/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9815460t1hde25.jpg)
Rakstu šo stāstu ar asarām acīs... Par to, ka man viņa vairs nav.... Un ne tāpēc, ka viņš tā gribētu. Ar asarām, ka mūžam lepošos, ka viņš ir mani audzinājis. Mans tētis ir mana sirds dvēsele!
«Vislabākais tētis»: Tētis bija mans labākais sirds draugs! (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēs izrunājām visu, ko meitenes spēj runāt ar mammu. Mēs klausījāmies kopā mūziku, kuras dziesmas mums patīk. Manam tētim bija vislabakā humora izjūta. Tētis mācēja izskaidrot situācijas tā, ka tu tiešām saproti, ka tev tas nav vajadzīgs!
Viņš pieņēma jebkuru cilvēku. Viņš iemācīja man lielāko labsirdību, gūt cieņu no cilvēkiem, jo nezinu nevienu tēta paziņu, kurš neciena
manu tēti.
Palīdzēja jebkuram, kas to lūdza! Viņš ir uzaudzinājis ne tikai mani un manu brāli, bet arī vēl trīs puišus, kuri jau pašā bērnībā ir palikuši bez tēva. Mācījis braukt ar mašīnu, gan atrunājis no palaidnībām.
Tētis bija mans labākais tētis, mans sirds draugs, mana uzticības persona! Viņš mums ir devis visu ko var dot...
Es novēlu visiem tādu tēti kā mans tētis. Ir grūti aprakstīt, jo tas pat nav vārdos izsakāms cik ļoti es mīlu savu tēti.
Luīze