai savā sarakstā. Un pat ja tas neizmaina saraksta secību, krustiņu vilkšana pie kandidāta vārda var parādīt atbalstu viņa raksturam vai rīcībai. Pēdējās vēlēšanās šādu atbalstu jo spēcīgi saņēma Valdis Dombrovskis (Vienotība), kurš vienā pašā Vidzemes vēlēšanu apgabalā saņēma vairāk krustiņu, nekā jebkurš Latvijas politiķis jebkad saņēmis pa visiem pieciem.
Katra balss ir svarīga
Iespēja šādi biļetenā atzīmēt savas simpātijas un antipātijas ne tikai dod zināmu personisku gandarījumu katram vēlētājam. Katra balss var reāli ietekmēt rezultātu, jo atšķirība starp Saeimā iekļuvušajiem un neiekļuvušajiem deputātiem dažkārt mērāma ne pat simtos, bet dažos desmitos balsu. Viens piemērs - ZZS Zemgales sarakstā Aigars Dronka, kurš pacēlās no 11. līdz 5. vietai sarakstā, apsteidza aiz strīpas palikušo Gunti Rozīti par tikai 52 balsīm (no krustiņu skaita atņemot svītrojumu skaitu).
Vai, šādi izmainot vēlēšanu sarakstu secību, dažus politiķus atbalstot, bet citos atlaižot līdz ar aizejošo Saeimu, mēs, vēlētāji, vienā dienā varēsim mainīt pasauli? Droši vien nē. Tomēr politiķi, tāpat kā visi pārējie cilvēki, reaģē uz stimuliem - gan pozitīviem, gan negatīviem. Jo aktīvāk mēs ar vēlēšanu biļetenu starpniecību liksim viņiem saprast, ka viņu darbi tiek vērtēti, jo vairāk viņi vai nu vēlēsies, vai arī būs spiesti mūsos ieklausīties.