Politikas eksperti Trampa un Putina sarunās saskata risku Baltijai

«Tikšanās ir riskanta, jo Tramps lēmumus pieņem kā šovmenis, kā investors, rada trokšņu aizkaru un tā aizsegā cenšas gūt labumu,» ziņu aģentūrai BNS sacījis bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks, kas savulaik bijis Lietuvas vēstnieks ASV un Lielbritānijā, kā arī vadījis Eiropas Savienības diplomātiskās misijas Afganistānā un Krievijā, bet šobrīd vada Kauņas Tehnoloģiskās universitātes Eiropas institūtu.

«Tramps netic liberālajai demokrātijai, starptautiskajiem noteikumiem, viņam nepatīk starptautiskās organizācijas. Viņš zina, ka ASV Eiropai nozīmē vairāk nekā Eiropa ASV, īpaši aizsardzības jomā. Viņš grib parādīt ASV vēlētājiem, ka spēj risināt konfliktus, ka ir līderis,» norādījis Ušacks.

«Tikšanās starp grūti prognozējamiem valstu līderiem, īpaši tādiem kā Tramps un Putins, allaž ir potenciāli bīstamas. Abi šobrīd vēršas pret ES, abi paceļ savas valstis virs pārējām, un tas viņus var vienot. Tramps turklāt vēl neieklausās savos tuvākajos padomniekos. Pirms gada, tiekoties ar Putinu, pretēji padomiem, nolēma izveidot divpusējo komisiju kiberdrošības jautājumos. Vēlāk sekoja lēmums atsaukt ASV karavīru rotu no Lietuvas. Sakritība? Tobrīd teicu un tagad domāju, ka nē. Nebūsim naivi,» viņš spriedis.

«Kas radītu tiešas briesmas Lietuvai un visam reģionam? Pirmām kārtām, vienpusēja ASV militāro mācību atcelšana Baltijas valstīs. Kad diskusijā vaicāju ASV un NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Kērtisam Skaparoti par šādu iespēju, viņš izturējās vairāk nekā diplomātiski un izvairījās no tiešas atbildes. Baidos, ka tas var būt vēl viens signāls par nepatīkamiem pārsteigumiem,» atzinis Ušacks.

«Vēl viens risks ir iespējamais Trampa izteikums, vai nu publisks vai privāts, ka Krima ir Krievijas daļa. Galu galā neviens neuzzinās visu, par ko abi līderi vienosies savā konfidenciālajā sarunā pirms oficiālās tikšanās. Tātad mums laba ziņa būtu tā, ka nav nekādu ziņu no Helsinkiem,» secinājis diplomāts.

Tikmēr Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Ķēstutis Girņus uzskata, ka nopietnu briesmu nav.

«Tramps gandrīz neko nezina par Baltijas valstīm, un viņam tās nepavisam nerūp. Drīzāk viņš pievērsīs uzmanību jaunām sankcijām pret Irānu un vecajām - pret Ziemeļkoreju. Arī Putinam Baltijas valstis ir nenozīmīgas, salīdzinot ar citiem jautājumiem. Trampa laikā ASV nolēmušas dot bruņojumu Ukrainai, [viņš] aicina NATO krasi palielināt aizsardzības izdevumus, kas mazina Krievijas drošību, kā arī kritizē «Nord-Stream 2»,» izteicies politologs.

Pēc viņa teiktā, bažas varētu saistīties ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga apgalvojumu, ka Gruzija ar laiku kļūs NATO dalībvalsts. «Krievijai tā ir sarkanā līnija, par ko liecina tās rīcība pēc 2008.gada Bukarestes samitā spriesto par iespējamo Gruzijas un Ukrainas dalību aliansē,» viņš norādījis.

«Domāju, ka Putins pievērsīs uzmanību šiem jautājumiem, kodolbruņojuma un raķešu līgumu atjaunošanai, ņemot vērā, ka bruņošanās sacensības Krievijai ir greznība, kā arī Sīrijai, cenšoties pārliecināt Trampu, ka viņš nekļūdās, domājot izvest no turienes ASV karavīrus,» spriedis Girņus.

«Ļoti šaubos, ka Putins lūgtu vai Tramps piedāvātu pārtraukt NATO mācības Baltijas valstīs. Paralēls solis Dienvidkorejā tika daudz kritizēts, un Tramps zina, ka tas saceltu vētru Kongresā un Republikāņu partijā,» viņš piebildis.

«Trampam nav konkrētu mērķu, viņš grib parādīt, ka atšķirībā no Baraka Obamas spēj vienoties ar Putinu un viņu ietekmēt. Putinam savukārt vairāk rūp pati tikšanās, nevis kaut kādas konkrētas vienošanās. Tikšanās apliecina Krievijas nozīmību starptautiskajā politikā un paver iespēju neatlaidīgi mudināt dažas ES valstis pretoties Krievijai noteiktajām sankcijām,» izteicies eksperts.

Savukārt politologs, Austrumeiropas pētījumu centra analītiķis Vītauts Keršansks atzinis, ka bīstamības iespēju nevar pilnībā izslēgt.

«Tas, kas no globālo ASV interešu perspektīvas prezidentam Trampam var izskatīties nenozīmīgs un iemaināms pret kaut ko izdevīgu viņam svarīgā jautājumā, Lietuvai var izrādīties būtisks drošības izaicinājums - jo vairāk tādēļ, ka viņš nav tas prezidents, kurš publiskajā retorikā skaidri novilktu sarkanās līnijas, un tieši tas rada pamatu tādu jautājumu izvirzīšanai,» viņš norādījis.

«Piemēram, Baltijas jūras reģiona drošība un izaicinājumi, kas saistās ar Kaļiņingradas apgabala militarizāciju. Tramps nav noliedzis, ka varētu vienoties atsaukt ASV dalību militārajās mācībās Baltijas jūras reģionā. Tomēr vienlaikus es uzskatu, ka tieši tādēļ, ka Trampa komandā ir cilvēki, kas labi iedziļinājušies transatlantisko partneru, īpaši NATO austrumdaļas valstu drošības izaicinājumos, prezidentam sagatavotajās tikšanās pozīcijās iespējamu tāda rakstura «apmaiņu» nav,» piebildis politologs.

«Vērtējot kopumā, Tramps uz pasauli raugās no spēka pozīcijām, tādēļ arī uz tikšanos ar Putinu devies, demonstrējot ASV spēku, - gada sākumā viņš panāca, ka tiek krasi palielināts militārais budžets, bet NATO samita preses konferencē runāja par to, ka panāktas vienošanās par nepieredzētu visas Alianses aizsardzības budžeta palielināšanu. Vērtējot darbus - jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, ieroču pārdošanu Ukrainai, ASV spēku Eiropā stiprināšanu, nevis apšaubāmu retoriku, nedomāju, ka Trampa tikšanās Helsinkos varētu būt bīstama Lietuvai,» izteicies Keršansks.