Ziemeļkoreja atjaunos tiešo sakaru līniju ar Dienvidkoreju

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AFP/LETA

Ziemeļkoreja ceturtdien piekritusi šonedēļ atjaunot tiešo sakaru līniju ar Dienvidkoreju, kas uzskatāms par soli tuvāk abu valstu attiecību uzlabošanai, paziņoja amatpersonas.

Vienošanos par tiešās sakaru līnijas atjaunošanu sarunās panāca abu Korejas pussalas valstu pārstāvju veidotā komiteja, kuru uzdevums ir strādāt pie Kesongas rūpnieciskā kompleksa atkalatvēršanas, paziņoja Dienvidkorejas Apvienošanas ministrija.

Komiteja tika izveidota pēc tam, kad augustā tika panākta principiāla vienošanās atsākt Kesongas kompleksa darbību. Tās uzdevums ir izstrādāt grafiku kompleksa atvēršanai, bet tās apakškomisijas locekļi nodarbojas ar tehniskiem un citiem jautājumiem.

«Šodien [ceturtdien] apakškomitejas sēdē abas puses vienojās piektdien veikt testa zvanu pa militāro sakaru līniju,» paziņoja Dienvidkorejas Apvienošanas ministrijas pārstāvis.

Sakaru līnija tika izmantota, lai garantētu drošību Dienvidkorejas uzņēmējiem, kas apmeklē Kesongas kompleksu. Tomēr līnija tika atslēgta pēc tam, kad abu Korejas pussalas valstu starpa pieauga saspīlējums pēc Ziemeļkorejas februārī veiktā kodolizmēģinājuma.

Jūlijā Ziemeļkoreja solīja atjaunot sakaru līnijas darbu, bet to tā arī neizdarīja.

Pašlaik abas puses izmanto Sarkanā Krusta sakaru līniju Panmundžomas ciemā uz demarkācijas līnijas starp abām Korejas pussalas valstīm.

Ražošana Kesongas kompleksā šogad tika apturēta pirmoreiz, kopš tas 2004.gadā tika izveidots kā abu valstu sadarbības simbols. Ziemeļkorejai Kesongas komplekss ir svarīgs konvertējamas valūtas ieguves avots, tāpēc tā parasti nebija ļāvusi krīzēm attiecībās ar Dienvidkoreju ietekmēt šo kompleksu.

Kompleksā apvienojās Ziemeļkorejas darbaspēks un Dienvidkorejas kapitāls, kas bija pēdējais kopīgais abu Korejas pussalu valstu projekts pēdējo piecu gadu laikā, kad attiecības kļuvušas īpaši saspīlētas. Tā slēgšana nozīmēja, ka darbu zaudē 53 tūkstoši Ziemeļkorejas strādnieku, kas bija nodarbināti 123 Dienvidkorejas kompānijās, kas kompleksā ražoja plašu produkcijas spektru, piemēram, apavus, pulksteņus, kabeļus un elektromateriālus.

3.aprīlī Ziemeļkoreja aizliedza Dienvidkorejas pārstāvjiem atrasties kompleksā. Nedēļu vēlāk to pameta arī Ziemeļkorejas pārstāvji, kam sekoja arī Dienvidkorejas vadošo darbinieku un amatpersonu izvešana no kompleksa.

Pagājušajā mēnesī panāktā vienošanās nozīmē, ka Ziemeļkoreja pieņem Dienvidkorejas prasību, ka Kesongas komplekss tiek atvērts ārvalstu investoriem, ko Seula uztvēra kā garantiju, ka Ziemeļkoreja kompleksu vienpusēji vairs nespēs slēgt.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu