Rīkos atkārtotu konkursu uz apgabaltiesas priekšsēža amatu (22)

Rīgas apgabaltiesa ir liela un ietekmīga. Šeit izskatīto strīdu iznākums ir svarīgs kā biznesam, tā cilvēku likteņiem. Priekšstats par ietekmējamiem un korumpētiem tiesnešiem, bezgalīgi garie lietu nozīmēšanas un izskatīšanas termiņi - tāda bija bagāža, ko pirms pieciem gadiem, stājoties amatā, saņēma šīs tiesas vadītāja Sandra Strence. Šobrīd civillietas nozīmētas jau uz šā gada beigām un nākamā gada sākumu, nevis vairākus gadus uz priekšu kā iepriekš. Nomainīta gandrīz puse tiesnešu. No nākamā gada pie Rīgas apgabaltiesas darbu varētu sākt izmeklēšanas tiesnešu institūts, kura izveide arī ir daļēji Strences nopelns.

Politiķiem būtu par ko Strenci arī nemīlēt: tieši viņa aktīvi iesaistījās un panāca, ka tiesnešiem ievērojami palielina atalgojumu, publiski strīdējās, kad tiesnešiem ar likumu šogad uzlika vairāk pienākumu, mazāk tiesību. Tomēr intervijās Strenci nekritizē, drīzāk slavē.

Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība), Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas vadītāja: «Katrā ziņā es domāju, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja ir sevi pierādījusi pietiekami profesionāli visā šajā laikā un, protams, mums var būt strīdi, vai tiesu priekšsēdētājam ir jāatbild par lietu termiņiem, vai ir lietas pārdalāmas un atdodamas kādām juridiskajām profesijām, taču tas ir juridisku rāmju ietvaros un, manuprāt, viņa varētu šo darbu arī turpināt.»

Amatā nostrādājusi pilnu termiņu

Strence amatā nostrādāja pilnu termiņu – piecus gadus. Jau laicīgi - pavasarī izsludinātajā konkursā uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu pieteicās divi – līdzšinējā vadītāja un tiesnesis Juris Stukāns. Atšķirībā no tendences Saeimā - par tiesnešiem balsot atklāti, komisijai bija slēgtais balsojums. Nav zināms, kā balsoja katrs no septiņiem ierēdņiem, bet vairākums konkursā par labāko atzina Strenci. Tieslietu ministrs tomēr atbalstu Strencei nepauda un konkursu izsludināja atkārtoti. Tā kā jaunais nolikums būtiski nav mainīts, arī vērtēšanas komisijas sastāvs ne, šāda ministra rīcība raisa ne mazums jautājumu.

Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors: «Nav pamata apšaubīt ministra kompetenci un likumību, tomēr no labas pārvaldības principu ievērošanas viedokļa šāds lēmums nerada lielu uzticību tādā nozīmē, ka bija divi pretendenti, konkursa komisija vienu atzīst par uzvarētāju, taču seko šā rezultāta atcelšana un tas rada pamatu baumām un spekulācijām.»

Tā kā ministrs nesaka, kāpēc Strence šim amatam neder, aktuālas kļūst vairākas versijas:

Krājbankas bankrota procedūras ietekme

Strences neapstiprināšana sakrīt ar Rīgas apgabaltiesā izskatāmo «Krājbankas» bankrota procedūras lietu. Kreditori tajā strīdas par daudziem miljoniem. Prāvas gaitā tiks noteikts, kam nonāks daudzu kārotās aviokompānijas Airbaltic akcijas. Spēku ir daudz, un viņu vidū min arī trīskārtēja premjera vārdu. Daudzu interesēs būtu nomainīt «Krājbankas» administratoru KPMG, taču prāvas tiesnesis Gvido Ungurs sūdzības pret to līdz šim noraidījis. Un par to izpelnījies uzbrukumu dažos medijos. Strence Unguru ir aizstāvējusi un vērsusies policijā pret tiesneša nomelnotājiem. Nacionālajā apvienībā noliedz, ka maksātnespējas administratoriem būtu ietekme partijā un tie vēlētos Strences nomaiņu.

Gaidis Bērziņš, VL!-TB/LNNK valdes loceklis: «Es noteikti esmu dzirdējis šādas baumas, varu apstiprināt, ka tā noteikti ir bauma, neesam lēmuši nedz valdē, nedz frakcijā, un mans personīgais viedoklis ir, ka Strence varēja turpināt šos amata pienākumus.»

Reportieris: «Jūs varat apstiprināt, ka apvienība nav izdarījusi uz jums spiedienu?»

Jānis Bordāns: «Nē! Drīzāk otrādāk, esmu saņēmis izbrīnu, ka neapstiprinu Strenci automātiski.»

«Negodīgo tiesnešu krimināllietas» un KNAB ietekme

Reportieris: «Vai jūs uzskatāt, ka tiesneši Rīgas apgabaltiesā ir godīgi?»

Sandra Strence, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas p.i.: «Jā, esmu tiesas priekšsēdētāja, citādi nevar būt.»

Reportieris: «Kā ir ar konkrētām lietām, kas ir notikušas jūsu pilnvaru laikā, tā ir Ziedoņa Strazda un Skaidrītes Buivides lieta?»

Strence: «Tas priekš tiesu sistēmas ir viens baigs gadījums! Palieku pie tā, ka tas ir ekscess. Jo kolēģes Buivides gadījumā mana pārliecība ir tāda, ka pirmstiesas izmeklēšana, sliktākajā gadījumā tiesa, visu noliks savās vietās.»

Valstij deviņu gadu laikā izkrāpti 220 tūkstoši latu

Pirms gada atklātībā nāca ziņas, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds fiktīvi nodarbinājis tiesā darbiniekus, algu piesavinoties sev. Tagad tapis zināms, ka nu jau bijušais Temīdas sargs ienesīgo shēmu īstenojis jau no 1995.gada un, pateicoties deviņu cilvēku labprātīgai dalībai, valstij šādā veidā izkrāpis 220 tūkstošus latu. Pagājušā vasarā KNAB par Strazda atbalstīšanu aizdomās turēja tobrīd faktisko Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Skaidrīti Buividi, kura aizstāja atvaļinājumā esošo Sandru Strenci. Pierādījumu par viņas saistību ar fiktīvo nodarbinātību ir maz. Laikā, kad shēmošana sākusies, Buivide darbu Zemgales priekšpilsētas tiesā atstāja. Par to, ka Buivide par fiktīvo darbu zināja, liecina tikai viena no shēmā iesaistītajām personām, taču apgabaltiesas tiesnese to noliedz. Tomēr šaubu ēna pār Buividi bija mesta un viņu tiesas zālē vairs nelaida.

Ēriks Kalnmeiers: «Tas visai tiesu varai un tām piekrītošajām institūcijām nav nācis par labu, bet tieši Strences kundzes reakcija bija atbilstoša viņas amatu pienākumiem un viņa pieņēma lēmumu nepielaist Buividi pie lietu skatīšanas, lai rūpētos par tiesu prestižu - lai tiesnesis, pret kuru sākts kriminālprocess, neskatītu lietas.»

Strīķe izsaka versiju, ka Strence cenšas izpestīt savu padoto

Buivide tiesu nespriež, bet turpina Rīgas apgabaltiesā strādāt. Kriminālprocess pret viņu nav būtiski pavirzījies, un apsūdzība viņai nav uzrādīta. «Nekā personīga» rīcībā ir neoficiāla informācija, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe tieslietu ministram lietas gausajā izmeklēšanā vainojusi Buivides priekšnieci Sandru Strenci, kura cenšoties izpestīt savu padoto.

Ministrs diplomātiski klusē par KNAB vizītēm tieslietu ministrijā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja konkursa sakarā. Un saka, ka galvenais ir atrast cilvēku, kurš prastu moderni pārvaldīt tiesu.

Jānis Bordāns: «Mums ir jāaiziet no tā, kas ir bijis, - tā ir nomenklatūras darbošanās; no zināmām korporatīvām tradīcijām, kādas līdz šim ir bijušas Latvijā! Man nav pārmetumu atsevišķam cilvēkam - vienkārši tradīcijas ir jāattīsta citas un ir jāveic zināmi vingrinājumi, lai iegūtu pašu labāko vadītāju. Tās ambīcijas man nav vienkārši kaut ko saglabāt, lai formāli novadītu procesu, bet lai izraudzītos pašu labāko vadītāju!»

Nākamnedēļ 6.septembrī tieslietu ministrs ir sasaucis tikšanos ar tiesnešiem, kuras laikā ir iecerējis uzrunāt viņus piedalīties konkursā uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu. «Nekā personīga» rīcībā ir informācija, ka Bordāns iepriekš ir runājis ar tiesnesi Zani Pētersoni, kura no šīs iespējas ir atteikusies, un tiesnesi Daigu Vilsoni, kura pašlaik ir pārdomu procesā. Zināms, ka atkārtoti šajā konkursā kandidēs arī līdzšinējā priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Sandra Strence.