Man nudien ir vislabākais tētis pasaulē. Protams, to jau zinu labu laiku, kā nekā viņš ir mans tētis jau 27 gadus. Vēl nesenā pagātnē viņš pārliecināja mani par savām tēta spējām.
«Vislabākais tētis»: bez tēta palīdzības es eksāmenu nenoliktu! (16)
Viss sākās jau ziemā, kad izdomāju, ka man ir zināms vecums un noteikti vajag nokārtot tiesības. Viss kā jau ierasti - mācības, mājasdarbi, testi un A, B, C varianti. Visos veidos
tētis man palīdzēja mācīties un nenogurdinoši palīdzēja man pildīt testus.
Kad jau mācības gāja uz beigām un kārtojos uz braukšanas eksāmenu, viņš man visu skaidroja par mašīnām un palīdzēja saprast, ko un kā darīt eksāmenā. Protams, kā jau emocionāla sieviete, es eksāmenā izgāzos tieši uz stāvēšanu slīpumā. Viss jau man bija labi iemācīts un ar instruktoru sanāca, bet kaut kā tieši ar eksāmena mašīnu nu nekādi! Nu bija puņķi un asaras pa visu māju, šķiet, ka kaimiņi arī dzirdēja. Tētis tad atnāca pie manis un teica: «Viss būs labi, rīt 7:00 braucam!» Aizveda mani no rīta ar savu mašīnu uz vietējo rajona kalnu, tas mums tāds mazs, bet slīpums tomēr ir. Līdz pat darba dienas vidum viņš man lēnām un kārtīgi skaidroja, ko daru nepareizi, kāpēc mašīna noslāpst un kā vislabāk tikt kalnā, neslīdot atpakaļ, un kur mašīnām ir atšķirības, kāpēc man nesanākot. Un tā vairākas dienas pēc kārtas mēs rītu sākām ar estakādēm un slīpumiem un manu tikšanu kalnā.
Eksāmena dienā viņš mani aizveda uz CSDD un novēlēja veiksmi. Jau pēc pusstundas es ar prieku zvanīju viņam un teicu: «Ja man kādreiz dzīvē vēl būs eksāmens, tu mani arī sagatavosi un vedīsi uz eksāmenu, man ir ieskaitīts un es tieku pie tiesībām!»
Gandarījums tik liels par paveikto, un sirdi silda apziņa, ka
man ir vislabākais tētis pasaulē, kas palīdz man visās dzīves situācijās!
Lāsma