Kopiena: ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā nav progresa, taču to neizdosies notušēt (18)

Suharenko norāda, ka pēdējā laikā nekāds progress restitūcijas jautājumos nav bijis vērojams un tāda nav arī pašreiz. Taču kopienas nostāja joprojām ir nemainīga un noteikta, tā pieprasa visu ebreju organizācijām Latvijā uz 1940.gada jūniju piederējušo sabiedriska un reliģiska rakstura nekustamo īpašumu objektu pilnu restitūciju.

«Šī ir mūsu nepārprotama un principiāla pozīcija, kas labi zināma gan valstij, gan sabiedrībai. Šie objekti joprojām paliek valsts, pašvaldību vai citā īpašumā. Vēlētos arī uzsvērt, ka

jautājumu par ebreju īpašumu restitūciju jebkurā gadījumā šādi vai citādi nāksies risināt.

To neizdosies noklusēt, notušēt, ignorēt vai paslēpt aiz citiem svarīgiem jautājumiem cerībā, ka tas pamazām izgaisīs pats no sevis,» uzsvērts vēstulē.

Pēc viņa vārdiem, restitūcijas problēmu arī neizdosies atrisināt, lietojot «salami taktiku» jeb sadalot sīkos gabaliņos un tādējādi padarot šo problēmu mazāk asu un aktuālu.

«Esmu pārliecināts, ka valdības locekļiem un Saeimas deputātiem beidzot ir jāsaņemas un jāpapūlas saprast un atzīt, ka

pašreizējā situācija ne tikai draud Latvijai ar kādām neērtībām starptautiskajā arēnā,

bet ir amorāla savā būtībā,» norāda kopiena.

Jau ziņots, ka īpašumu atdošanas jautājums tika aktualizēts, kad gada sākumā premjers no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes saņēma vēstuli, kurā valsts tika aicināta atdot atpakaļ ebreju kopienai reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumus, kas tai piederējuši pirms Otrā pasaules kara, kopiena norādījusi 270 īpašumus.

«Latvijas Avīze» pirms dažām dienām rakstīja, ka kopiena vispirms prasa piecu īpašumu atdošanu. Laikraksts minēja, ka šis jautājums, iespējams, tiks skarts arī Latvijas un ASV prezidenta tikšanās laikā.