Iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās, pašvaldības mēģina monopolizēt šo tirgu, intervijā teica Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
KP: pašvaldības mēģina monopolizēt atkritumu apsaimniekošanas tirgu (45)
«Beidzamajos pāris gados daudzu pašvaldību aktivitātes ir vērstas uz atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizāciju, lai gan iepriekš atsevišķi atkritumu apsaimniekošanas tirgus posmi tika atvērti konkurencei un tajos pakalpojumi tika sniegti efektīvi un par konkurētspējīgām cenām. Taču šobrīd pašvaldības, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās, šos tirgus mēģina monopolizēt,» viņa atzina.
«In house» princips
Pēc Ābramas teiktā, pateicoties likumā ietvertajam «in house» principam, kas ļauj nerīkot iepirkumu, ja pakalpojumu sniedz pašvaldībai pilnībā vai daļēji piederošs uzņēmums, pašvaldību uzņēmumi ir pārņēmuši vairākus reģionus. «28 pašvaldības jau ir iesaistījušās uzņēmumā ZAAO, un tātad ceļu konkurencei pamatā noslēgušas,» viņa sacīja.
Lai nepieļautu konkurences turpmāku ierobežošanu, KP vadītāja uzskata, ka nepieciešams būtiski mainīt normatīvo regulējumu, gan stingri uzraugot, kad pašvaldības, tāpat kā valsts, drīkst iesaistīties komercdarbībā, gan ierobežojot iespēju nerīkot iepirkumu par pakalpojuma sniedzēja izvēli.
Dod iespēju noteikt jebkādas cenas
«»In house» princips ir neefektīvs, jo tas pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību nostāda ārpuskonkurences situācijā, patiesībā dod iespēju noteikt jebkādas cenas, un mēs redzam, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu cenas aug. No daudzu reģionu iedzīvotājiem saņemam sūdzības, ka cenas ir palielinājušās pēc tam, kad bijis jālauž līgums ar iepriekšējo atkritumu apsaimniekotāju un jānoslēdz līgums ar pašvaldības uzņēmumu, turklāt cenas aug ne tikai par pārdesmit procentiem, bet pat vairākas reizes,» norādīja Ābrama.
Runājot par Rīgu, viņa teica, ka atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā konkurence vēl ir spēcīga, bet ir jomas, kur Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības, pateicoties «in house», pamazām pārņem atsevišķu pakalpojumu sniegšanu savās rokās – reklāmas izvietošana pieturvietās, inženiertehniskie, remonta pakalpojumi pašvaldības izglītības iestādēm u.c.
Vai pašiem iesaistīties?
«Protams, pašvaldībām ir nepieciešams finansējums, jānodrošina noteikti pakalpojumu savās teritorijās. Tomēr tas nenozīmē, ka labākais veids ir pašiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, likvidējot konkurenci un līdz ar to visus ieguvumus, ko tā sniedz . Tas neattiecas tikai uz atkritumu apsaimniekošanu, ir ļoti daudzas nozares, kurās pašvaldības iesaistās privātajā komercdarbībā, tā vietā lai veidotu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Varbūt pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir labi, ka pašvaldībai būs savs uzņēmums, vēl jo vairāk, ja tiek solīts, ka iedzīvotājiem būs zemākas cenas un labāka pakalpojumu kvalitāte. Diemžēl ir konkrēti gadījumi, kad nav jāpaiet pat gadiem, lai atklātos, kas notiek, kad pašvaldības uzņēmums nonāk pilnīgā komforta zonā. Nedz vairs zemās cenas, nedz kvalitāte, bet iedzīvotājiem vairs citas izvēles nav,» atzina Ābrama.